Patīkamas pārmaiņas Krāslavā

Piecdesmit gadu garumā vērojot savas bērnības pilsētu, es nonācu pie neapstrīdama secinājuma: tik grandiozus sasniegumus vēsturiski īsajā laikposmā vecie iedzīvotāji vēl nav pieredzējuši. Un tas viss notiek globālās ekonomiskās krīzes laikā, no kā stipri cieš tādas Eiropas Savienības agrāk plaukstošās valstis kā Grieķija un Itālija. Bet te Latvijā, kura pārdzīvo grūtus laikus, atsevišķā mazā provinces pilsētiņā vērojama īsta atdzimšana. Gribas ticēt un reizē grūti noticēt, taču paveiktais patīkami pārsteidz visus — vietējos cilvēkus, iebraucējus un tranzīta pasažierus.

Gada nogale noskaņo uz rezultātu apkopošanu, tāpēc uzprasījos uz tikšanos pie Gunāra Upenieka, Krāslavas novada domes vadītāja. Un būtu smieklīgi, ja intervijā es uzrunātu mēru uz “jūs” — pārāk sen un labi mēs pazīstam viens otru. Visciešākā sadarbība mums sākās municipālās varas maiņas laikā, kad Krāslavā valdīja stagnācija, nebija īsta saimnieka un cilvēku prasības tika ignorētas. Pārmaiņu gaidīšana sasniedza augstāko punktu, tāpēc agrākajam domes kabinetam nepalīdzēja pat visjaudīgākais administratīvais resurss. Nodrošinoties ar vēlētāju uzticību, Gunārs Upenieks ne tikai divas reizes kļuva par mēru, bet arī sekmīgi izturēja eksāmenu Saeimas deputāta atbildīgajā lomā. Daudz ko uzzinājis un sapratis politiskajā virtuvē, viņš izdarīja apzinātu izvēli vietējā patriotisma labā, labprātīgi atteicies no parlamentārieša pilnvarām, jo mājās gaidīja neatliekami darbi. Un kopš tā laika darbs Krāslavā sāka kūsāt ar divkāršu enerģiju, tā ka bez jūsmīgas frāzes — grandiozi sasniegumi — man nekādi neiztikt.

— Kāds ir tik grandiozo pilsētas pārmaiņu tempu cēlonis?

Mērs atbildēja, mazliet padomājis.

— Man šķiet, ka viss sākās 2005. gadā, kad domes jaunais sastāvs sāka risināt visneatliekamāko problēmu — meklēt finansēšanas līdzekļus. Ļoti pieticīga pilsētas budžeta apstākļos mums nebija citas alternatīvas realizēt paredzētos celtniecības un renovācijas plānus, kā vien Eiropas līdzekļu piesaistīšana no dažādiem fondiem, un man šķiet, ka mēs nepalaidām garām ne vismazāko iespēju. Nežēlojot budžeta līdzekļus ļoti svarīgu un steidzamu projektu līdzfinansēšanai, mēs ne tikai divkāršojām, bet arī trīskāršojām summas, kas bija nepieciešamas realizēšanai.

Lūk, tikai viens zīmīgs piemērs. Pilsētas laukuma renovācija ar ģerboņa uzstādīšanu un strūklakas labiekārtošana, ierīkojot apgaismojumu, izmaksāja pašvaldībai tikai 4000 latu (kopējie tāmes izdevumi 40000!) Un tā daudzos projektos, kad no tūkstošiem piesaistīto līdzekļu veidojās miljoni. Jā, patiešām pēdējos pāris gadus pilnīgi pamatoti var nosaukt par celtniecības bumu. Šajā laikā projektu realizācijas izdevumu kopējā summa novadā sasniedza 28 miljonus, no kuriem pilsētas atdzimšanā ieguldīti 20 miljoni. Rezultāts ir skaidri redzams. Otrais acīmredzamo sasniegumu cēlonis izskaidrojams ar to, ka mums izdevās saliedēt pār-valdes aparāta, domubiedru komandu. Izmantojot gadījumu, mans pienākums ir publiski pateikties novada vēlētājiem par prātīgo balsojumu. Iznākumā pastāvošais deputātu korpuss ar speciālistiem noteica galveno stratēģiju — kalpot cilvēkiem. Atšķirībā no citām pilsētām Krāslavu neplosa iekšējās politiskās nesaskaņas, kas arī veicina celtniecības, renovācijas un sociālo problēmu risināšanu. Kopējā saskaņotība palīdz pašvaldībai sekmīgi risināt vairākumu uzdevumu arī valsts līmenī, kas iznākumā rada investīciju pastāvīgu pieplūdumu. Žēl tikai, ka darbuzņēmējas celtniecības kompānijas ne vienmēr paspēj līdzi mūsu nodomiem. Protams, kolīzijas varas līmenī kā, piemēram, Saeimas atlaišana, jaunā Ministru kabineta veidošana un valsts budžeta konsolidācija nebūt nestimulē darbu uz vietām, padziļinās arī finanšu problēmas, taču mūs vairs nav iespējams apturēt. Tas ir gadījums, kad ieceres stiprākas par iespējām, bet tas, kurš meklē, atrod.

