Nelabojams optimists

Rudens zemnieku balle Krāslavā nepagāja bez sensācijas. Novada domes vadītājs Gunārs Upenieks, kurš pēc izglītības ir agronoms, pasniedzot apbalvojumu sekmīgajam uzņēmējam Sergejam Zakrevskim, pārsteidza skatītājus zālē ar žurnāla “Forbes” atvērumu, kur bija publicēts mūsu novadnieka portrets. Populārais amerikāņu izdevums biznesmeņiem, kas iznāk mūsu valstī latviešu valodā, droši ievietoja uz vāka intriģējošu nosaukumu “Mūsu kaņepju barons”.

Lūk, kā savu negaidīto popularitāti izskaidro pats Sergejs: “Latvijas linu un kaņepju audzēšanas asociācija ar Krāslavu iepazīstināja prestižo biznesa žurnālu “Forbes”, kura korespondente Katrīne Iļjinska piezvanīja man un uzprasījās uz tikšanos. No pārsteiguma es pat sāku iebilst, piedāvājot Krāslavas vietā Bauskas un Limbažu novadu, kur arī tiek veikti kaņepju audzēšanas un pārstrādes eksperimenti. Vai ir vērts braukt tik tālu uz Latgali? Taču par atbildi dzirdēju bezkompromisa argumentu, ka žurnālam vajadzīgs pirmatklājējs. Neko darīt, nācās ne tikai pa-stāstīt un parādīt plantācijas, bet arī piedalīties fotosesijā. Tālāk notika neiedomājamais. Pēc žurnāla augusta numura nākšanas klajā es saņēmu ļoti daudz zvanu — ne mazāk par simtu. Visi interesējās par jauno biznesu ne jau gadījuma pēc: kaņepju izejviela pašlaik pasaules tirgū iemantojusi neierobežotu pieprasījumu. No kaņepju šķiedras iegūst jūras un okeāna laineru troses, no diegiem — plašā patēriņa preces. Dabīgs audums pieprasīts apavu, šūšanas un aušanas rūpniecībā. Džinsi no kaņepju auduma nebūt nav sliktāki par tradicionālo kokvilnu. Uz papīra, kas iegūts no kaņepēm, tiek iespiestas dolāru naudaszīmes... No kaņepju sēklām iegūst eļļu, kas noder gan pārtikas mērķiem, gan rod pielietojumu ārstniecisko un kosmētisko preparātu ražošanā. Ražošanas cikls ir praktiski bez atkritumiem: piedaloties pilsētas renovācijas projektā, mūsu firma piegādāja 21 tonnu spaļu sociālā centra ēkas siltināšanai Krāslavā. Vārdu sakot, kaņepes ir XXI gadsimta zelta dzīsla un kultūra.”

Vēlāk pie Zakrevska kunga sāka braukt delegācijas no visām Latvijas malām. Sergejs, lāga dvēsele, visu augustu, septembri un oktobri uzņēma viesus no visiem reģioniem, demonstrēja un sniedza konsultācijas. Un, kā noskaidrojās tagad, kaitējot sev. Tirgus ekonomika — tā vispirms ir nesaudzīga konkurence. Kurš nepaspēja, tas nokavēja.

Vasarā mūsu laikraksts stāstīja par semināru tīrumā, kuru organizēja Latgales biedrības “Linu un kaņepju pārstrādes klasteris”. Apvienībā, kas izveidota 2009. gadā, ietilpst Rēzeknes uzņēmums “Baltiks EAST”, Preiļu “Sakura” un Krāslavas firma “Zalers”, kā arī Latgales lauksaimniecības zinātņu centrs Viļānos. Tad, lūk, jaunu lūksnes kultūru pārstrādes rūpnīcu mūsu apvienība plāno uzcelt Rēzeknē tikai 2013. gadā. Bet Talsu speciālisti, izdibinājuši no Sergeja Zakrevska visus kaņepju audzēšanas noslēpumus, pārstrādes rūpnīcu savā pilsētā uzcels jau šī gada beigās. Tādu Latgales zaudējumu mans sarunbiedrs izskaidro ar to, ka nesen izveidotās Vācijas un Latvijas firmas “Trans-hemp” investori izvēlējās tuvāko ražotnes izvietojuma variantu. Tādējādi Latgale iekļūst tikai otrajā investēšanas kārtā, un tagad ir saprotams mūsu pirmatklājēja sarūgtinājums — žēl atdot iniciatīvu. Tagad jau skaidri zināms, ka šogad Latvijā kaņepju sējumi aizņems 500 hektāru: 300 — Talsu novadā, pārējie — Latgalē. Pēc aptuveniem aprēķiniem tehniskās kultūras mūsu novadā tiks audzētas 200 hektāru platībā.

