Jautājums — atbilde

— Šīs aktivitātes turpināsies, jo darba pietiks gan šim, gan nākamajam un aiznākamajam deputātu sasaukumam, atbild Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts. Lai to saprastu, atliek izvērtēt, cik piecdesmit sociālisma pastāvēšanas gados radīts fermu, noliktavu, graudu kalšu un citu objektu, kas vairs nav pieprasīti un ir visu aizmirsti. Tādu apjomu nevar rekultivēt vienā mēnesī vai gadā, jo tas, ko mēs darām, notiek bez valsts atbalsta. Latvijā nav nevienas programmas, kas atbalstītu šādu iniciatīvu — sakārtot vēsturisko mantojumu, kas nevienam vairs nepieder. Varbūt vienu vai otru objektu paju biedri ir paņēmuši īpašumā, bet nekur neparādās kā šī objekta īpašnieki, jo nav sakārtota Zemesgrāmata. Paralēli pastāv otra problēma: dzīvojamās mājas paliek tukšas, īpašnieki izbraukuši, ģimenes izmirušas, nav mantinieku. Mūsu novadā ir daudz tādu ēku, to demontāža turpinās un turpināsies. Pagastos ir arī daudzdzīvokļu mājas, kuras vai nu jāsakārto, vai jānojauc. Piemēram, Konstantinovā pašā centrā stāv daudzdzīvokļu mājas gruvešu kaudze. Esam noslēguši līgumu par rekultivāciju, pamazām tur visu savedīs kārtībā.

Vienā pagastā darām vairāk, citā — mazāk, bet darām! Protams, “attīrīšanos” no vecā mantojuma sākām ar pagasta centriem, lai katram redzams, kur ir valsts pārvaldes iestāde, lai karogs virs tās plīvo lepnāk... Neskatoties uz dažādām problēmām, vislabāk šos jautājumus risina Svariņu un Asūnes pagasts, bet, protams, arī citi pagasti cenšas. Man liels prieks, ka arī Bērziņu pagasta centrs ir ātri atkopies. Svariņos sevišķi daudz paveikts: nojaukta vecā ferma ceļa malā, likvidēti vecie šķūņi centrā, nevienam nevajadzīgās novietnes pie mehāniskajām darbnīcām, lauku viensētas ceļa malās, kurām vairs nav īpašnieku vai no tām ir atteikušies. Pagasta pārvalde, izmantojot bezdarbniekus, pamazām ēkas demontēja. Nolaistas ēkas un grausti tiešām ir vāts, kas rada bēdīgu noskaņojumu gan iedzīvotājiem, kuri mīt blakus, gan garāmbraucējiem, gan jebkuram cilvēkam.

Bet es nevaru sacīt, ka šajā jautājumā visi ir savu uzdevumu augstumā. Ir pagastu pārvalžu vadītāji, kuri strādā kūtrāk. Iemesli katram jāmeklē sevī pašā, lai gan daži tos cenšas novirzīt sānis. Pagasts ir pārvaldnieka apkalpojamā teritorija, viņa tiešais darba lauks, kur, tikai pareizi visu organizējot, var izdarīt lielas lietas. Vienā mūsu pagastā (vienojāmies pagaidām nepubliskot, -aut.) šī tēma kust ļoti lēni, attieksme no pārvaldes puses varētu būt aktīvāka, lai gan nepieciešamos saskaņojumus ar īpašniekiem laicīgāk atrastu, gan situāciju izvērtētu, ko un kur darīt pirmām kārtām. Ir kapsēta ceļa malā, katrs redz nepievilcīgu skatu gar tās žogu. Vajag aizvākt atkritumus, bet pārvaldes vadība meklē iemeslu privātīpašniekos, sak, nevar vienoties. Ko nozīmē nevar? Ja nerunā, tad nevar! Es domāju, neviens īpašnieks nebūs pret sakārtotu teritoriju. Privātīpašnieks taču spēj saprast, ka mežs nekļūst vērtīgāks, kad ir piesārņots ar lielām atkritumu kaudzēm, kuras nevar aizvākt, jo nav piebraukšanas iespēju. Es pat nerunāju par dažām nepievilcīgām ēkām ciemata pašā centrā, kas praktiski nevienam nav vajadzīgas.

Arī Dagdā mums ir ko darīt, jo pilsētā stāv tukši un nolaisti rūpnieciski objekti, ir bezsaimnieka mājas, jo iedzīvotāju skaits turpina sarukt ne tikai laukos. Ceru, ka šai iniciatīvai būs pēctecība un tā turpināsies, arī atnākot nākamajiem deputātu sasaukumiem.

— Iedzīvotāji nereti pauž neapmierinātību ar bezdarbnieku darbu un jautā, kurš un kā kontrolē viņus? Šajā sakarā grib zināt arī to, cik liela ir domes priekšsēdētāja ietekme uz pagastu pārvalžu vadītājiem?

— Ja es kā novada domes priekšsēdētājs redzu, ka pagastā lietas rit slikti, varu lūgt paskaidrojumu: mutisku vai rakstisku. Ja tas turpinās ilgstoši un nekas nemainās, tad jautājums ir virzāms uz novada domes komiteju un domes sēdi, kur izskata pārvaldes vadītāja atbilstību amatam. Nav tā, ka pārvaldes vadītāju ieceļ uz mūžu. Pēc likuma pagasta vadītājus apstiprina novada dome. Novada domes izpilddirektors ir tas, kurš pārrauga pagastu pārvalžu darbu vistiešākajā veidā.
Bezdarbnieku darbu kontrolē pagasta pārvaldes vadītājs — tas ierakstīts viņa darba līgumā. Tiešo uzraudzību veic atbildīgais par darbu ar simtlatniekiem, tāds ir katrā pārvaldē. Ja iedzīvotājiem rodas pretenzijas, proti, pagastā nav pienācīgi organizēts simt-latnieku darbs, simtlatnieki pastrādā un pazūd, neiziet darbā, ierodas alkohola reibumā, tad jādodas pie pārvaldes vadītāja un jāpieprasa ieviest kārtību. Jādara tas rakstiskā formā — iesniegums jāadresē novada domei un pārvaldes vadītājam, tad tas parādās mūsu datu bāzē. Vispirms jāprasa no pagasta pārvaldes vadītāja, jo viņš var izsaukt pie sevis atbildīgo, kas tieši strādā ar simtlatniekiem, uzklausīt un pieņemt attiecībā uz viņu lēmumu.

Bet es arī zinu, ka simtlatnieku jautājumā ne viss ir tik viennozīmīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Tur ir dziļas problēmas, jo daļa šo cilvēku vienkārši nevadāma, uzvedas bravūrīgi, nerēķinās ne ar vienu. Vari būt labs vai slikts, viņi vienkārši neklausa. Cita lieta, ja pats darbu vadītājs iet viņu pavadā, kopīgi iedzer. Tas absolūti nav pieļaujams.

— Paldies par atbildēm!

Jautāja J. ROGA