Medaļu dala ar kolektīvu

Medaļu “Par centību” L. Straujuma pasniedza deviņiem cilvēkiem, tostarp arī zemnieku saimniecības “Ozolaine” un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Avots” vadītājai, biedrības “Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienība” valdes loceklei Valentīnai Avgus- tovai no Dagdas novada. Viņa ir arī Andrupenes pagasta lauku attīstības speciāliste. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas konsultāciju birojs novērtēja Valentīnas centienus un izvirzīja viņas kandidatūru apbalvošanai.

Par laureāti

Valentīna nāk no Andrupenes pagasta Astašovas ciema. Savulaik izmācījās par zootehniķi un strādāja par brigadieri un grāmatvedi sovhozā “Andrupene”. Ar 1993. gada martu Valentīna sāka strādāt jaundibinātajā piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Avots” par valdes priekšsē-dētāju un uzņēmuma vadītāju līdz pat šai dienai. Laika gaitā viņa uzņēmās papildus darbu — kļuva par Andrupenes pagasta lauku attīstības speciālisti. Valentīnas dzīvesbiedrs Jāzeps ir kooperatīvās sabiedrības “Astašova” mehanizators. Ģimenē ir trīs bērni: vecākā meita Solvita ir Citadeles bankas darbiniece Rīgā, vidējā — Aina — topošā juriste, 4. kursa studente Rīgā, jaunākā — Inga — Andrupenes pamatskolas 8. klases skolniece.

Valentīna ir ļoti aktīva un atsaucīga, vienmēr godprātīgi veic savus pienākumus un ir pelnījusi šo augsto godalgu, par kuru pati izsakās tā: “Šī man ir pirmā medaļa, bet tas nav tikai mans nopelns. Šis apbalvojums ir kolektīvs nopelns, ne tikai to, kuri strādā piensaimnieku koo-peratīvajā sabiedrībā “Avots”, bet pilnīgi visu cilvēku, ar kuriem man darbā cieši jāsadarbojas. Sevišķi liela loma ir Krāslavas LLKC speciālistiem Ivaram Geibam, Terēzei Brazevičai, Valērijam Kairānam un Andai Leikumai un pārējiem centra darbiniekiem par tūlītēju informācijas novadīšanu līdz mums un izskaidrošanu, lai mēs tālāk nekavējoties to varētu nodot saviem iedzīvotājiem saprotamā veidā, lai varētu palīdzēt viņiem ātrāk risināt projektu un citus jautājumus. Tas, ka Andru-penes pagastā tik labi rit darbs lauksaimniecības jomā, ka pie mums novadā ir visvairāk sarakstīts projektu standartu sasniegšanai un daļēji naturālo saimnie-cību atbalstam, lielā mērā ir pateicoties arī “Avots” grāmatvedēm Ivetai Stepiņai un ļoti pieredzējušajai Veltai Kursītei, kura kā grāmatvede strādā arī vairākās zemnieku saimniecībās. Liels paldies jāsaka arī manai kolēģei, Dagdas novada lauku attīstības speciālistei Lūcijai Ņikitinai, kura izstaro labestību un drošības sajūtu cilvēkiem, kas ar viņu sadarbojas.”

PKS “Avots” — saliedēts kolektīvs

Deviņpadsmito gadu Valentīna vada piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Avots”, kas laika gaitā izaugusi par nopietnu spēlētāju vietējā tirgū. Viņas pakļautībā strādā 11 cilvēku, tostarp grā- matvede Iveta Stepiņa, ar kuru Valentīna dala vienu kabinetu tautas nama ēkā. Iveta darbā kooperatīvā pieņemta pirms 11 gadiem, šodien palīdz Valentīnai visos jautājumos, dara vairāk nekā prasa darba pienākumi, arī konsultē klientus. Par to viņa nesūktās, jo tikai grāmatveža darbs ir ļoti monotons un galvenokārt saistās ar lieliem papīru kalniem, kas jāapstrādā, bet patīkamākais ir tieši darbs ar cilvēkiem.
Valentīna: “Divatā mēs padarām lielu darba apjomu ne tikai kooperatīva, bet arī cilvēku dēļ, piemēram: veicam ganāmpulku novietnes pārreģistrāciju pēc īpašnieka maiņas, formējam dokumentus piena kvotām, aizpildām kartes, apkopojam informāciju par bankas kontu maiņu, sniedzam informāciju Lauku atbalsta dienestam, palīdzam aizpildīt cilvēkiem dokumentus, informējam par sub-sīdijām, vārdu sakot, caur mums rit visa saimnieciskā darbība. Cilvēki nāk šurp ar dažādām vēstulēm, kuras neizprot, un nekad nevienam neatsakām palīdzību. Konsultācijas lūdz arī kaimiņu pagastu ļaudis, piemēram, Andzeļu, Konstantinovas, arī viņiem neatsakām.”

Cilvēki kooperatīvā ir pamatu pamats, sevišķi nozīmīga loma ir šoferiem, par kuriem Valentīna saka tā: “Šoferi ir šī kooperatīva dvēsele. Zinu, ka vienmēr viss tiks izdarīts laikā pēc vislabākās sirdsapziņas.

Liels paldies jāsaka k/s “Andrupene” valdes priekšsēdētājam Valdim Naglim, kurš mums nekad neatsaka palīdzību, ja mašīnas nepieciešams remontēt viņa darb-nīcās, jo mūsu kooperatīvam nav savu remontdarbnīcu, kur veikt lielākus remontus. Bez viņa atbalsta šajā jautājumā mums klātos grūti. Ja vajag rezerves daļas, viņš arī vienmēr mums izlīdz, ja ir tāda iespēja.”

Šoferi

Kopš piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības pastāvēšanas pirmās dienas par piena mašīnas šoferi tajā strādā Vladislavs Dargelis, kuram piemīt ļoti augsta atbildības sajūta, kā, starp citu, arī visiem pārējiem amata brāļiem. Viņš īpaši ņem pie sirds, ja kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu. Varbūt tālab kļūdas viņa darbā nemēdz būt, viņš arī nejaucas svešās darīšanās, nesūkstās par grūtībām, bet ņem un pats visu izdara. Ar Vladislavu tandēmā strādā piena savācēja Janīna Trubača.
Jurijs Utkins sākotnēji deva brīvdienas PKS “Avots” šoferiem, bet šodien pieņemts pastāvīgā darbā pensijā aizgājušā šofera vietā. Viņam piemīt laba humora izjūta, Jurijs vienmēr nāk uz darbu labā garastāvoklī, uzmundrina un pozitīvi noskaņo apkārtējos cilvēkus. Valentīna un Iveta apgalvo, ka nav iespējams būt drūmam un saskābušam, atrodoties viņam blakus. Kopā ar Juriju darbā dodas piena savācēja Zoja Blāķe.

Jurijs Trofimovs ir jaunākais šoferis, kurš veiksmīgi iekļāvās kolektīvā. Reti punktuāls cilvēks, kurš katrai lietai atradīs savu vietu. Sevišķi sapucējis savu piena automašīnu, padarot īpaši atšķirīgu no pārējām. Viņa automašīnai pat kāpnes tumsā tiek izgaismotas, kas atvieglo darbu gan pašam, gan piena savācējai Ilonai Kotleronokai.

PKS “Avots” paveicies arī ar maiņas šoferi — Valērijs Beikulis viegli iekļāvās kolektīvā. Viņš nešķiro, mana vai tava mašīna, ja tai vajadzīgs remonts, iet palīgā jebkuram šoferim un strādā plecu pie pleca. Valērijs ir ne tikai atsaucīgs, viņš vēl ir arī ļoti sabiedrisks, kas darbā ar cilvēkiem nebūt nav mazsvarīgs faktors. Valērijam nākas pārmaiņus strādāt ar katru no piena savācējām, tostarp arī ar Veru Ivanovu, kura dod brīvdienas savām kolēģēm.

Kolektīvā netiek aizmirsti bijušie darbinieki, tiek uzturēta abpusēja saikne. Šoferis Roberts Jaņevičs aizgāja pensijā pirms 8 gadiem, šogad viņam apritēja 70 gadu jubileja, un viss kolektīvs aizbrauca apsveikt Robertu. Viens no pieredzes bagātākajiem un labākajiem autovadītājiem, ir paraugs darbā citiem. Pensionārs Alberts Aprups arī savulaik strādāja šajā kooperatīvā. Arī viņu kolektīvs sveica 60 gadu jubilejā.
Valentīna: “Mūsu piena savācējas gan padara labi savu darbu, gan arī informē cilvēkus pa pagastiem un novadiem, kur brauc piena mašīnas. Es pēc iespējas biežāk apmeklēju LLKC sapulces un seminārus, cenšos visu jaunā-ko pastāstīt darbiniekiem, rīkoju sanāksmes pagastā.”

Attīstības plāni

Valentīna uzsver, ja nebūtu tik atbildīgu darbinieku, tad viņai būtu krietni grūtāk strādāt. Tagad ir pilna pārliecība: var paļauties uz katru kā uz sevi pašu, ja būs kāda nopietna problēma, piezvanīs, un kopīgiem spēkiem tā tiks atrisināta laikā. Piena savākšanā pats galvenais, lai viss tiek paveikts laikā! PKS “Avots” pienu savāc no plašas apkārtnes: Mākoņkalna, Dagdas, Andrupenes, Andzeļu, Aulejas, Konstantinovas un Kastuļinas pagasta. Nākamgada plānā ir sākt strādāt arī Ezernieku pusē, jo pensionāri noveco un lopus tur arvien mazāk, cits vispār atsakās, un kooperatīvam ir jāpalielina maršruti, lai mašīna uz rūpnīcu vestu pilnu cisternu. Gribētāju sadarboties kooperatīvam ir pietiekami, daudziem nācies arī atteikt, jo nebija ar ko pārvadāt pienu. Tikai šī gada jūnijā autoparks papildināts ar trešo automašīnu, kuru nopirka kā lietotu kravas auto, izremontēja un pārbūvēja par piena vedēju. Cisterna ir pilnīgi jauna, saņemta, realizējot modernizācijas projektu.

Sadarbības partneri

Valentīna: “Mēs ilgus gadus sadarbojamies ar vienu no lielākajiem siera ražotājiem Latvijā — akciju sabiedrību “Preiļu Siers”, realizējot pienu viņiem. Bet šad tad pa kādai autocisternai piena aizvedam arī uz citu uzņēmumu, lai justos droši par savu nākotni. Esam sākuši sadarbību ar SIA “TRY” — vietējiem siera ražotājiem, kuri vēl tikai iekaro tirgu. PKS ”Avots” ir piena ražotāju kooperatīvās asociācijas biedrs, sadarbojamies ar citiem piena kooperatīviem.”

Lauksaimniekam, kurš tur maz lopu, šodien grūti izcīnīt sev labvēlīgus apstākļus piena tirgū. Daudzi to sapratuši un izvēlas sadarboties ar PKS “Avots”, kas savus biedrus ciena un neaizvaino, regulāri norēķinās par pienu, pat veic piemaksas labākajiem klientiem. Bet pretī tiek prasīta piena kvalitāte, un šajā jautājumā atlaides netiek dotas nevienam, vienalga, liels vai mazs piena ražotājs esi.

Sarunas gaitā Valentīnai iešāvās prātā doma sapulcēt kooperatīvu kopīgai fotogrāfijai. Viņa to paveica pārdesmit minūšu laikā, tādējādi neviļus apliecinot sacīto par kolektīva lielo saliedētību. Ja vajag, tad vajag — kāda runa!

Valentīna: “Gribu novēlēt lasītājiem Jaunajā gadā būt aktīviem, vairāk apmeklēt seminārus, ko rīko LLKC. Tur var iegūt zināšanas un praktiskās iemaņas, būt zinošākiem un drošākiem savu mērķu sasniegšanā.”

Juris ROGA