Speciālista vērtējums: Ko Jaunais gads nesīs ziemāju laukiem?

Vairumā novēroto lauku ziemas rapsim izveidojusies spēcīga lapu rozete un augšanas centrs atrodas tuvu augsnes virskārtai, kas ir viens no labas pārziemošanas priekšnoteikumiem (skat. att.). Ir daudzi ziemas rapša sējumi, kuri, no malas skatoties, neizskatās koši zaļi, jo nodzeltējušās apakšējās lapas rada ne visai pievilcīgu iespaidu. Pašreiz uztraukumam nav pamata, jo visbiežāk vecāko lapu bojāeja ir dabisks process.

Novērojumos konstatēti atsevišķi lauki, kuros augi izstīdzējuši, sākusies stublāja veidošanās un augšanas centrs pacēlies virs augsnes, kas mazina rapša salizturību. Kā noskaidrojuši VAAD speciālisti, šādi apstākļi visbiežāk izveidojas laukos, kur nav lietoti augu augšanas regulatori, rudenī rapsis ļoti agri iesēts un paspējis pāraugt vai arī lauks ir ļoti nezāļains un augs tiecies pēc gaismas. Ļoti iespējams, ka izstīdzējušās augu daļas ziemas salā aizies bojā vai tās nolauzīs bieza sniega sega, taču, ja augšanas centrs paliks dzīvs, pavasarī veidosies jauni dzinumi.

Atsevišķos ziemas rapša sējumos joprojām zied krustziežu nezāles, jo nav bijis pietiekami liels sals, lai tās nosaltu, un nezinātājs var nodomāt, ka zied rapsis. Taču tā nav. Tikai vienā no novērotajiem ziemas rapša sējumiem atrasti atsevišķi rapša augi, kuriem izveidojusies ziedkopa. Vairumā nezāļaino lauku nezāles ir noziedējušas. Neskatoties uz to, ka sals agri vai vēlu atnāks un nezāles nosaldēs, jārēķinās, ka tās būs paspējušas iztērēt diezgan daudz rapsim domāto barības vielu.
Kā tiek minēts vairākos literatūras avotos, ziemas rapsis spēj turpināt attīstību arī tad, kad gaisa temperatūra ir +5 vai + 6oC robežās, vielmaiņas procesi apstājas vien ap + 2oC. Salīdzinot pēdējos ziemas rapša novērojumu rezultātus ar tiem, kas iegūti novembrī, var secināt, ka nav notikusi strauja kultūraugu attīstība, jo rapša attīstības fāzes nav būtiski mainījušās. Nedrīkst aizmirst, ka pašreizējos laika apstākļos ziemāju veģetācija nav pilnīgi apstājusies, augi izmanto barības vielas, kas bija paredzētas veģetācijas uzsākšanai pavasarī. Vairākos novērotajos laukos jau tagad bija pamanāmas barības vielu trūkuma pazīmes, šajos laukos augiem varētu “pietrūkt spēka” pārciest ziemošanas periodu. Ja ilgstoši saglabāsies līdzīgi laika apstākļi kā pašreiz, ziemājiem noteikti daudz agrāk un vairāk būs nepieciešams papildmēslojums pavasarī.

Novērojumos konstatēts, ka vairākos ziemāju graudaugu un ziemas rapša laukos ieplakās un zemākās vietās ir uzkrājies ūdens, kas nelabvēlīgi ietekmē augu attīstību. Ilgstoši pārmitra augsne un gaisa temperatūra virs 0oC veicina arī sakņu puvju attīstību.

Aplūkojot zaļojošos ziemāju graudaugu sējumus, var secināt, ka pašlaik to ziemošana norit veiksmīgi. Graudaugi ir paspējuši spēcīgi sacerot. Salīdzinājumā ar rapša sējumiem graudaugu lauki nav tik nezāļaini. Izvērtējot novērojumu rezultātus, kopumā ziemāju kultūraugu ziemošanas apstākļi ir labi. Vai tā tas būs arī turpmāk, noteiks laika apstākļi. Kāds tad būtu vislabākais scenārijs, ko mēs gribētu sagaidīt?

Būtu ideāli, ja pakāpeniski pazeminātos gaisa temperatūra un vienmērīgi sasaltu augsnes virskārta. Pēc tam zemi noklātu sniega sega. Tāpat negribētos biežus atkušņus un temperatūras svārstības. Bet, kā liecina pieredze, Latvijas mainīgie laika apstākļi bieži vien sagādā raizes lauksaimniekiem. Cerēsim, ka daba mūs saudzēs un šoziem ziemāji pārziemos labāk kā pagājušajā gadā.

Informācija sagatavota pēc VAAD kaitīgo organismu monitoringa datiem.