Mūsu vadības stila trešā sastāvdaļa — izkoptā vietējās varas komunicēšana ar novada iedzīvotājiem. Iegūto krāslaviešu augsto uzticības kredītu mēs uzņēmām kā orientieri, pēc kura vadīties darbā: varasvīru pienākums ir strādāt tautas labā, nevis otrādi.

— Šoreiz varbūt rezumēsim paveikto pilsētas mērogā.

— Neiebilstu, un sāksim ar visvecāko un vissāpīgāko problēmu — tranzīta maģistrāles būvi Augusta un Rīgas ielā. Ļoti grūtos apstākļos, bez apvedceļa, izdevās atrisināt sarežģītu inženieruzdevumu, turklāt atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus ierīkojot apgaismojumu ielās ar lielu kustību un kravu plūsmu. Noslēgtajos līgumos ar celtniekiem ir garantijas laika galvojums uz pieciem gadiem, taču esmu pārliecināts, ka jaunā maģistrāle bez traucējumiem kalpos pilsētai vairākus desmitus gadu. Mūsdienīga šoseja ar mazāku troksni šaurajās pilsētas robežās, ierīkojot ietves un piebrauktuves uz pagalmiem, darīja galu tranzīta ielu māju iedzīvotāju ciešanām. Otrais vitāli svarīgais projektu bloks — Krāslavas pamatskolas, “Varavīksnes” skolas, kultūras nama, sociālā centra ēku siltināšana. Vienlaikus izdevās “nošaut trīs zaķus” — piesaistīt lielas investīcijas, panākt skaidri saskatāmu estētisko efektu un ievērojamu siltuma ekonomiju, respektīvi, arī budžeta līdzekļus. Atcerēsimies, cik nepievilcīga izskatījās kultūras nama ēka gandrīz pašā pilsētas centrā, bet tagad... Vai tas nav mūsdienīgs Eiropas objekts blakus tranzīta maģistrālei! Lūk, tā, soli pa solim mēs arī cenšamies pārveidot Krāslavu. Ir ieceres, kā renovēt ģimnāziju, centrālo bibliotēku, taču, kā tas reizēm gadās, ne vienmēr pro- jektēšanas stadijā izdodas pierādīt tehnisko un ekonomisko pamatojumu. Katrs projekts ceļā no ieceres līdz realizēšanai sastop “zemūdens akmeņus”, taču uzvar uz priekšu ejošais...
Galvenais ir vēlēšanās un spītība šī vārda vislabākajā nozīmē. Visa dzīve sastāv no sīkumiem, un ļoti svarīgi ir tas, kā tu pret tiem izturies. Pieņemsim, sabruka saimniecības ēkas jumts pie aptiekas pilsētas laukumā. Sīkums, bet tas duras acīs. Taču arī naudas trūkuma apstākļos izdevās atrast pagaidu izeju, kaut arī šobrīd tikai dekoratīvu. Pilsētas centra kopējo ainu bojā sporta skolas ēka, par ko dome saņem pelnītus pārmetumus no krāslaviešiem. Tagad mūsu speciālisti nopietni strādā pie šī renovācijas projekta aptuveni miljona latu vērtībā. No pirmā acu uzmetiena fantastisks sapnis, taču mums jau ir pieredze, kā pasaku padarīt par reālitāti.

