... Un ļoti mājīgi

Visīsākās gada dienas, pelēkas, lietainas un drūmas, neuzlabo noskaņojumu. Tā jau ir iekārtota dzīve: skumjas vienmēr nomaina prieks, Ziemassvētku un Jaungada gaidīšanas gaisma jau silda cilvēku dvēseles. Pagājušajā piektdienā vecās Krāslavas atjaunotajā centrā, kur pulcējās daudz cilvēku, svētku ugunīs iezaigojās pilsētas galvenā egle.

Ar biedrības “Kruoslovys amatnīku broliste” enerģisko cilvēku pūlēm kultūras namā tika atklāta Ziemassvētku dāvanu izstāde, kas turpinājās divas dienas. Un ne tikai. Te strādāja radošās darbnīcas bērniem, bet novada cienījamie amatnieki devīgi dalījās radošajos noslēpumos. Firmu “Krāslava D” un “M. Dorožko” konditori mācīja, kā izrotāt Ziemassvētku piparkūkas, kas izraisīja tirdziņa vismazāko apmeklētāju sajūsmu. Piektdien tirgus zālēs skanēja pilsētas bērnudārzu bērnu balsis, sestdien vispārējās uzmanības centrā bija rehabilitācijas centra “Mūsmājas” audzēkņi. Taisnības labad pateikšu, ka pagājušā gada Ziemassvētku suvenīru tirdziņš bija daudz lielāks. Taču, iespējams, pārdevēju svētku piedāvājums toreiz krietni pārsniedza ļaužu pirktspēju. Domāju, ka Dagdas un Aglonas novada amatniekiem ceļa izdevumi neatmaksājās. Šoreiz komercpiedāvājums bija mazāks — līdz Krāslavas novada ģeogrāfiskajām robežām. Teikšu atklāti: pircēju nekļūst vairāk, tomēr... Bija te visai tāls, bet biežs viesis Krāslavas gadatirgos — kalējs Edgars Vronskis no Daugavpils ar dzīvesbiedri mākslinieci Oksanu.

Sākām runāt, un metāla lietu meistars atzinās, ka sen noskata mūsu pilsētā mājiņu ar skatu uz Daugavu un pagalmu, kur var iekārtot kalvi. Pagaidām bez sekmēm, taču no sava sapņa radošais pāris nedomā atteikties, bet mums tādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi. Šoreiz savdabīgais amatnieks piedāvāja jaunu darinājumu — vara pogas ar Krāslavas simboliku.

Ne visai raiti ritēja tirdzniecība Krāslavas keramiķiem Valdim un Olgai Pauliņiem, kā arī meistaram Ilmāram Vecelim no Aulejas, kas vispār neiespaidoja viņu noskaņojumu. Tas gadījums, kad bija jāatbalsta laba ierosme, bet ekskluzīvas keramikas preces vairāk domātas Latgales viesiem. Gar letēm staigāja vietējie ļaudis, kurus nodarbina izdzīvošanas problēmas. Divas dienas vērojot rosību tirdziņā, es varēju noteikt visveiksmīgākos uzņēmējus. Tie ir Ināra un Pēteris Stepiņi no Aulejas. Specializācijas meklējumu rezultātā piemājas saimniecības īpašnieki atrada savu zelta, bet precīzāk medus dzīslu. Piecpadsmit gadus nodarbojoties ar biškopību, Stepiņu sanošā pilsētiņa paplašinājās līdz simts stropiem. Firmas produkcija sekmīgi tiek pirkta Daugavpilī, kas ļauj lauku uzņēmējiem turpināt jaunās mājas celtniecību. To darīt liek apstākļi: ģimenē aug meita Iveta un dēls Armands, ja nu pēkšņi viņi sadomās meklēt savu laimi dzimtajā novadā? Pirms gadiem septiņiem Aulejas zemnieki ciemojās Cēsīs, kur nopirka formiņas vaska figūriņu liešanai. Trāpīja, kā saka, desmitniekā. Pats redzēju: pircēji nevarēja vienaldzīgi paiet garām vaska eglītēm, čiekuriem, dzintarkrāsas svecēm — labāku Ziemassvētku dāvanu neizdomāsi. Pie reizes pirka arī medu: vieniem patika biezs ziedu medus, citi deva priekšroku vēl nesabiezējušam. Dzīvesbiedri vienprātīgi slavēja aizejošo medus gadu un atzinīgi novērtēja Ziemassvētku tirdziņu, kur viņiem neiznāca garlaikoties.

Plašu rokdarbu izvēli piedāvāja Indras meistares Anžela Kuzminska, Olga Jokste, Taisija Urbanoviča, kā arī Krāslavas plašā profila meistare Maija Šuļga. Aleksandrs un Inga Maijeri saistīja pircēju uzmanību ar stabulīšu un svilpīšu spēli, kas īpaši intriģēja bērnus. Taču jaunie apmeklētāji biežāk drūzmējās pie saldumu letēm, kur nodegustēt vietējo ārstniecības zāļu tējas piedāvāja Ivars Geiba. Zemnieku saimniecības “Kurmīši” produkcija ir pazīstama Latvijas mērogā — lūk, ko nozīmē atrast savu “laimes zirdziņu”.

Lieliska Ziemassvētku dāvana ir oriģināla bižutērija, ko piedāvāja krāslaviete Oksana Kovaļčuka un Piedrujas rokdarbnieces. Meistares sirds siltuma sasildīts darinājums ir simtkārt vērtīgāks par Ķīnas plašā patēriņa precēm, kas aizpildījušas pasaules tirgu. Pašdarinātas apsveikumu atklātnes demonstrēja Alīna Lukša, bet klūgu pinējai Ilonai Ļaksai šajās dienās nebija konkurentu.

Otrās tirdziņa dienas galvenā rozīnīte bija fotokluba “Zibsnis” publiskā akcija. Gribi — fotografējies pie Jaungada eglītes. Nepatīk troksnis un rosība — lūdzu uz studiju. Vārdu sakot, teorija, prakse un pilnīga nodošanās radošajam procesam, ko vadīja fotomākslinieks un studijas radītājs Anatols Kauškalis. Neviļus arī es nokļuvu mākslas tēlu tapšanas burvīgajā atmosfērā.
Nobeigumā tikai viena Ziemassvētku apmeklētājas Saeimas eksdeputātes Ritas Strodes atsauksme: “Ļoti skaisti, sirsnīgi, aizkustinoši un reizē mājīgi.”

Aleksejs GONČAROVS