Sevi veltījis sportam un dejām

Puisis sesto gadu trenējas vieglatlētikā, nopietni pievērsies futbolam un volejbolam. Vaļaspriekam spēlē hokeju, florbolu, reizēm arī basketbolu. Ja par mācībām, tad lielākie panākumi ir sportā — astoņi desmitnieki. Desmit balles var nopelnīt, ja piedalās sporta sacensībās. Labi padodas angļu valoda, Raivis apmeklē privātstundas, jo uzskata, ka sportistam angļu valoda jāpārvalda perfekti. Arī citos priekšmetos viņš ir sekmīgs, kaut gan varētu mācīties labāk. Bet mācības apnīk ātrāk nekā dejošana. Neskatoties uz lielo deju slodzi, viņš atrod laiku apmeklēt diskotēkas, arī tajās daudz dejo. Neapnīk, jo diskotēkā atskaņo citu mūzikas stilu, tā ir citāda dejošana.

Raivis: “2010. gada pavasarī braucām uz Lāses kausa izcīņu volejbolā Rīgā, varējām nokļūt uz goda pjedestāla, bet daļa spēlētāju slimoja, palikām bez svarīgām uzvarām. Toties mūsu skola visā Latvijā bija otrā pēc turnīram pieteikto komandu skaita, par ko saņēma volejbola bumbas. Esam startējuši Latgales turnīrā volejbolā Daugavpilī, kur izcīnījām 4. vietu, nesen bijām sacensībās Adamovā, spēlējām pusfinālā, tomēr palikām 4. vietā. Vairāk panākumu man ir sporta dejās, ar ko nodarbojos jau piekto gadu. Vairākus gadus sporta dejās mana partnere bija Jana Cvetkova no Rēzeknes, bet nu jau ceturto mēnesi dejoju ar Sintiju Virzu no Dagdas pagasta Ozoliņiem. Sokas ļoti labi, gandrīz katrās sacensībās tiekam. Pateicoties sporta dejām, esam izbraukājuši daudzas Latvijas pilsētas, dejojām Dagdā, Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Balvos. Vienīgi ārpus valsts ne reizi nav nācies dejot, bet 2012. gadā varētu pavērties tāda iespēja. Viss būs atkarīgs no rezultātiem, ja labi veiksies, varbūt brauksim uz Lietuvu un Poliju. Četru mēnešu laikā kopā ar Sintiju jau trīs reizes startēju sacensībās Daugavpilī. Mēs izcīnījām trīs pirmās vietas. Rīgā mums bija 4. vieta.”

Jaunietis dejo arī tautas dejas, kurās viņa partnere ir Anna Mileika: “Raivis ir ļoti atraktīvs puisis, kurš cenšas visur piedalīties un visur gūst panākumus. Viņš ir ļoti izpalīdzīgs, Raivim var uzticēties, kā draugs viņš ir ļoti uzmanīgs.”

Klasesbiedrene Sanita Babre apgalvo, ka Raivis ir “jautrības gariņš klasē, pats dzīvespriecīgākais puisis. Klasē esam 13 meitenes un 12 zēni, Raivis ir viens no tiem, kuram visvairāk pievērš uzmanību.”

Biedrības “Dagne” valdes priekšsēdētāja vietniece Svetlana Ilatovska: ”Raivis ir labs draugs, kurš māk atbalstīt grūtā brīdī gan skolēnus, gan pieaugušos, arī mani, kad ir slikti. Viņam piemīt spējas uzmundrināt cilvēkus. Atceros, pirms pieciem gadiem viņš pie mums atnāca mazs un sīks, tik mīļš un foršs, ka mēs visi viņu bikstījām... Arī tagad viņa šarms nekur nav zudis, bet nu jau ir liels un stiprs, labs sportists un dejotājs.”

Tāpat Raivis mīl mūziku. Viņš dzied korī un spēlē bungas nesen izveidotajā vokāli instrumentālajā ansamblī, kurā ir trīs ģitāristi: Artūrs Kromāns, Aleksis Maļķevičs un Andrejs Mihejevs. Ansamblis pavisam jauns, pat nosaukuma tam vēl nav. Puiši spēlē latviešu mūziku, bet ir doma skolas ballē uzspēlēt arī kādu angļu dziesmu. Februārī puiši plāno braukt uz Rīgu, lai piedalītos konkursā. Tamdēļ ir perfekti jāiemācās piecas dziesmas, tālāk jau viss būs atkarīgs no izlozes un žūrijas lēmuma.

Vēl Raivis prot vadīt automašīnu, viņam ir tā saucamās baltās tiesības. Brauc puisis ar “Nissan Primera”, bet atzīstas, ka labāk gribētos vadīt golfiņu. Bet viņš nesmādē arī velosipēdu un labprāt brauc arī ar to. Tuvākajā laikā puisis plāno saņemt traktora vadīšanas tiesības, kas viņam nepieciešamas, lai varētu palīdzēt vecākiem lauku darbos.

“Dzīvojam pilsētā, bet laukos dzīvo vecmāmiņa un vectētiņš, kur mani vecāki attīsta savu saimniecību,” stāsta puisis. ”Ja viss raiti ritēs, plašāk izvērsīsim lauku darbus: šobrīd audzējam tikai kartupeļus, bet nākamgad turēsim arī govis. Esmu viens bērns ģimenē. Kad nākas iet palīgā vecākiem, vienam ir smagi, bet no otras puses vienam ir labāk, piemēram, dators ir tikai manā rīcībā, ne ar vienu nav jādala laiks, ko pie tā pavadīt, nav ne par ko jāstrīdas. Patiesībā pie datora es ilgi nesēžu, tas tikai ir ieslēgts visu laiku...”

Raivis ir pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar sportu — varētu kļūt par sporta menedžeri, sporta treneri, fizioterapeitu vai pat sportistu. To viņš izlēmis stingri un nepārdomās. Tomēr piebilst, ka varētu kļūt arī lauksaimnieks, ja nekas neizdosies ar sportu. Bet šādam maz ticamam notikumu pavērsienam Raivis atstāj vienu procentu. Doties uz ārzemēm viņš jau nu gan netaisās, jo jūtas Latvijas patriots. Sevišķi šīs sajūtas tiek sakāpinātas, vērojot Rīgas Dinamo hokejistu sniegumu un citas sporta pārraides ar Latvijas sportistu līdzdalību.

Jaunietis apgalvo, ka profesijas izvēlē viņu atbalsta arī vecāki: “Mamma Biruta un tētis Oskars mani pilnībā atbalsta. Mamma ir medmāsa Aleksandrovas internātpamatskolā, tētis — lauksaimnieks, bet viņš arī sporto. Vasarā kopā ejam spēlēt futbolu, braucām pat pa Latgali spēlēt, kopā piedalījāmies Dagdas maratonā.”

Juris ROGA