Labie darbi arī ikdienā

Dagdas novada Konstantinovas ciematā mīt Svetlanas Mahmudovas audžuģimene, kurā bez sava dēla mājvietu atraduši arī citi bērni. Jau divpadsmit gadu ģimenē dzīvo radinieks Igors Putro, kuram nākamgad apritēs jau astoņpadsmit gadu.
Brīvdienās šajā ģimenē ciemojās arī BAC “Kalkūni” audzēkne Ināra Skorodihina, kuras brālis šajā ģimenē dzīvo kopš 2009. gada.

Bērniem visas dienas bija aizņemtas. Zēni skaldīja malku un lika to grēdā jaunizceltajā šķūnī. Meitenes ieziemoja puķes, kuras ar savu krāšņumu un ziedu bagātību priecē visus, kas apmeklē SIA “ZAS” veikalu.

Katru dienu bērni apmeklēja, sakārtoja, dedzināja svecītes pie mājas pašu uztaisītā krucifiksa, apmeklēja vietējo baznīcu, Aglonas baziliku, Dagdas baznīcu, ik vakaru skaitīja Rožukroni, jo oktobris ir Rožukroņa mēnesis.

Bērni savā ierīkotajā sporta laukumā spēlēja volejbolu, futbolu, rīkoja sporta sacensības.

Svetlanas Mahmudovas ģimenē bērni atrada arī iespēju ne tikai lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, bet arī palīdzēt citiem: brīvdienu nedēļā zemnieku saimniecībās tika pārlasīti izraktie kartupeļi, tika sniegta palīdzība pensionāriem — piegādāti produkti, saimniecībā nepieciešamās lietas, tika sniegta palīdzība dārzeņu novākšanā, malkas sakārtošanā. Ja kāds redzētu, ar kādu azartu pie malkas nešanas, kraušanas, sakārtošanas strādāja mazākie zēni — Andrejs Grečišņikovs un Oļegs Smirnovs. Meitene invalīde Ināra Skorodihina, kura ciemojās šajā ģimenē, ar lepnumā mirdzošām acīm iesaistījās arī šajā darbā. Kad darbi ja gāja uz beigām, viņa ar sajūsmu teica: “Nu, re, mēs jau ātri beigsim!” Skatoties uz šo meiteni, sapratu, ka bērnam ir nepieciešama dzīve ģimenē, kas pat īsā laika sprīdī spēj pozitīvi ietekmēt bērnu — atraisa, uzlabo emocionālo stāvokli, arī runas defekti pazūd — nav ne no viena jābaidās, jo šīs ģimenes visi bērni ir draudzīgi, izpalīdzīgi. Prieks redzēt, cik ātri, objektīvi pienākumus sadala audžumamma Svetlana, kā viņa seko visai darba gaitai, neuzkrītoši, taktiski aizrādot, dodot uzdevumus individuāli pēc bērna spējām un vienlaikus ar visiem kopā strādājot. Turpat atradās arī invalīds ratiņkrēslā Maksims Kātiņš, kuram tika ierādīta arī pienācīga uzmanība no visiem bērniem un audžumammas. Ļoti labi strādāja lielākie zēni Jurijs Vanags, Genādijs Ivanovs, Igors Putro, Dmitrijs Smirnovs.

Lielu prieku šīs ģimenes bērni sagādāja arī Skolotāju dienā, sveicot šajos profesionālajos svētkos. Skaistie rudens ziedi izaudzēti pašu rokām savās puķu dobēs, suvenīri no dabas materiāliem, daudz labu, skaistu vārdu. Aizkustinājuma asaras mūsu acīs kā pateicība šiem bērniem. Viņi bija vienīgie sveicēji, jo notiekošajos svētkos mēs netikām aicināti — ļoti žēl.
Mīļš paldies meitenēm Diānai un Alisei Kātiņām, visiem zēniem — Jurijam Vanagam, Dmitrijam Smirnovam, Igoram Putro, Andrejam Grečišņikovam, Genādijam Ivanovam, Oļegam Smirnovam. Paldies viņiem arī par to, ka ļoti ātri, kvalitatīvi, bez atlīdzības veica grūto malkas sakārtošanas darbu, paldies par palīdzības sniegšanu nepieciešamajā brīdī ikvienam. Paldies arī ģimenes viešņai no Kalkūniem — Inārai Skorodihinai.

Sirsnīgs, mīļš paldies Svetlanas Mahmudovas audžuģimenei, viņas bērniem, kuri atraduši īsto mājvietu, kuri ir izpalīdzīgi, visi optimistiski noskaņoti.

Lai viņiem visiem pietiek labestības ikdienā, un ikvienam turpmāku veiksmi, veicot šķietami sīkus ikdienišķus darbus no sirds.

Pensionētā skolotāja Ģertrūde STEPIŅA