Cilvēks — fenomenāla būtne

Pārsteidzoši, ka autovadītāji par gājējiem uztraucas vairāk nekā paši tumsā bridēji. Nez kādēļ daudzi gājēji tīšuprāt meklē piedzīvojumus uz savas galvas, spītīgi nelietojot atstarotājus. Varbūt visi ir ekstremālu sajūtu cienītāji un nepacietīgi gaida brīdi, kad varēs izvicināt dūres autovadītāja deguna priekšā? Maigāk noskaņotie vismaz var izlādēties, rupji izklaigājoties vai nolamājoties, sak, tev acis pierē vai pakausī... Piedodiet, bet neredz jūs melnā, pelēkā, raibā vai citādā mētelītī tērptos šajos rudenīgi miklajos un tumšajos vakaros! Un lūdziet Dievu, lai jūs pamana kaut pēdējā brīdī nekā vispār nepamana. Bet labāk nopērciet labu lukturīti vai gaismas atstarotāju! Varbūt šie atstarotāju nīdēji jūtas likteņa apdalīti un uzskata autovadītājus par netaisnīgi bagātiem? Tad vēl varētu saprast, kāpēc dažiem gribas sevi tīšuprāt apdraudēt...

Labi, pieaugušie, viņu domāšanu grūti izmainīt pat ar to, ka gaismu atstarojošu elementu nenēsāšana ir gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšana, par kuru pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīga panta izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu no pieciem līdz divdesmit latiem. Bet bērni?

Agrā darba dienas rītā uz darbu devos lēnā gaitā, lai pavērotu, cik skolēnus ar gaismas atstarotāju sastapšu ceļā no pilsētas guļamrajona uz darbavietu pa Siena ielu. Starp vairāk nekā trim desmitiem lielu un mazu pretimnācēju — vienu! Vai tiešām vecākiem, kuriem sevis pagalam nav žēl, ir arī vienalga, redz tumsā viņa bērnu vai neredz? Vai tiešām mamma ar bērnu ratiņiem ir vispamanāmākais objekts vāji izgaismotā vai tumšā ielā?

Varbūt daudziem gājējiem tas šķiet smieklīgi, bet atstarotājs glābj dzīvības. Konkrētus atgadījumus no dzīves zina pastāstīt vai katrs autovadītājs. Tumšā ziemas periodā gājējs un velosipēdists ir vismazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, viņiem pašiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība savai drošībai uz ceļa. Policisti ne pirmo gadu Latvijā izdala atstarotājus, bet daudzi cilvēki tos arvien spītīgi nelieto. Vai kāds spēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc vajag salauzt personīgos kaulus, lai gūtu pārliecību par atstarotāju nepieciešamību savai drošībai? Kāpēc nepietiek ar to, ka tā tas ir gadījies paziņam, draugam, kaimiņam, radam? Cilvēks nudien ir fenomenāla būtne.

Juris ROGA