Ja mīli pilsētu, padari to skaistu ar ikdienas darbu. Kā to darīja firmu “Krāslava D” un “GSK” vadītāji Viktorija Vengreviča un Aleksandrs Savickis, kuri līdz nepazīšanai pārvērta savas ražošanas un ofisu ēkas. Trešais piemērs — uzņēmējs Nikolajs Turuta, kurš nežēloja paša līdzekļus sava privātīpašuma izdaiļošanai pilsētas nomalē.

— Šajā sarakstā būtu jāpateicas arī iesācējam ielu dizainā Stefanam Narķeļūnam, kura ziedu veikals holandiešu stilā kļuvis par nākamās eiropeizācijas piemēru.

— Pilnīgi pareizi. Droša arhitektūras risinājuma uzskatāmais piemērs pamudināja mūs nopietni pievērsties Baznīcas ielas labiekārtošanai, kur parasti piestāj tūristu autobusi, un tieši ar šo mikrorajonu sākas viesu iepazīšanās ar pilsētas centru. Nojauktās vecās stūra mājas vietā parādījās skvērs, kas kļuva par zaļās zonas turpinājumu pie Krāslavas svētnīcas — Romas katoļu baznīcas. Pārveidots skvērs arī pretim pareizticīgo baznīcai. Mūsdienīgi gājēju celiņi, jauni reklāmas stabi — tās visas ir aizejošā gada atjaunotnes pazīmes, kas priecē skatienu.

— Turpinot ļoti svarīgo tēmu, piedāvāju domās paieties pa pils kompleksa celiņiem.

— Ar lielāko prieku, tur ir par ko patīksmināties un būt pārsteigtam. Vērienīgā projekta realizēšanā, kas notiek pa posmiem, šogad izdevās izdarīt ļoti daudz. Ar tīru ūdeni piepildās atjaunotais dīķis, gar parka alejām parādījušies oriģināli apgaismošanas lukturi, pienācīgi sakārtotas grotas. Takas vietā, kas ved no luterāņu baznīcas uz pili, atjaunotas vēsturiskās kāpnes, bet vecās betona kāpnes, kas ir padomju laiku pašdarbība, ar laiku tiks demontētas. Jaunais skatu laukums jau kļuvis par krāslaviešu atpūtas vietu un tūristu pievilināšanas centru. Tagad kārta skatu joslu ierīkošanai, no kurienes būs redzama pilsētas rietumu daļa. Pabeidzot mūsu virtuālo pastaigu pa vecā grāfu parka lejas daļu, varu paziņot, ka nopietnas pārmaiņas gaidāmas arī teritorijā, kas pieplok sociālā centra ēkai. Savu renovāciju gaida šautuve, plānots paplašināt bērnu pilsētiņu bijušajā dziesmu parkā. Diemžēl no uzmanības redzesloka izkrīt grāfu bibliotēkas ēka, kas pamazām sabrūk: ar šo nekustamā īpašuma strīda objektu pašlaik nodarbojas tiesībsargājošie orgāni.

— Tagad pakāpsimies pa jaunajām kāpnēm pils kalnā.

— Ja kāds no krāslaviešiem te nav bijis kopš vasaras, tagad laukumu galvenās grāfu rezidences frontālās daļas priekšā ar nakts apgaismojumu var arī nepazīt. Un lai jūs, godājamie krāslavieši, nesarūgtina tūju izzāģēšana, pie kurām mēs tā bijām pieraduši. Visi parka ainavas darbi tiek veikti Latvijas speciālistu stingrā uzraudzībā — pils komplekss atgūst savu vēsturisko seju, tā ka jebkura pašdarbība te ir izslēgta.

Pils ārējā renovācija — tas ir ne tikai estētiskā uzdevuma risinājums, attīstot tūrismu, bet arī seno sienu konservācija. Tiek darīts viss iespējamais, cik vien to atļauj finanses. Tā gribētos nodzīvot līdz tam laikam, kad sāksies restaurācijas darbi interjerā ar ļoti vērtīgām itāļu meistaru freskām...

Pagaidām normāli funkcionē vēstures un mākslas muzejs un jaunā izstāžu zāle bijušajos grāfu zirgu staļļos. Pa pusei sabrukušajā pils pārvaldnieka ēkā, kas atrodas pa kreisi no centrālajiem vārtiem, perspektīvā tiks iekārtots tūrisma informācijas centrs un projekta “Kulinārais mantojums” ofiss. Īsi sakot, visās mūsu iecerēs saskatāma pēctecība un konsekvence, kas arī palīdz izvairīties no stratēģiskām kļūdām un neracionāliem budžeta un investīciju līdzekļu tēriņiem.

