Ilzes košā dzīve

Protams, skolā mēs rakstām testus par to kādu specialitāti izvēlēties, bet kaut kā nenopietni, vairāk kā pret joku skatāmies uz rezultātu. Kā arī testu parasti izmanto vienu un to pašu un neatkārto to kamēr mēs kļūstam pieauguši. Tieši tāpēc, kad pazīstams jauneklis gāja Tev blakām visu laiku izspūris un “šņaukāja degunu”, tad kad uzzini, ka viņš ir augstākās klases bārmenis — protams, esi tam ļoti izbrīnīts.

Mēs augam, kļūstam pieauguši, maināmies un ļoti svarīgi ir lai uz šī ceļa ar mums ir tie, kas tic mūsu spēkos un atbalsta mūs. Protams, pirmām kārtām tā ir ģimene, vecāki. Un vienkārši brīnišķīgi ir tad, kad tādu vietu ir vairāk, piemēram, Tava skola, sabiedriskā organizācija vai arī kāds interešu klubs. Tad Tu patiesi zini, ka “šņaukt degunu” Tu vari kamēr neesi pieaudzis! Pēc tam viss jau būs savādāk, bet obligāti viss būs labi un veiksmīgi, jo Tevī tic!

Es nezinu, bet man liekas, ka tieši tāda ticība no savas ģimenes bija Ilzei Glaudānei! Es ļoti labi atceros viņas mammu, viņa ļoti bieži nāca uz “Krasta” rīkotajiem pasākumiem un vienmēr ar kaut kādu sevišķu, klusu prieku priecājās par to, ko Ilze dara ”Krastā”. Un nav brīnums, ka Ilze izvēlējās tādu pašu profesiju kā mammai. Bet varbūt tā domāju tikai es. Bet kā ir īstenībā, mēs pajautāsim Ilzei, jo šis raksts ir par viņas Košo dzīvi.

- Čau, Ilze! Tu esi kļuvusi tik pieaugusi! Atceros “Krastā” vienmēr Jūs uzskatījām par mazajiem un negribējām dot nopietnus uzdevumus. Bet tagad es apbrīnoju Tevi — par kādu nopietnu lēdiju Tu esi kļuvusi. Vai pati jūti sevī tādas pārmaiņas?
- Jā, es Rīgā dzīvoju jau otro gadu. Sākumā bija ļoti grūti pierast pie tā, ka tagad esmu tik tālu no mājām, gribējās braukt katru nedēļu uz mājām, tāpēc arī bija jāsaplāno naudiņa, tā lai pietiktu gan dzīvošanai, gan arī ceļam līdz Krāslavai. Arī ilgāks laiks ir jāatvēl, lai tiktu līdz mācību vietai, tas ir apmēram 30 minūšu brauciens ,reizēm pat nedaudz ilgāk. Pie tā sākumā bija ļoti grūti pierast, jo agrāk, kad es dzīvoju Krāslavā, man līdz skolai bija pāris soļu, bet te ir viss savādāk. Jūtos vairāk patstāvīgāka un atbildīgāka.

- Un uzreiz svarīgākais jautājums! Tu izvēlējies tādu profesiju, tāpēc ka tā ir tāda kā mammai, vai pēc kādiem citiem kritērijiem? Tikai no sākuma pasaki kas tu būsi un kur tu mācies?

- Es mācos Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, farmācijas nodaļā. Par farmaceiti es jau vēlējos kļūt, kad es vēl biju maza, jo man patika tas darbs, ko dara mana mamma. Iespējams, tas mani arī pievilināja. Jo es redzēju, ka farmaceita darbs nav vienveidīgs un katru dienu ir kāds interesants moments.

- Ak, Dievs, man liekas ka tas ir tik grūti, tā ir viena vienīga ķīmija, formulas. Jā?

- Nu jā, ķīmijas priekšmetu mums ir daudz. Pagaidām nekādas īpašas grūtības man tā nesagādāja. Tagad 2. kursā ir jau sarežģītāka ķīmija, bet pagaidām ar visu tieku galā. Pasniedzēji pret farmaceitiem ir pat prasīgāki nekā pret ķīmijas fakultātes studentiem. Vēl man ļoti patika tāds priekšmets kā latīņu valoda, jo latīņu valoda farmaceitiem arī ir jāzina. Lai pareizi izlasītu kas ir rakstīs uz receptes un izsniegtu pareizās zāles. Bet tā mācības apjoms mums ir ļoti liels.

