Atmiņas nedziestošās brūces

Bezmaz pusgadsimtu turpinās sadraudzības pilsētu — Latvijas Krāslavas un Krievijas Volokolamskas — kultūras sakari. Un, kā tas gadījās vairākkārt, partnerība gūst visnegaidītākās aprises.

Decembrī mūsu deputāts un kultūras jautājumu speciālists Jāzeps Dobkevičs tika uzaicināts uz pilsētu pie Lamas kā VIII Starptautiskā S. Bondarčuka v. n. militāri patriotisko filmu festivāla žūrijas loceklis. Festivālā piedalījās Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Kirgīzijas, Spānijas, Vjetnamas kinematogrāfistu filmas. Festivāla norises vietas izvēlei bija simbolisks raksturs.

Pirmkārt, gada kinonotikums sakrita ar hitleriešu karaspēka sakāves pie Maskavas 70. gadadienu. Otrkārt, uz Piemaskavas zemes, kas stipri slacīta karavīru asinīm, rūgto piemiņu par visnežēlīgāko karu cilvēces vēsturē glabā 2821piemineklis un obelisks. Volokolamskas virzienā risinājās ļoti sīvas kaujas... Paiet gadi, gadu desmiti, mainās skats uz 70 gadu senajiem notikumiem, taču cilvēku pienākums ir atcerēties Otrā pasaules kara neskaitāmos upurus. Divdesmit septiņi miljoni dzīvību — tāda ir padomju tautas uzvaras cena. Jāpiebilst, ka tādējādi Eiropa tika izglābta no brūnā mēra.

Jaunizceptiem vēstures revizionistiem derētu atcerēties trakā fīrera Ādolfa Hitlera brēcienu: “Aizmirstiet par tādu himeru kā sirdsapziņa, es uzņemos visu atbildību”, kas izskanēja filmā “Taifūns pie Maskavas”. Hitlera reihs okupēja gandrīz visu kontinentālo Eiropu, taču ar kauju pie Maskavas sākās zibenskara stratēģijas krahs. Tāda ir vēstures patiesība un antihitleriskās koalīcijas spēku kopīgās cīņas likumsakarīgs rezultāts — fašisma sagrāve.

Mūsu novadnieks strādāja žūrijā, kura vērtēja dokumentālās filmas. Piecās dienās tika noskatīts astoņpadsmit konkursa darbu, un tikai tad žūrijas prezidente Irina Skobceva-Bondarčuka paziņoja rezultātus un pasniedza balvas. Mākslas filmu nominācijā festivāla galveno balvu saņēma pasaulē plaši pazīstamais režisors Ņikita Mihalkovs par vēsturisko drāmu “Saules nogurdinātie-2: Citadele”.

Par to, kā beidzās dokumentālo filmu noskatīšanās, stāsta Jāzeps Dobkevičs: “Konkursa filmu radošajā vērtējumā nekad nav vienprātības. Cik žūrijas dalībnieku, tik arī viedokļu. Manuprāt, no dokumentālajām filmām ārpus konkurences bija Gruzijas režisora Vahtanga Mikeladzes darbs ”Taifūns pie Maskavas”. Taču balsošanas rezultātā galvenā balva tika piešķirta režisoram un scenāristam Romānam Volkovam par filmu “Volokolamskas robeža”. Tas ir ekrāna stāsts par Maskavas varonīgo aizstāvēšanu izšķirošajā 1941. gadā, kas izmainīja visu Otrā pasaules kara turpmāko gaitu un uzlika krustu Hitlera plāniem. Preses pārstāvju balva pasniegta režisoram un scenāristam Andrejam Zaicevam par kinofilmu “Viktors Astafjevs. Jautrais kareivis”. Tā ir rūgta patiesība par to, kā karā viszemāk tika vērtēta karavīra dzīvība. Festivāla speciālo balvu saņēma Jurijs Kuzavkovs par filmu “Ģenerāļi pret ģenerāļiem”. Plašā atklātībā nodoti mazpazīstami fakti par revolūcijas un pilsoņu kara lappusēm. Kinostāsta varoņi — cara un baltgvardu armijas ģenerāļi, kuri pārgāja padomju varas pusē, daudzi par to samaksāja ar savām dzīvībām staļinisko represiju gados.”

Ceturto balvu izpelnījās “Taifūns pie Maskavas”. Kopā ar Jāzepu mēs noskatījāmies filmu par briesmīgo kara patiesību, par hitleriešu neīstenoto sapni sarīkot uzvaras parādi 1941. gada 7. novembrī Sarkanajā laukumā. Parāde bija, taču pilnīgi cita, kas radikāli izmainīja visu to gadu pasaules notikumu gaitu. Izglābtā pasaule atceras...

Aleksejs GONČAROVS