Emociju un jūtu pasaulē

Pirms vairāk nekā simt piecdesmit gadiem, zinātniskās psiholoģijas tapšanas periodā, dižais amerikāņu domātājs Viljams Džeimss uzdeva sev jautājumu: “Kas ir emocijas?” Jāsaka, ka gan pirms, gan pēc viņa tādi zinātnieki kā Džeimss Peipecs, Kārlis Georgs Lange, Volters Kenons, Filips Bārds, Stenlijs Šefters, Izards un citi izvirzīja savas teorijas, izskaidrojumus un pamatojumus par emociju rašanās dabu un to ietekmi uz personas uzvedību un pašu personu kopumā. Taču tieši V. Džeimss kļuva slavens pasaulē ar savu nozīmīgo frāzi: “Ja jūs gribat justies dzīvespriecīgs, uzvedieties tā, it kā jūs tā jau justos!”
Personīgi man imponē Džeimsa-Langes likums: “Mēs skumstam, jo raudam; baidāmies, jo trīcam; priecājamies, jo smejamies.”

Šī teorija ar savu vienkāršību uzreiz iemantoja daudz piekritēju. Sevišķi pārliecinoša tā šķita tāpēc, ka autori rekomendēja izdarīt visvienkāršākos pētījumus, kas ir pieejami katram. Dažus no tiem varat atkārtot arī jūs. Piemēram, piecelieties no rīta, lēni saģērbieties, apsēdieties pie galda un, nolaižot plecus un saliecot muguru, smagi uzelpojiet, nokariet galvu uz rokām, un jūs patiešām pārņems skumjas. Analoģiski eksperimenti lika ticēt, ka mums patiešām ir skumīgi, jo mēs raudam un no mūsu acīm tek asaras, bet ne tāpēc raudam, ka mūs piemeklējusi nelaime. Dabiski, kā tas parasti ir zinātnē, uzreiz atradās cits zinātnieks, kurš apstrīdēja šo teoriju eksperimentu ceļā, vēlāk cits zinātnieks, kurš apstrīdēja apstrīdēto teoriju, tad cits un tā tālāk... Un līdz šim jūtu un emociju tēma ir svaiga un pieejama zinātniskiem pētījumiem.

Kā tad mēs, parasti cilvēki, varam uzzināt, kādas jūtas nodarbina otru cilvēku? Protams, pēc tā, kā tās izpaužas. Tagad ļoti modernais Pols Ekmans piedāvā šajā ziņā savus secinājumus. Slavenais seriāls “Melu teorija”, grāmatas “Atpazīsti melkuli pēc viņa sejas izteiksmes” atklāj ne tikai melu, bet arī citu emociju noslēpumus ar ķermeņa kustību valodas, mīmikas starpniecību.
Atgriezīsimies pie V. Džeimsa. Viņš uzskatīja, ka emociju izpausme ir sekas, nevis iemesls. Smaids, drebuļi, sejas nosarkšana vai bālums — organisma dabiskās reakcijas uz ārējās vides stimuliem. Un šīs ķermeņa izmaiņas signalizē smadzenēm: “Jautri!”, “Skumji!” vai “Bail!” Šī ideja, kā es jau teicu, daudzkārt tika apstrīdēta, taču, lai cik dīvaini tas būtu, tā lieliski darbojas praksē! Un atliek tikai atbrīvoties no ķermeņa trīcēšanas, kad jau kļūst mazāk bail!

“Tas nu gan!” jūs teiksiet, bet kā tad būt ar tautas gudrību “Sirdij nepavēlēsi?” Jā, pavēlēt patiešām ir grūti. Taču var tikpat mīļi, bet pārliecinoši palūgt. No nepatīkamas sajūtas var izvairīties vai kaut nedaudz apslāpēt to, ja uzvesties atbilstoši pretējai sajūtai. Un gluži tāpat var izsaukt vēlamo sajūtu, ja uzvesties atbilstoši tai.

Vienkāršs vingrinājums šim rudenim. Mēs visi bērnībā izbaudījām savu mazo prieku, ar kājām sviežot gaisā kritušās spožās lapas. Un bijām pa savam laimīgi. Nevajag nekādas speciālas tehnikas, lai atgrieztos bērnībā, vienkārši ar kājām pasviediet gaisā lapas, un jums noteikti radīsies klusas sajūsmas sajūta!

Amerika, sekojot dižajam popularizētājam D. Karnegi, smaida. Sākumā smaida, bet vēlāk jau jūtas laimīga.

Žurnāla “Naša psihilogija” galvenais redaktors Sergejs Stepanovs veltīja veselu numuru jūtām un emocijām. Ievadrakstā bija teikts: “Mūsu jūtas nav kungi, bet kalpi.” Ja tā padomā, tad jā, jo mūsu jūtas signalizē mums par pareizu vai nepareizu izvēli. Tiesa, jāiemācās klausīties tās, lai vēlāk ar vilšanos neiesauktos: “Bet es taču jutu, ka kaut kas nav tā!” Jūtas brīdina par draudošām briesmām, par apkārtējās pasaules gaisotni, par telpas mikroklimatu. “Kaut kā jūtos nelāgi” — domājat jūs un vienalga ieejat šajā mājā, dzīvoklī, ofisā, apslāpējot savu jūtu balsi. Ja mūsu jūtas nav mūsu kungi, bet kalpi, tad ļausim tiem godīgi kalpot mūsu labā!

Tiesa, jūtas var darboties patvaļīgi. Mācīsimies paši savaldīt tās. Semināros, treniņos, visbeidzot lasot šīs publikācijas.
Par kādām jūtām un emocijām jūs gribētu izlasīt mūsu laikraksta “Ezerzeme” lappusēs? Dalieties savās domās, iesakiet tēmas, rakstiet uz laikraksta e-mail ezerzeme@ezerzeme.lv. Jūsu rīcībā joprojām arī mājas lapa www.planeta-i.lv
Vēlu jums jaukas emocijas šoruden!

Irina JAPIŅA, psiholoģe