Bez pusmiljona kabatā...

— Latvijas Krājbankas krahs Dagdas novadam izrādījās pamatīgs trieciens, un pašvaldība bija spiesta ņemt aizdevumu valsts kasē izdzīvošanai. Vai ir cerības atgūt naudu, kas šobrīd nav pieejama?

— Krājbankā iestrēgusī nauda nav pieejama, un neviens mums nevar pateikt, kas ar to notiks. Gaidām, vai tiks izziņots bankas bankrots, vai būs kāds cits lēmums. Mums tajā bankā palika 552000 latu.

— Neskatoties uz to, pašvaldībai ir attīstības plāns arī šim gadam?

— Protams, ka turpināsim vecos darbus un sāksim jaunus. Nesen bija domes sēde, kurā apstiprinājām darbinieku štatus un amatalgas 2012. gadam. Pie reizes vienojāmies, ka komisijās skatīsim jautājumu par darba algu palielināšanas iespējām darbiniekiem, kuri strādā novadā un pagastos. Pēc atalgojuma samazinājuma visiem krīzes sākuma posmā, algas saruka par 35%, noņemtas arī piemaksas. Tas negatīvi ietekmēja mūsu pašvaldības darbinieku atalgojuma līmeni. Sabiedrībā ir cilvēki, kuri pieraduši salīdzināt ienākumus ar bezdarbnieku atbalsta programmās nodarbināto atalgojumu, bet tas nav orientieris. Nevajag mums tagad orientēt cilvēkus, ka simts latu ir laba alga. Tā nav alga, tas ir pabalsts cilvēkam krīzē, kas domāts uz īsu laika posmu, un tam nevajadzētu kļūt par pastāvīgu summu, proti, ka 100 latu ir uz visu atlikušo darba mūžu. Tāpēc es domāju, ka noteikti jāatrod iespēja palielināt algas vairāku tautas namu vadītājiem, bibliotekāriem, pagastu pārvalžu vadītājiem. Skatīsimies, kādas vēl ir iespējas, lai kaut vai dažus latus tomēr pielikt klāt pie esošā atalgojuma.

— Vai arvien iztiekat ar Valsts kasē ņemto aizdevumu?

— Šodien mēs dzīvojam uz parāda. Valsts kases aizdevumu 300000 latu pārformējam arī uz šo gadu. Pagājušā gada budžeta izpilde mums bija ļoti laba, un ekonomija bija ievērojama, tālab arī uzkrājums bankā bija iespaidīgs. Ja mēs dabūtu atpakaļ to naudu, kas palika krājbankā, varētu atrisināt ļoti daudz problēmu, kas varbūt kādam arī šķiet sīkas, bet tās ir svarīgas mūsu novada iedzīvotājiem un nepieciešams atrisināt iespējami ātrāk.

Piemēram, Andrupenes kapos ir nepieciešama kapliča, par bankā iestrēgušo naudu mēs būtu šo ieceri realizējuši. Dagdas invalīdu brālībai “Nema” ir vajadzīga atsevišķa ēka, īsi pirms bankas krīzes šo problēmu jau nolēmām risināt, bet nepaspējām. Plānojām atsevišķu māju, kurā invalīdi varētu normāli darboties, jo bērnu un jauniešu centrā visiem kļuva ļoti šauri. Kaut arī šobrīd realizējam Šveices projektu un jauniešiem līdzās Dagdas parkam būs vēl telpas, taču tas neatrisina problēmu esošajā ēkā pilsētas centrā. Ja mēs dabūtu atpakaļ savu naudu, tad obligāti tiktu būvēts gājēju trotuārs no autoostas līdz vidusskolai pa ceļa posmu, kas ved Andzeļu virzienā.

