Sūrā darba saldie augļi

Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis: “Lai ko kāds sacītu, patiesībā skolas par šo balvu savā starpā plēšas pozitīvā nozīmē. Varbūt pēc būtības tas nav tik svarīgi, bet nokļūt labāko skaitā nebūt nav vienkārši. Atliek ieskatīties Draudzīgā aicinājuma fonda publicētajā skolu reitingā, lai ieraudzītu, kādas nopietnas ģimnāzijas un vidusskolas cīnās par šo balvu. Ir ļoti nopietni jāpastrādā, lai tiktu laureātu pulkā. Nenoliegšu, mums visiem ir ļoti patīkami, visi ir gandarīti par šo rezultātu, kura sasniegšanā vienlīdz lielu ieguldījumu devuši mūsu skolēni un skolotāji, varbūt šajā gadījumā skolēnu ieguldījums ir pat lielāks.”

Izvilcis no skapja projektoru un portatīvo datoru, A. Gžibovskis aizsteidzās uz stundu. Izrādās, ka uz visu skolu, kura izcīnījusi 3. vietu valstī, ir tikai viens projektors un viens portatīvais dators, tos skolotāji mācību procesā izmanto rindas kārtībā. Šoreiz bija pienācis laiks direktoram, kurš māca fiziku. Bet ne jau orgtehnikas trūkums vai esamība nosaka rezultātu, lai gan arī tā ir ļoti nepieciešama, sevišķi vidusskolā.

Sarunu par balvu turpināju ar direktora vietnieci izglītības jomā Bronislavu Andžāni: “Skolā strādāju ļoti ilgi un varu apliecināt, ka viss kolektīvs nemitīgi visus gadus strādā uz rezultātu. Strādā tik intensīvi, ka daudziem skolotājiem tālab ir pat veselības problēmas. “Uz rezultātu” nozīmē to, ka katrs skolotājs godīgi izdara visu, kas viņam ir jāizdara, un pieprasa to pašu no skolēna. Protams, ne visas klases atbild ar to pašu, bet konkrēti šī klase, kura pabeidza skolu 2010./2011. mācību gadā, bija rets izņēmums daudzu gadu laikā. Tajā bija vairāki talantīgi skolēni, bet lielākā daļa bija tādi, kas panākumus guva ar lielu uzcītību un centību, vienmēr apzinīgi pildīja visus mājasdarbus. Es viņiem mācīju matemātiku tikai pēdējo gadu, pirms tam skolotājs Eduards Dimpers jau bija viņiem ielicis stiprus pamatus šajā priekšmetā, kas tika panākts ar lielu stingrību. Man atlika turpināt. Es uzreiz ievēroju šo klasi — tā manāmi atšķīrās no visām, kas man bija pirms tam. Ko tu viņiem liec, to viņi apzinīgi paveic, un tas uzreiz pozitīvi atsaucas uz rezultātu. Šīs klases vairāki skolēni startēja olimpiādēs un konkursos, gūstot labus panākumus. Piemēram, Juris Panfilo tika līdz valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencei fizikā. Viņi uzrādīja teicamus rezultātus valsts pārbaudes darbos, piemēram, Beatrise Tjarve trijos priekšmetos ieguva A līmeni, Juris Panfilo — divos. Gan Juris un Beatrise, gan Renāte Stankeviča un vēl vairāki citi labus rezultātus panāca, nepaļaujoties uz savām spējām vien, bet gan ar lielu centību un neatlaidību. Skolēnu klasē it kā nebija daudz — 14, bet kopā viņi paveica nelielu brīnumu.”

— Kā ziņu par balvu uztvēra skolotāji?

— Skolotājiem tas ir liels gandarījums. Es domāju, ka tuvākajā laikā šāda augsta rezultāta vairs nebūs. Tā nebūt nav pesimistiska prognoze, bet objektīva realitāte, arī citi skolotāji saka: “Ieguldu klasē to pašu darbu, bet atdeve ir cita.” Atkārtot šos panākumus noteikti būs ļoti grūti, jo ļoti daudz ir atkarīgs tieši no skolēniem, kuri nāk uz vidusskolu, bet mums nav nekādas labāko atlases — uzņemam visus, kuri vēlas. Neskatoties uz visu to, mēs ticam saviem skolēniem, un viņu pulkā ir tādi, kuri grib sasniegt augstus rezultātus.

— Jums nav atlases, bet ir rezultāts.

