Ziemassvētki lukturu gaismā

Pirms koncerta tautas namā skolēnus un pieaugušos uzrunāja Asūnes pamatskolas direktore Ārija Šumeiko. Viņa atgādināja, ka tieši Ziemassvētkos, 25. decembrī, asūnieši novēroja nelielu dabas brīnumu, jo tikai Ziemassvētkos, tikai 25. de-cembrī, uzkrita sniegs, un tas ļauj ar cerību un ticību raudzīties nākotnē. Gada izskaņā mēs visi mēģinām atskatīties pagātnē un pavērtēt, kāds īsti bija 2011. gads?

“Mūsu skolai tas bija diezgan mierīgs,” sacīja direktore. “Sekojām visiem jauninājumiem, piedalījāmies novada olimpiādēs un pasākumos, vārdu sakot, — skrējām laikam līdzi. Gribētos, lai 2012. gadā mēs būtu savā skrējienā lēnāki. Viens ir priecīgs, ka kļuvis par gadu vecāks, otrs priecājas, ka gads vienkārši pagājis, cits saka paldies Dieviņam, ka vēl kādu gadu nodzīvoju. Gan bērni, gan pieaugušie! Katrs ieskatīsimies sevī dziļāk un katrs ticēsim, cerēsim, ka 2012. gads būs labāks par iepriekšējo gan katram mums mājas un ģimenē, gan visai mūsu lielajai skolas saimei! Ar jauno gadu!”

Pasākums ritēja bez aizķeršanās, Ziemassvētku eglītes scenārijs bija gana interesants, lai noturētu pastāvīgu zāles interesi, kas mūsdienās nebūt nav viegls uzdevums pat profesionāļiem. Katras klases priekšnesums izpelnījās skatītāju aplausus un paldies par jauko uzstāšanos, bet Ziemassvētku vecītis katrai klasei pateicās par klases rotāšanu. Tiesa, torti pasniedza vakara vadītājas, acīmredzot vecīša kamanas netika līdz bērniem vēja un lietus dēļ. Taču kurš gan varēja iedomāties, ka bēdīgākais vēl tikai priekšā...

Izstāstījušas Pūķa gada horoskopu, Elīna un Kristīne paziņoja, ka pienācis Ziemassvētku pasts, un deva vārdu pastnie- kiem. Apsveikumus saņēma 5., 6., 7., 8., 9. klašu skolēni un skolotāji. Uz skatuves uzstājās kārtējais kolektīvs, priekšnesumu negaidīti aprāva traucējumi elektroapgādē, un tautas nams ieslīga tumsā. Uz mirkli. Attapīgākie izvilka kabatas lukturīšus un ar to palīdzību izgaismoja skatuvi, lai vienas klases skolēni varētu pabeigt izrādi un nākamie turpināt uzstāties. Visi skolēni bija cītīgi gatavojušies Ziemassvētku eglītei, katram Ziemassvētku vecītis bija sagatavojis dāvanu. Lai to saņemtu, katrai klasei bija jāmin mīklas vai jānoskaita dzejolis, vai jānodzied dziesma. Bērni izvēlējās dzeju un dziesmas, bet arī mīklas nebija velti sagatavotas.

Pamatskolas direktore, paužot cerību un ticību, ka gaisma tomēr iedegsies, jau aicināja visus kārtīgi doties uz savām klasēm, lai lukturīšu gaismā saņemtu Ziemassvētku vecīša dāvanas, kad pēkšņi gaisma iedegās, un skolēnu ovācijas nav aprakstāmas. Tāpat, kā neaprakstīt vilšanos, kas sekoja jau pēc nepilnas minūtes, kad gaisma atkal pazuda. Cerībā, ka gaisma atkal iedegsies, tika nolemts kādu laiku uzkavēties zālē, kamēr pietiks mīklu, ko minēt. Beidzās mīklas, beidzās balvas mīklu minētājiem, bet gaisma vairs neiedegās, un visi devās uz skolu, lai baudītu svētkus svecīšu gaismā.

Juris ROGA