Pati skolojas un jau citus māca

Linda pastāstīja, ka par origami viņa uzzināja un šo to iemācījās, pateicoties skolotājai Snežanai Andžānei. Papīra locīšana Lindu aizrāva, un viņa nopirka grāmatu par origami, kas maksāja trīs latus — lauku bērnam tas nebūt nav lēti. Papildus meitene sāka meklēt informāciju globālajā tīmeklī. Linda pirmo uztaisīja origami gulbi, jo tas ir pats vieglākais un ar to sāk visi. Nākamais tapa kaķītis — to jau ir sarežģītāk dabūt gatavu, visbeidzot tapa zaķene un zaķis. Šie darbi glabājas skolā, bet mājās meitenei ir arī dažas eglītes un mazi zaķēni.

Lindas vadītais pulciņš sāka darboties decembrī, to apmeklē gan tie skolēni, kuriem interesē pašiem kaut ko uztaisīt, gan tie, kuriem gribas tikai paskatīties, kas tas ir. Nav tā, ka kāds nāktu tamdēļ, lai traucētu citiem strādāt. Nav arī obligāti jāapmeklē visas nodarbības. Bērniem origami patīk, interese gana liela. Jaunākais pulciņa apmeklētājs mācās 2. klasē, vecākā dalībniece ir 8. klases skolniece.

“Es viņiem parādu, kā pareizi jāsagriež papīrs, kā to salocīt pareizas formas trīsstūrīšos, un mācu visus salikt kopā,” stāsta Linda. ”Skolēni savus darbiņus ņem mājas, pagaidām to vēl nav daudz, bet, laikam ritot, plānojam rīkot skolā pulciņa dalībnieku darbu izstādi.”

Lindai ir vēl viens nopietns hobijs — izšūšana krustdūrienā. Šai nodarbei meitene pievērsās agrā bērnībā. Pirmajā izšuvumā apskatāms zirga attēls, kas tapa varbūt bērnudārzā vai pirmajā klasē, kad Lindai draudzene mācīja izšūšanu krustdūrienā. Pirmās iemaņas nostiprināja skolā mājturības stundā, kur vajadzēja iesniegt darbu krustdūrienā uz atzīmi. Mammai Linda ir uzdāvinājusi krustdūrienā izšūtu rozi, vecmammai — eņģelīšus. Tie ir vienkārši, bet mīļi un skaisti darbiņi. Lielākoties meitene izšuj nelielus darbus, bet daži ir lielāki. Pēc tam tos var ierāmēt, var arī izveidot grāmatzīmi.

“Ir tapuši vienkārši un sarežģītāki darbi,” turpina Linda. ”Mamma nopirka speciāli izšūšanai krustdūrienā domātu materiālu, es izšuvu divus sunīšus. Arī draudzene uzdāvināja man šādu materiālu, kuru izšuvu. Šo to izšuju pēc raksta. Abi hobiji mani aizrauj vienādi. Vēl es labprāt tamborēju un adu. Pamatus iemācīja vecmamma, pēc tam arī skolā ieguvu zināšanas. Es dzīvoju Šķaunē dzīvoklī, bet brīvdienās braucu uz laukiem pie vecmāmiņas, jo tur ir dzīvnieki. Es ļoti mīlu dzīvniekus, manos darbos viņi dominē.”

Lai arī Lindas hobiji paņem daudz laika, meitene labi mācās — vidējā atzīme iepriekšējā pusgadā bija 8,06 balles. Pērn bija 7,5, acīmredzama izaugsme. Meitenei patīk mājturība, sports un mūzika. Viņa gan vēl nav izlēmusi, par ko kļūs. Mamma ir laba šuvēja, bet Linda domā, ka tas nav viņas aicinājums. Tētis — mehanizators. Šī profesija nudien nav meitenēm piemērota. Linda sapņo par profesiju saistībā ar rokdarbiem vai dzīvniekiem. Mirkli padomājusi, pati nonāca pie secinājuma, ka tā varētu būt skolotājas, veterinārārstes vai mākslinieces profesija. Starp citu, meitene gana labi zīmē, lai gan neapmeklē mākslas skolu.
Laukos nav daudz izklaides iespēju. Linda apmeklē diskotēkas tautas namā, dzied skolas meiteņu vokālajā ansambli. Viņa nedaudz aizraujas ar makšķerēšanu, kas palīdz atpūsties no ikdienas rutīnas un relaksēties. Dažreiz palasa grāmatas, bet godīgi atzīst, ka lasīt viņai nepatīk. Toties ļoti aizrauj internets, kuru izmanto daudz un aktīvi — gan mācībām, gan sarakstēm ar draugiem, paziņām, gan izklaidei. Ja interneta darbībā mājās gadās pārtraukumi, meitene dodas uz pagasta biblio- tēku.

Juris ROGA