— Neapstrīdams fakts: Krāslavas atjaunotnes pazīmes redzamas aizvien skaidrāk. Bet ko darīt ar vecās viesnīcas, bijušās poliklīnikas Lāčplēša ielā, kafejnīcas “Madara” pašā pilsētas centrā ēkām, ar glābšanas stacijas karkasu pie Zirgezera, kas ir gluži kā skabarga acī?

— Sāpīgi dzirdēt šādus pārmetumus, kas skan jau ne pirmo gadu. Ko darīt, ja šādu problēmu risināšanai traucē likumdošanas bāzes nepilnības. Pielietojamie administratīvās iedarbības līdzekļi ir nepietiekami efektīvi. Domes juridiskās attiecības ar īpašniekiem turpinās, taču ne tik produktīvi, kā gribētos. Ar poliklīnikas īpašnieku šobrīd izdevās vienoties tikai par ēkas konservāciju, viesnīcai it kā esot atradies maksātspējīgs pircējs. Gribētos, lai pārdotā kafejnīcas “Madara” ēka nemainītu savu profilu, arī šo jautājumu mēs paturam uzmanības lokā. Taisāmies pielietot radikālu līdzekli: glābšanas stacijas ēka tiks nojaukta par pilsētas līdzekļiem, bet rēķinu par privātās teritorijas labiekārtošanu pilsētnieku atpūtas zonā uzstādīsim īpašniekam.

— Agrākā dome pilnīgi nesaprotamu apsvērumu dēļ pārdeva skatu laukumu Augustovkas galā un Raimonda Paula pļaviņu. Vai ir iespējams labot šo liktenīgo kļūdu, aiz kuras, manuprāt, slēpjas alkatība, cinisms un necieņa, kas izrādīta krāslaviešiem?

— Man pilnīgi saprotamas vispārējās bažas. Patiešām laukums ar lielisko skatu uz Krāslavu un Daugavu tagad pieder rīdziniekam. Pilsētai atņemta stratēģiski svarīga teritorijas daļa, kuru dome uztur kārtībā, lai gan domes pienākumos tas neietilpst. Īpašnieks no galvaspilsētas pagaidām neatbalsta mūsu iniciatīvu apmainīt piepilsētas teritoriju pret citu. Ar Raimonda Paula pļaviņas atgūšanu problēma vēl sarežģītāka, jo ir vairāki īpašnieki. Pārdot ir vienkāršāk nekā atgūt...

— Nesen redakcija saņēma krāslavietes Larisas Černikas mutisku paziņojumu par to, ka dome kavējas ar Vidzemes ielas apgaismojumu.

— Mūsu stils — problēmu kompleksa risināšana. Sagatavošanas stadijā arī septiņu desmitu ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts, taču pagaidu aizkavēšanās radusies investīciju piesaistes dēļ. Tiklīdz saņemsim finanšu līdzekļus, Daugavas piekrastes Vidzemes ielas iedzīvotāju lūgumus centīsimies apmierināt pirmām kārtām.

— Un pēdējais. Pirmssvētku dienās Tev, Gunār, ir iespēja vērsties pie krāslaviešiem.

— Mēs atvadāmies no neparasta gada, kas pārvērta mūsu pilsētu līdz nepazīšanai, par ko galvenā pateicība jums, godājamie vēlētāji. Sirsnīgs paldies par uzticību vēlēšanās, par ikdienas atbalstu, kuru mēs jūtam, par vitāli svarīgām idejām, kuras tikšanos laikā ar krāslaviešiem uzklausīja mūsu speciālisti un kas kļuva par pamatu vairākumam projektu. Kopā mēs ieguvām vissvarīgāko — ticību saviem spēkiem. Acis baidījās, bet rokas darīja. Sekmīgais starts liek mūs attiecīgi turpināt, ko arī vēlu visiem. Neviens nedrīkst stāvēt malā no kopīgā darba. Sakopiet pagalmus, nokrāsojiet māju fasādes, ierīkojiet puķu dobes logu priekšā. Dzīvot skaistumā ir liels labums. Vēlu veselību, labklājību jūsu ģimenēm!

Aleksejs GONČAROVS