— Tā ir, un latiņa tagad pacelta tik augstu, ka tas skolotājiem sagādā papildus stresu. Visiem gribas, lai skola atkal būtu laureātu godā. Personīgi es 2011. gada vidusskolas absolventu klasi lieku par piemēru citiem vidusskolēniem. Absolventu pulkā bija meitene, kura saņēma A līmeni matemātikā un panāca to tieši ar lielu centību. Es ieskatījos viņas sertifikātā — ļoti augsti procenti bija par pamatzināšanām un par zināšanu pielietojumu, bet zināšanu lietojumā nestandarta situācijās rādītājs nebija visai augsts, tomēr kopumā tas deva A līmeni. Viņas panākumi spilgti pierāda: ja gribi sasniegt rezultātu, vajag censties.

— Cik saprotu, skolas materiālā bāze nav tā pati labākā.

— Patiesībā tā ir vāja. Informātikas kabinetā mums ir ļoti novecojuši datori, monitori veci un nelabvēlīgi ietekmē redzi. Skolā tikai viens projektors un viens portatīvais dators, par kuriem, gadās, cīnās pieci skolotāji vienlaicīgi. Patiesībā eksāmeni neprasa prasmes ideāli darboties ar tehniku ( izņemot informātikas eksāmenu), drīzāk rezultātu dod uzcītīgs darbs un zināšanas. Es nezinu, vai interaktīvā tāfele uzlabo sekmes? Tas varbūt piesaista skolēnu interesi, ja tādas nav. Arī mēs ceram šajā mācību gadā saņemt interaktīvo tāfeli matemātikas kabinetā, tomēr skolēnu sekmes eksāmenā diez vai būs no tā atkarīgas.

— Kādu ietekmi atstāj tas, ka daudziem bērniem uz skolu ir mērojams tāls ceļš?

— Ar to, protams, saistās zināmas problēmas. Skolēniem agri jāceļas, un mājās viņi nonāk vēlāk, nekā tas būtu, ja skola būtu tuvāk. Tomēr visas paredzētās konsultācijas un interešu izglītības nodarbības spējam nodrošināt saskaņā ar skolā izveidotiem grafikiem. Skolēniem labi jāplāno savs papildus darbs, lai tiktu gan uz konsultācijām, gan paspētu iesaistīties pulciņu darbā. Kurš to vēlas, paspēj visu, un rezultāts iepriecina.

— Bet arī padomju gados Ezernieku vidusskola augstu kotējās gan skolēnu, gan vecāku acīs...

— Kad analizējam rezultātus, redzam, ka mūsu skola vienmēr izskatījās labi. Man ir liels prieks strādāt ar šo skolotāju kolektīvu — visiem atbilstoša izglītība, visi zina, ko grib panākt. Pats galvenais — kolektīvs ir draudzīgs, nepastāv rīvēšanās, jo citādāk jau panākumu nebūtu.

— Varbūt panākumu sakarā plānojat ieviest kādus jauninājumus?

— Domājam ieviest tādu darba formu kā absolventu stundas. Pirmais, kuru aicināsim uz tikšanos, būs mūsu novadnieks un 11. Saeimas deputāts Juris Viļums, kurš savā laikā mācījās Ezernieku vidusskolā, turklāt ļoti labi. Manuprāt, absolventu stundas mūsu skolēniem dos papildus motivāciju mācīties, mudinās uz centību, jo daudzi šie cilvēki, kurus domājam aicināt, panākumus savā dzīvē guvuši tieši ar centību. Bijusī mūsu skolniece Natālija Sergejeva tagad ir matemātikas zinātņu doktore, arī viņu aicināsim. Vēl ir jāapzina mūsu absolventi, kuri varētu būt paraugs tagadējiem skolēniem. Diemžēl daudziem bērniem ir tāds uzskats: mācies vai nemācies, darba tāpat nebūs. Starp citu, arī starp agrāko gadu absolventiem bija tādi, kas tā uzskatīja, bet šodien ļoti daudzi studē augstskolās, bet tie, kuri pabeiguši studijas, strādā. Starp citu, arī jaunā ģimenes ārste Dagdas poliklīnikā ir mūsu skolas absolvente. Saviem skolēniem vienmēr atgādinu — ja tev ir laba izglītība, tad tev maz iespēju palikt bez darba, bet, ja izglītības nav, tad droši soļo uz nodarbinātības dienestu.

Pedagogu kolektīvs pateicas 2010./11. m.g. absolventiem par veiksmīgu kopējo darbu 12 mācību gadu garumā un skolēnu ieguldījumu Dagdas novada Ezernieku vidusskolas tēla spodrināšanā!

Juris ROGA