“Labs vārds arī kaķim patīkams” jeb Labāk vēlāk nekā nekad

Uzrakstīt šo publikāciju mani pamudināja dažādi notikumi dažu pēdējo nedēļu laikā. Tas ir gan bērnu darbu konkurss “Labais vārds”, kur mūsu bērni savās vēstulēs pateicās draugiem, skolotājiem un radiem; gan sporta sacensības dam-bretē un šahā, kas notika sporta skolā; gan Jaungada pasaka “Varavīksnes” skolā, par kuru priecājās ne tikai mūsu pilsētas, bet arī kaimiņu pagastu dažāda vecuma skatītāji. Bet vēl tie ir daiļamata meistaru Ziemassvētku tirdziņi, mākslas izstādes un fotoizstādes, kas jau kļuva par tradīciju. Arī JAK Jaungada priekšvakarā, kur nebija brīvu vietu. Un pat dievlūdzēju pārpildītie mūsu pilsētas dievnami, tajā skaitā arī traģisko notikumu dēļ, kas satricināja visu Latviju.

Savukārt arī es saku savu PALDIES visiem kopā un katram atsevišķi!

PALDIES pilsētas varas iestādēm, deputātiem, pilsētas labierīkotājiem un mūsu sētniekiem. Ti-kai aklais nav pamanījis, kā pārvēršas mūsu Krāslava. Veiksmi jums visos pasākumos un jaunu projektu realizēšanā!

PALDIES mūsu mediķiem, garīdzniekiem un skolotājiem. Tieši jūs gādājat par mūsu fizisko un garīgo veselību un attīstību. Vēlu jums pacietību un izturību jūsu grūtajā darbā.

PALDIES mūsu bērniem un mazbērniem. Ar jums mēs jūtamies garā jaunāki. Jūsos mēs redzam mūsu nākotni, realizētus sapņus, ko neesam realizējuši mēs. Mīliet savus vecākus un saudzīgāk izturieties pret vecākās paaudzes cilvēkiem, kuru uzskati par dzīvi var būtiski atšķirties no jūsu uzskatiem.

PALDIES visiem mūsu vecākiem, kuri uzaudzinājuši savus bērnus. Par to, ka jūs atrodat laiku, lai būtu blakus savām atvasēm tajā brīdī, kad jūsu atbalsts viņiem visvairāk nepieciešams. Un nav svarīgi, kas viņš ir — pieaudzis dēls vai maza meitiņa. Vai tas ir priecīgs, vai skumjš notikums. Vai bērns uzvarēs, vai zaudēs. Vai viņi uzstājas uz skatuves, vai remontē savu vienaudžu velosipēdus, sacenšas konkursā vai kādā citā sporta veidā, dzied ansamblī un skolas korī vai arī piekalpo priesterim dievnamā, piedalās skolas eglītes pasākumā vai JAK spēlē utt. Mīliet savus bērnus tādus, kādi viņi ir. Un atcerieties: “Kā mežā sauc, tā atskan!” Viss, ko jūs iepotējat savu bērnu prātos un sirdīs, noteikti atgriezīsies pilnībā pie jums vecumdienās!

PALDIES visiem, kuri pavadīja pēdējā gaitā mūsu bērnus un lūdzās par viņiem. Ticiet: mūsu lūgšanas noteikti tiks sadzirdētas. Acīmredzot arī bojā gājušie jums visiem pateiktu PALDIES...

Tad neaizmirsīsim teikt vārdu PALDIES — visādā ziņā “labāk vēlu nekā nekad.”

P. S. Diemžēl nosaukt visus, kuriem gribas pateikties, vienā rakstā nav iespējams. Vēl jo vairāk, norādot adresātu vārdus un uzvārdus. Taču ir ideja. Varbūt mūsu novada laikrakstā atvērt jaunu rubriku, kurā katrs gribētājs varētu pateikties jebkuram, kas to ir pelnījis, un, iespējams, nodot sveicienu. Vai arī “reanimēt” Krāslavas televīzijā programmu “Sveiks” vai kaut ko tamlīdzīgu...

Ēriks ZAIKOVSKIS, viens no pateicīgajiem krāslaviešiem