Ar pagājušā gada eksperimentiem biedrības “Linu un kaņepju pārstrādes klasteris” biedrs un SIA “Zalers” vadītājs ir pilnībā apmierināts. Atšķirībā no 2010. gada ar laika apstākļiem ir laimējies, no tā arī labas ražas tehnisko kultūru plantācijās, kas aizņēma vairāk nekā 100 hektāru platību. Šķiedrai vien ievāktie lini dod 3,2 tonnas no hektāra, gaidāmā kaņepju raža 4,5 - 5 tonnu apmērā. Kāpēc gaidāma? Iespējams, kāds būs pārsteigts, taču daļa kaņepju ražas arī tagad atrodas nenovākta uz lauka. Eksperimentālajā platībā novāktas tikai sēklas, bet stublāji tiks novākti agrā pavasarī, kad tīrumā varēs izbraukt tehnika. Tad stublāji tiks salikti vālos un sapresēti rituļos. Kaņepes atšķirībā no liniem nesatrūd, un stublāji, kas ziemo uz lauka, laika apstākļu iedarbībā pārvēršas par tilinātiem stiebriņiem. Novākšana pavasarī ļaus rūpnīcai strādāt ilgāku laiku — līdz profilakses remontam vasarā. Bet septembra sākumā pārstrādē nonāks jaunās ražas lini. Kaņepju novākšanas pavasarī tehnoloģija aizgūta no Gluhovas pilsētas (Ukraina) zinātniskās pētniecības institūta.

Pašlaik rūpnīca pārstrādā linu izejvielu, mehanizētā līnija ļaus iztikt ar minimālu cilvēku skaitu. Taupīgiem saimniekiem viss ir aprēķināts: linu pārstrāde tiks pabeigta līdz aprīlim, kad uz konveijera nonāks tilinātie kaņepju stiebriņi no lauka.

Komercsituācija tehnisko kultūru tirgū uzlabojas ražotāju labā, gaidāms, ka šogad linu un kaņepju stiebriņu iepirkuma cenas būs 50 - 70 latu par tonnu (atkarībā no produkcijas kvalitātes). Noteikumi ir izdevīgi, taču mūsu zemnieki nesteidzas apgūt jauno specializāciju. Pirmkārt, viņi uzkrājuši pieredzi un nodibinājuši sakarus graudaugu un rapša ražošanā. Otrkārt, tehnisko kultūru audzēšanā un it īpaši novākšanā nepieciešama speciāla tehnika, moderna rietumu tehnika maksā dārgi. Tāpēc vietējie fermeri nogaida un uzmanīgi vēro firmas “Zalers” eksperimentus.

Tajā pašā laikā linu un kaņepju audzēšanas entuziasti ne tikai veic izskaidrošanas darbu starp fermeriem, bet arī ir gatavi piedāvāt viņiem tehnisko kultūru sēklas. Lūk, arī tagad asociācija rekomendē Francijas kaņepju šķirni “fedora-17” un Polijas šķirni “beloobžetski”. “Linu un kaņepju pārstrādes klasteris” piedāvā Holandes linu sēklu šķirnes “agata” un “cezar-augusta”, kas ir pārbaudītas Latgales tīrumos, par ko dabā varēja pārliecināties profesors, selekcionārs no tālās Eiropas valsts. “Holandes zinātnieks bija patīkami pārsteigts,” atceras Sergejs.

Jaunais — tas ir labi aizmirstais vecais. Pirmskara laikā Latvijā zemnieki audzēja kaņepes nelielās platībās. Tagad, kad kaņepes kļuva par perspektīvu tehnisko kultūru, tās atgriežas Latvijas plantācijās rūpnieciskos mērogos. Un Krāslavas izcilā agronoma Sergeja Za-krevska loma jaunās biznesa no-zares atklāšanā ir acīmredzama. Bet publikācija žurnālā “Forbes” ir kom-pliments un reizē atbalsts iesācējam, kurš apzinās krīzi kā jaunu iespēju. Un frāze uz žurnāla vāka “Mūsu kaņepju barons” skan kā augstākā uzslava. Ceļu noiet tas, kurš neapstājas, ko arī pierāda spītīgais optimists Sergejs Zakrevskis. Apbrīnojams piemērs, kas liecina par uzticību izvēlētajai profesijai un zemei — maizes devējai. Ja Latvijas ekonomikas atdzimšanas process tiks bremzēts no augšas, tad vislabākais laiks ir parādīt drosmi un atjautību uz vietām, ko arī darīja Latgales uzņēmējs Sergejs Zakrevskis.

Aleksejs GONČAROVS