Mums nepieciešami dažādi uzlabojumi mūsu izglītības un kultūras iestādēs, proti, tas ir jautājums par vidusskolas sporta zāli un jaunu grīdas segumu tautas namā, kur grīda vietām ieliekusies, jo ir iegrimusi zemē, vietām parkets pavisam beigts un dēlīši izkrituši. Tautas nama ēka vizuāli ir ļoti skaista, bet grīda zālē noteikti jānomaina, arī skatuvei vajag labu remontu. Esam startējuši partnerības projektā, kas tiek izvērtēts Lau-ku atbalsta dienestā, un projektam būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tautas nama grīda ir ļoti aktuāla problēma, jo šogad mūsu mazpilsēta svinēs 20 gadu jubileju. Ciemiņu būs daudz no visas Latvijas, atbrauks arī kaimiņvalstu — Baltkrievijas un Krievijas — pašdarbības kolektīvi no pilsētām, ar kurām mums noslēgti sadarbības līgumi. Līdz svētkiem noteikti jāsaremontē tautas nama zāle un skatuve. Ja nebūs citas naudas, vajadzēs kredītu, bet tad algu pielikums būs jāpiebremzē.

Mums ir nepieciešama traktortehnika Andrupenes un Šķaunes pagasta pārvaldes komunālās saimniecības darba nodrošināšanai. Aprēķinājām, ka pagasta pārvaldei ir ekonomiski izdevīgāk nodrošināt traktorista vai ceļu strādnieka darbavietu nekā turpat katru dienu pirkt pakalpojumu no uzņēmējiem. MTZ markas traktors, plus piekabe, sniega lāpsta, zāles pļāvējs kopumā sanāk kādi 27000 latu. Arī šo ieceri mēs būtu realizējuši par pašu uzkrāto, bet bankā iestrēgušo naudu.

— Kas notiek pērnā gada objektos, kur darbi netika uzsākti vai apturēti būvnieka problēmu dēļ?

— Svariņu sporta zāles būvdarbi tiks pabeigti šomēnes. Drīz, janvāra vidū, būs zināmi iepirkuma rezultāti Ezernieku tautas nama būvniecībai un varēs uzsākt darbus. Atkārtots iepirkums izsludināts arī Jaundomes muižas ēku rekonstrukcijai, un mēneša vidū redzēsim, kurš būs būvnieks. Arī Bērziņu tautas nama remonts tiks uzsākts, gaidām iepirkuma rezultātus. Izsludināts iepirkums tilta rekonstrukcijai Daugavpils ielā pāri Narūtas upei Dagdas pilsētā. Tiks izbūvēts arī trotuārs no autoostas līdz Narūtas upei un tālāk līdz pagriezienam uz Bērziņiem. Beidzot cauri visai pilsētai no viena gala līdz otram būs gājēju ceļš.

— Vai ir kādi plāni veselības un sociālās aprūpes jomā?

Ļoti nopietni domājām par veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” ēdināšanas bloka remontu. Šis darbs mums jāveic obligāti, turklāt par to esam saņēmuši kontrolējošās institūcijas priekšrakstu. Turpināsim ģimenes ārstu darba prakšu vietas labiekārtošanu atbilstoši visām prasībām gan Dagdā, gan lauku feldšerpunktos.

— Ja iepirkumi noslēgsies veiksmīgi, kur garantija, ka neatkārtojas pagājušā gada rūgtā pieredze, kad būvnieks vienkārši nav spējīgs pildīt saistības?

— Nav tādas garantijas. Latgales pusē būvniecības jautājumā stāvoklis sarežģīts. Rīgā un piepilsētā būvnieki pieradināti pie lielām naudām un faktiski nepiedalās mazo pašvaldību izsludinātajos iepirkumos. Piedalās reģionos vietējie būvnieki, kas nav tik stipras firmas, kā Rīgā. Manuprāt, mēs būvniekiem piedāvājam normālas cenas, jo nevaram taisīt iepirkumos tādu burbuli, ka strādnieks pastumda ķerru un par to saņem tūkstoš un vairāk latu mēnesī. Mēs tādu summu negribam maksāt. Daudz ir atkarīgs no veiksmes. Ezernieku tautas nama būvniecības projekta izmaksas pārrēķinājām jau trešo reizi. Pirmais piedāvājums bija neveiksmīgs, jo tas prasīja no pašvaldības papildus līdz 70 tūkstošiem latu, un tas ir pārāk daudz. Anulējām iepirkumu, visu pārrēķinājām. Līdzīgu neveiksmi piedzīvoja arī otrais iepirkums, tagad ir trešais.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA