Par šo un to, par visu ko

Līdz X gadsimtam kafija tika uzskatīta par ēdienu, nevis dzērienu. Etiopijas ciltis maisīja kafijas pupiņas ar dzīvnieku taukiem, saritināja lodītēs un lietoja uzturā ilgu ceļojumu laikā.

Pirmās kafejnīcas Konstantinopolē tika sauktas par “gudrības skolām” — tajās pulcējās mākslinieki un literāti. Bet Grieķijā un Turcijā pēc tradīcijas kafiju vispirms pasniedz visvecākajam.

Osmanu impērijas likumi atļāva sievietei šķirties no vīra, ja viņš nebija spējīgs apmaksāt viņas ikdienas kafijas vajadzības.
Kafija ir viena no divām vispatērētākajām precēm pasaulē. Saskaņā ar statistiku vairāk par kafiju cilvēce pērk tikai naftu. Visizplatītākā kafija ir kalnu “Arabika”. Tā izaudzēta valstīs, kas atrodas vistuvāk ekvatoram. Tās ir Kolumbija, Ekvadora un Kenija.

Visdārgākā un visgaršīgāka kafija ir “Kopi Luwak” — tās cena svārstās no 300 līdz 1500 dolāriem par kilogramu — to iegūst no mēslu čupām, ko atstāj ļoti reti zvēriņi luvāki, kas dzīvo Javas un Sumatras salā. Luvāka kuņģī viss ir sterils: tas barojas ar augstas kvalitātes kafijas pupiņām, apstrādājot tās ar unikālu kuņģa sulu.

Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2011. gada 13. decembra laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.