Karsta maize, vēss biznesa aprēķins

Daudznozaru komercfirma “Krāslava D”, kuru nu jau 12 gadus vada mana sarunbiedre, ne tikai turpināja Krāslavas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma labās tradīcijas, bet arī, izturējusi konkurenci, ieņēma cienīgu vietu kaprīzajā tirgus ekonomikā. Mūsu tikšanās noritēja Jaunā gada (pēc vecā stilā) priekšvakarā, tiesa, neiztika bez tikšanās laika pārcelšanas — no rīta Viktorija steidzami tika izsaukta uz domi. Dzīve pēc pulksteņa — mūsdienu biznesa cilvēka jeb menedžera (kā tagad pieņemts dēvēt) pazīme. Padzēris aromātisku tēju, ar ko pacienāja Viktorija, es pajautāju viņai:

— Pastāsti par SIA “Krāslava D”, kāda tā ir šodien?

— Ražošanas sektors — divi maizes un konditorejas izstrādājumu cepšanas cehi. Ar mazumtirdzniecību nodarbojas divi veikali Krāslavā — tie ir “Kristīne” un kulinārijas veikals pilsētas centrā plus četri autoveikali, kas apkalpo lauku pircējus bijušā Krāslavas rajona teritorijā. Sabiedriskās ēdināšanas sektors — tas ir ēdamnams “Daugava” Rīgas ielā 28 un kafejnīca “Mārīte”. Plus lielas tirdzniecības platības, kuras mēs iznomājam. Tā ir gan visa bijušā universālveikala ēka, gan gaļas un piena produkcijas tirgus kaimiņos ēdamnamam “Daugava”. Tādā veidā mēs cenšamies atbalstīt Latvijas ražotājus. Pieci nomnieki — tā jau ir konkurence, kas, kā zināms, veicina cenu pazemināšanos. Mūsu pārziņā arī tirgus Jāņupītes krastā, kur pagājušajā gadā nomainītas nojumes, tiks ielikts bruģis. Tā saucamā universālveikala pagalmā ierīkots jauns asfalta segums.
Mūsu komercuzņēmumā strādā septiņi desmiti cilvēku, pārsvarā vecās skolas pārstāvji. Ar ko es arī lepojos: katrs precīzi pilda pienākumus savā darba vietā tā, ka kontrole gandrīz nav vajadzīga. Gadu desmitu gaitā izkoptā darbaudzināšanas skola nevainojami funkcionē arī tagad, kas ir visa kolektīva sekmīgā darba gal-venais pamats.

— Kāds firmai bija pagājušais gads?

— Par spīti pasaules un Latvijas krīzei 2011. gadu mēs nodzīvojām ne tikai bez problēmām un uztraukumiem, pagājušo gadu pilnīgi pamatoti var raksturot kā veiksmīgu. Vidēji visās nozarēs nodrošināts ienākuma 6,6% pieaugums. Sadarbojoties ar četrām bankām, mēs necietām no Krājbankas kraha, jo neglabājam lielus līdzekļus kontos, bet novirzām tos attīstībai. Krājbankā paņemtais kredīts mums neradīja problēmas — parādi ir jāatdod, ko mēs arī darīsim. Laikā, kad mūsu pilsēta uzņēma pareizu kursu uz atdzimšanu, arī mūsu uzņēmums nevarēja palikt malā no kopējā darba. Pagājušais gads firmas vēsturē kļūs par rekorda gadu kapitālieguldījumu apjoma ziņā. Mūsu ofiss Raiņa ielā ieguva ražošanas ēkas statusu, kas arī veicināja investīciju piesaistīšanu no vides (KPFI) fonda. Ēkas renovācija izmaksāja 156600 latu, no kuriem tikai puse summas ir pašu līdzekļi. Par šo naudu mēs nomainījām apkuri trijos stāvos un pagrabā, hidroizolāciju un apsiltinājām ārējās sienas, nomainījām logus un durvis pret plastikāta, kas saglabā siltumu, kapitāli izremontējām jumtu, pārgājām uz ekonomiskāku elektriskā apgaismojuma sistēmu. Visi šie pasākumi pazeminās ēkas ekspluatācijas izdevumus, kur daļu platību mēs iznomājam. Starp citu, tagad četri sagatavoti kabineti gaida nomniekus. Beiguši lielu projektu, tagad mēs turpinām koridoru un interjeru remontu pašu spēkiem. Cik vien to atļauj iespējas, nomainām iekārtu ceptuvē un konditorejas izstrādājumu cehā. Mūsdienīgai ražotnei nepieciešama pastāvīga modernizācija.

— Lai cik tas nebūtu paradoksāli, depresīvā pilsētā ar lielu bezdarbnieku skaitu palielinās lielu tirdzniecības centru skaits. Lūk, arī pavisam nesen savas durvis vēra jaunais lielveikals “Beta”. Vai konkurence dažādās “svara kategorijās” nebiedē?

— Strādāt tādos apstākļos būs sarežģītāk. Turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfija ir ar mīnusa zīmi, krītas pilsētas un lauku iedzīvotāju pirktspēja. No otras puses, mūsu veikals “Kristīne” atrodas veiksmīgā mikrorajonā, turklāt pircēji pieraduši pie maizes un konditorejas izstrādājumiem, kuru sortimentu piedāvā tikai mūsu firma. Tikai mēs pārdodam karstu rupjmaizi un baltmaizi, kas ir pastāvīgi pieprasīta. Cīņā par pārtikas produkcijas kvalitāti mēs pastāvīgi atjaunojam sortimentu, mūsu speciālisti regulāri apmeklē valsts seminārus, mēs ataicinām tehnologus, tajā skaitā arī no ārzemēm, lai viņi apmācītu maizes cepējus, konditorus, kulinārus, pavārus.

