Rīgā nepalika, atgriezās dzimtenē

Guna: “Mēs padzīvojām Rīgā un redzējām, kas, kādā veidā tur notiek. Atgriezāmies galvenokārt bērnu dēļ, jo Rīgā nebija iespējas iekārtot bērnus pirmsskolas izglītības iestādē. Dēlam bija jāsāk obligātā pirmsskolas sagatavošana, mums piedāvāja atstāt viņu bērnudārzā uz pusi dienas, bet tas nozīmēja, ka kāds no mums tīri fiziski nevarētu strādāt algotu darbu. Savu roku šajā lēmumā pielika arī vīrs, jo gan viņam, gan man bija liela vēlme atgriezties dzimtajā pilsētā, kur dzīvo vecāki, draugi, kur visas vietas pazīstamas un mīļas. Rīgā vīram bija darbs loģistikas uzņēmumā, viņš ceļoja pa visu Latviju. Tagad strādā Dagdas komunālajā saimniecībā, atbild par namu apsaimniekošanu un siltumapgādes jautājumiem.”

Guna ir pabeigusi Dagdas vidusskolu. Viņai labi padevās visi priekšmeti, tālab radās problēma ar profesijas izvēli, jo nebija izkristalizējies kāds viens konkrēts virziens. Tolaik jauniete izvēlējās apgūt plaša pielietojuma profesiju un pēc triju gadu klātienes studijām Latvijas Universitātē ieguva bakalaura grādu komunikāciju zinātnē. Tas dod iespējas strādāt gan reklāmas, gan sabiedrisko attiecību jomā, gan žurnālistikā un citur. Turpināja studijas maģistrantūrā. Taču tā bija jauna eksperimentāla programma, tieši tālab šīs studijas viņa nepabeidza, jo realitātē sanāca ne tas, ko šīs programmas ieviesēji bija plānojuši sākumā, un Gunu tas neapmierināja.

Savu tagadējo darbavietu sameklēja pati. Sākumā runājusi ar pašvaldības sabiedrisko attiecību iepriekšējo speciālistu Juri Viļumu, kurš tika ievēlēts 11. Saeimā, pēc tam gājusi pie domes priekšsēdētāja Stikuta kunga un ar 2011. gada 1. novembri viņa tika pieņemta darbā.

Kopš skolas gadiem Guna izcēlās ar lielu aktivitāti: darbojās skolēnu pašpārvaldē, novadpētniecības biedrībā, viņa ir viena no jauniešu biedrības “Dagne” dibinātājām, savulaik “Mis Dagda” titula īpašniece, dejoja un atkal dejo TDA ”Dagda”. Viņa ir atklāta un draudzīga, kas saskarsmē ar cilvēkiem nav mazsvarīgs faktors.

“Lai cik grūti reizēm atrast kontaktu, mēģinu draudzēties ar visiem,” stāsta Guna. “Ar vienu cilvēku var sarunāt pa labam, citam vajag citādāku pieeju, bet atrast kopīgu valodu var vienmēr. Sadraudzēties ar cilvēkiem — tas reizēm man ir izaicinājums. Šis darbs ir radošs, un tas mani piesaista. Arī tas, ka šis ir darbs ar cilvēkiem, ļoti daudz cilvēkiem, jāstrādā ar dažāda veida informāciju, jāorganizē dažādi pasākumi. Pašvaldība sadarbojas ar ārzemēm, nesenā pagātnē noslēgts sadarbības līgums ar Baltkrievijas Republikas Verhņedvinskas rajonu, pie mums viesojās Baltkrievijas Republikas vēstnieks un ģenerālkonsuls no Daugavpils. Biju iesaistīta šajos organizatoriskajos procesos. Sadarbojos ar pagastu pārvalžu vadītājiem, kontaktējos ar visiem speciālistiem. Uz pagastiem pagaidām nebiju izbraukusi, strādājot šajā amatā, bet pa dažiem objektiem, kur tiek realizēti projekti, gan braucu kopā ar domes vadību.

Darbs ļoti interesants, laiks skrien nemanot. No rīta atnāc un pat nepamani, cik ātri skrien laiks, un pulksteņa rādītāji jau rāda darba dienas beigas. Pārsteigumu patiesi nebija, jo man bija gana labs priekšstats par to, kas būs jādara. Vienīgi negaidīju, ka jau otrajā darba nedēļā piedzīvošu īstas ugunskristības. Sakarā ar Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu zvanīja žurnālisti, iedzīvotāji, visi gribēja iegūt informāciju, kas un kā pie mums notiek. Par laimi vai nelaimi jaunās tehnoloģijas atvieglo sazināšanos. Tā patiesi bija ļoti intensīva darba nedēļa. Citādā ziņā nekādus kardinālus pārveidojumus neesmu iesākusi, pamazām iepazīstu dziļāk pašvaldības struktūru, sistēmu kopumā. Mums briest izmaiņas pašā novada portālā, bet tas jau bija iepriekš paredzēts un iesākts, es tikai turpinu. Arī šajā jomā problēmu nav, man ir darba pieredze vienā portālā Rīgā.”
Sabiedrisko attiecību un komunikācijas nodaļas jaunās vadītājas darbavieta gan tagad atrodas domes ēkas otrajā stāvā, plānošanas nodaļas telpās, kur brīžiem iet visai jautri, jo šeit ir liela cilvēku plūsma. Bet tam ir savs pluss — šī darba vieta atrodas tuvāk vadībai, ātrāk var iegūt informāciju.

Kā katram no mums, arī Gunai ir savi hobiji. Pēdējā laika lielā aizraušanās ir rokdarbi: tamborēšana, adīšana, izšūšana — visi radi esot apdāvināti ar viņas rokdarbiem. Laika šis hobijs prasa daudz, bet, kā saka Guna, galvenais ir pareizi visu saplānot. Būtu brīnums, ja Guna nemīlētu sportot, jo viņas abi vecāki — Raimonds un Vija Niperi — ir mūspusē labi pazīstami sportisti. Guna sporto savam priekam un nedomā par profesionālo sportu. Vasarā uzspēlē volejbolu, kā arī labprāt skrien. Ģimenē ir aktīvs suns, viņu regulāri jāizved pastaigās, un tik jaudā tikt četrkājainajam draugam līdzi. Līdzīgi kā daudzi patriotiski noskaņoti Latvijas iedzīvotāji, arī Guna fano par Rīgas “Dinamo”, hokeju un labprāt velta lauku, lai skatītos hokeja spēles televīzijā.

Juris ROGA