- Pasaki, lūdzu, kādi vēl priekšmeti ir Tavā mācību programmā un kādi ir Tavi mīļākie!

- Manā mācību programmā ir tādi priekšmeti kā: farmakognozija, zāļu vielas, vispārīgā ķīmija, organiskā ķīmija, analītiskā ķīmija, farmakoloģija, farmācijas vēsture, anatomija un fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija, farmācijas likumdošana, šūnas bioloģija, medicīniskā mikrobioloģija, farmaceitiskā mikrobioloģija, angļu valoda, latīņu valoda, farmokokinētika, augu un dzīvnieku bioloģija kā arī citi. Vismīļākie priekšmeti man ir daži, piemēram, tādi kā farmācijas vēsture, latīņu valoda, analītiskās ķīmijas laboratorijas darbi.

- Nu, labi, ko te mēs visu laiku par mācībām vien. Laiks parunāt par personīgo dzīvi. Varbūt ir parādījās mīļākās vietas Rīgā, varbūt jau esi kaut kur bijusi — koncerti, izstādes, teātris.

- Netālu no kopmītnes ir Dzegužkalns. Tur es dažreiz aizeju pastaigāties,” izvēdināt galvu” pēc saspringtas dienas. Man patīk parka mierīgā atmosfēra, kas nedaudz atgādina Krāslavu. Pagaidām ne uz kādu koncertu un teātri es vēl ne esmu bijusi.

- Ilze, paklau, Tev vispār pietiek laika?

- Tagad, kad es sāku paralēli mācībām strādāt, brīvā laika palika mazāk, bet paspēju visu izdarīt. Man arī “Krastā” Irina mācīja, ka ir jāmāk saplānot savu laiku tā, lai pietiktu laika gan mācībām, gan atpūtai. Arī skolas laikā paralēli mācībām dejoju, sportoju, piedalījos ”Krasta” darbā, kā arī pieskatīju brāli.

- Nu un tagad tradicionālais jautājums par “Krastu”! Vai atceries mūsu klubu? Kādas ir viskošākās atmiņas?

- Jā, protams, ka atceros. Vispirms atnācu uz pulciņu “Meiteņu noslēpumi” kad man vēl bija 13 gadi. Un tad jau pakāpeniski iesaistījos klubā “Krasts”. Kā viskošākās atmiņas es atceros konkursu “The best”, kurš norisinājās starp Krāslavas novada jauniešu klubiem. Tajā gadā mūsu klubs izcīnīja 1. vietu.

- Šie raksti kurus es rakstu par mūsējiem dod unikālu iespēju no avīzes “Ezerzeme” lappusēm pateikt paldies tiem, kuri tik tiešām bija svarīgi Tev kamēr tu augi Krāslavā.

- Vislielāko paldies es gribu pateikt saviem vecākiem, klases audzinātājai I. Papsujevičai, kā arī kluba vadītājai Irinai Japiņai. Ar avīzes starpniecību gribu pateikt paldies skolotājai L. Pelnikai par sagatavošanu ķīmijas eksāmenam un zināšanām, kuras man noder vēl joprojām.

- Un vēl man gribas jautāt — kur tu redzi savas profesijas svarīgumu un nepieciešamību?

- Savu profesiju es redzu ne tikai kā medikamentu pārdošanu, bet kā palīdzību cilvēkiem, konsultēšanu. Gribētos, lai cilvēki būtu vairāk atbildīgāki par savu veselību un arī medikamentiem, kurus viņi lieto.

- Tradicionālais vēlējums tiem, kas tagad mācās 12. klasē un jau pavisam drīz uzsāks savu pieaugušo košo dzīvi.

- Nebaidieties no izaicinājumiem dzīvē. Ja ir vēlēšanās, ar darbu var daudz ko sasniegt.

- Paldies par interviju, Ilze. Ir tik patīkami redzēt Tevi pieaugušu, simpātisku jaunieti. Vēlu Tev lai tava pieaugušā dzīve ir koša vienmēr.

Paldies!

Olga BUHALOVA, Biedrības Personības attīstības un atbalsta centra “Krasts” Ārējo sakaru un projektu koordinatore