Grūti ir konkurēt ar lieliem tirdzniecības tīkliem, ja pilsēta un lauki attīstītos, tad cita lieta, bet tā jau ir valsts mēroga problēma. Pastāvot salīdzinoši nelieliem ražojamās produkcijas apjomiem, mēs zaudējam lieliem konkurentiem pašizmaksas ziņā un mums ir laupītas iespējas rīkot akcijas tādos apjomos kā tirdzniecības centros. Jā, mums ir grūti, taču mēs darām visu iespējamo: pastāvīgi paaugstinot kvalitāti un atjaunojot sortimentu, pēdējo gadu laikā mums izdodas nesamazināt maizes izstrādājumu cepšanas apjomus, kas arī apstiprina stabilo pieprasījumu. Tas ir mūsu cilvēku, lielisko sava amata meistaru galvenais nopelns. Ar augstām algām mūsu kadru sastāvs nav izlutināts, taču katrs augstu vērtē pastāvīgu darba vietu, algas saņemšanu laikā, sociālo garantiju paketi. Gribētājiem apmaksājam pusi no veselības apdrošināšanas polises vērtības. Uzmanība darba cilvēkam ir firmas darba stils, ik gadus organizējam ekskursijas. Pagājušajā gadā apmeklējām Rundāles pili.

— Vai padzīvojušu cilvēku kolektīvs tevi nedara piesardzīgu?

— Nē, pieredzējušie kadri ir mūsu zelta fonds. Mēs labprāt ņemam praksē arodskolu absolventus un audzēkņus, sadarbojamies ar nodarbinātības dienestu. Šādu projektu realizācijas rezultātā mēs jau papildinājām štatus ar jauniem strādniekiem. Tie ir fasētājs un maizes cepējs Maksims Jašečkins, kā arī konditore Sandra Stivriņa. Ja situācija ļaus kāpināt ražošanas apjomus, mēs precīzi zinām, kā atrisināt kadru problēmu.

— Kādreiz Krāslavā bija restorāns, par kuru ne tikai man saglabājušās patīkamas atmiņas...

— Saprotu, ko tu ar to domā. Bizness prasa precīzu aprēķinu, un mūsdienīgs restorāns ir ļoti dārgs projekts, kas reālajā ekonomiskajā situācijā sagādās lielus zaudējumus. Tā ka nāksies pagaidīt līdz tam laikam, kamēr cilvēki kļūs bagātāki. Bet pagaidām ēdamnams “Daugava” un kafejnīca “Mārīte” pilda pasūtījumus jebkuriem pasākumiem un garantē gandrīz restorāna servisa līmeni. Visam savs laiks...

— Bija tā, ka es tevi ilgi pierunāju balotēties par deputāta kandidāti. Jau pagāja laiks, vai tagad tu neturi ļaunu prātu uz mani?

— Sākumā man bija bažas partiju iekšējo nesaskaņu dēļ, kas bremzē Latvijas attīstību. Tās bija veltīgas bailes, es nokļuvu domubiedru komandā, kurā realizēju savas ieceres, lai atstātu labu piemiņu par deputātes darba gadiem. Vadu plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju. Viss, kas ir paveikts pilsētā pēdējo divu gadu laikā, pārsteidz iztēli, par to nesen stāstīja laikraksts “Ezerzeme” intervijā ar Gunāru Upenieku “Patīkamas pārmaiņas Krāslavā”. Piesaistīt miljonu latu Eiropas investīciju ir liela māksla, daudz, ļoti daudz kas bija atkarīgs no novada domes priekšsēdētāja autoritātes un, manuprāt, notika neiedomājamais. Izdevās paveikt vairāk, nekā bija sapņots agrāk. Nu jau patiešām krīze paver jaunas iespējas, ko arī izmantoja mūsu novads. Un diez vai SIA “Krāslava D” būtu uzdrošinājusies uz lielu renovācijas projektu, par kuru mēs runājām, ja es nebūtu nokļuvusi prātīgu un bezbailīgu cilvēku komandā. Kurš neriskē...

Zinu, ka teju, teju gaidāmi pārdroši projekti, būtu tikai stabilitāte un konsekvence valsts līmenī. Baidos no pārsteidzīgām reformām, it sevišķi izglītības sistēmā un veselības aizsardzībā. To autori nesaprot galveno — nekādā gadījumā nedrīkst darīt pāri provincei, it sevišķi bēdu piemeklētajā Latgalē. Tiks slēgtas skolas — izmirs ciemati, bet valsts zaudēs pēdējos cilvēkus, kuri vēl ir palikuši. Deputātu korpuss orientēts uz galveno — par jebkuru cenu noturēt cilvēkus novadā, kam ir jāatdzimst. Ir jāizdara viss iespējamais un neiespējamais, lai cilvēki atgrieztos dzimtajā pusē, attīstītu lauksaimniecisko ražošanu un tūrismu. Patriotisms sākas ar mīlestību un uzticību tēva mājām.

Tas, kurš grib, arī meklē un atrod iespējas pat tad, kad apkārt plosās krīze. Deputātes laiks man kļuva ne tikai par īstu izdzīvošanas, bet arī pārdrošu plānu rea-lizēšanas skolu. Tā ka man pret tevi nav pretenziju. Atjaunotnes azarts aizrauj, bet domē turpinās interesants darbs, un neviens ne reizi nav pieminējis partijas piederību. Eiropas Savienība piedāvā labas investīciju piesaistīšanas iespējas, kas jāizmanto pēc pilnas programmas.

— Lai piepildās tavi sapņi, un paldies par garšīgu tēju un interesantu sarunu.

Aleksejs GONČAROVS