Dzīvē viss noderēs

Aktuālākie jaunumi skolā, gaidāmie konkursi, pasākumi, jaunas idejas — tas un daudzas citas lietas ir parlamenta darbības sfērā. Linda pārliecināta, ka parlaments skolā vajadzīgs un tā veikums ir redzams. Pats būtiskākais — skolēniem ir lietderīgi aizņemts brīvais laiks. Meitene pati daudzus gadus vada dažādus pasākumus, iegūtā pieredze viņai palīdz viegli izkļūt no neplānotām situācijām, kādas nevar izslēgt pat vispārdomātākais pasākumu scenārijs. Sabiedriskās aktivitātes neaizēno vissvarīgāko — mācības. Jaunietes sekmes ir labas: septiņas balles un augstāk.

Krāslavas novada pašvaldības domrakstu konkursā, kas tika rīkots, realizējot projektu PEA “Public Energy Alternatives - Sustainable”, Linda izcīnīja 1. vietu. Konkursa tēma bija energoefektivitāte, enerģijas taupīšana, tajā tika aicināti piedalīties Krāslavas novada skolu 7.- 12. klašu audzēkņi, kuri rakstiski atspoguļos savu redzējumu par enerģijas taupīšanas pasākumiem un vietējo energoresursu izmantošanas iespējām.

Linda: “Domraksts tapa piecu dienu laikā. Es reāli mācījos taupīt enerģiju, un tas sagādāja prieku. Vienmēr izslēdzu gaismu tukšā telpā, uz skolu gāju kājām. Nav tālu, tikai desmit minūtes, taupīju malku un nepārkurināju istabu tik stipri, kā parasti man patīk darīt. Par nepieciešamību taupīt atgādināju arī vecākiem un brālim Renāram, kurš mācās šajā pašā skolā 8. klasē. Bija prieks, ka tā varēja samazināt rēķina lielumu. Arī pēc konkursa turpinu taupīt, jo tas jau ir iegājies.”

Linda ir izvaltiete, dzīvo privātmājā centrā. Bērnības atmiņas viņai galvenokārt asociējas ar savas ielas draudzenēm, da- žādām pašu izdomātām kopīgām spēlēm, rotaļām, tostarp arī nedarbiem, par ku- riem meitene nevēlas stāstīt. Bet visspilgtāk atmiņā ir laiks, kad mazā meitene apciemoja vecmāmiņu un pirmoreiz lika zārdos sienu.

Linda: “Vecmāmiņa man iedeva dakšas ar diviem žuburiem, es nesu sienu, krāvu zārdā un visi apkārtējie bija ļoti priecīgi par manu palīdzēšanu, katrs nāca klāt, stāstīja un mācīja, kā tas pareizāk jādara. Prieks bija milzīgs, patīkamās sajūtas veicināja saulainā diena un siltais laiks. Īsti neatceros, cik man bija gadu, šķiet, jau biju 1. klases skolniece.”

Skolas gaitas Lindai patika: jaunas draudzenes, atkal smiekli, rotaļas, nedarbi. Bet klāt visam mācības un arvien nopietnāki uzdevumi un pienākumi. Viņa atceras, ka pirmajā klasē bija seši bērni, laika gaitā klase papildinājās ar jauniem skolēniem, bet šodien viņi atkal ir seši. Jauniete pārliecināti uzsver, ka par tagadējo skolu, klasesbiedriem un skolotājiem viņai paliks vislabākās atmiņas. Viņaprāt, galvenais nav vis modernās tehnoloģijas, bet cilvēks, kurš tevi māca un attiecas pret tevi kā līdzīgs pret līdzīgu: “Izvaltas skolā ir lieliski pedagogi!”

Pēc pamatskolas Linda plāno turpināt izglītoties Krāslavas ģimnāzijā, kas ir tuvāk mājām. Viņai nepieciešama vidējā izglītība, lai studētu Latvijas Universitātē uzņēmējdarbību. Vēl gana laika, lai pieņemtu galīgo lēmumu par konkrētu profesiju, bet darbības joma Lindai skaidra. Meitenes mamma Jolanta ir juriste, tētis Edgars — policists, tomēr Linda vēlas iet savu ceļu, nevis sekot vecāku pēdās, kā to profesijas izvēlē mēdz darīt daži citi jaunie cilvēki.

Viens no meitenes hobijiem ir manikīrs, kas viņu tik ļoti aizrauj, ka pat apmeklēja kursus Daugavpilī: piecas nedēļas, pa četrām stundām divas reizes nedēļā. Vecāki saprata viņas vēlmi un to atbalstīja. Linda atzīst, ka manikīrs ir dārgs hobijs, kura realizācijai nepieciešamas dārgas lakas, knaiblītes, kociņi, vīlītes un citi sīkumi. Meitenes prasmes jau pozitīvi novērtējušas draudzenes un mamma.

Lindas hobiju skaitā ir arī klavierspēle, kas viņai palīdz relaksēties. Meitenei patīk tulpes, jo to ziedēšanas laikā ir viņas dzimšanas diena. Arī rozes, bet tām nav tik patīkama smarža kā tulpēm.

Sestdienas, svētdienas un vasaras brīvlaika lielāko daļu Linda aizvada lauku mājās pie vecmāmiņas, vectēva un tantēm. Vectēvs ir bitenieks, Linda viņam nāk palīgā un ir pārliecināta, ka tad, ja dzīve piespiestu, ar bitēm spētu tikt galā, jo vectēvs daudz ko iemācījis. Meitenei patīk darboties kopā ar vectēvu, redzēt, kā bites ienes medu, kā norit viss process, līdz medus nonāk galdā. Vecmāmiņa Lindu iemācīja rūpēties par mājdzīvniekiem. Arī tas dzīvē var lieti noderēt, uzskata jauniete. Ja ne šodien, tad varbūt vecumdienās. Savukārt tantei viņa pateicīga par adīšanas stundām.

Juris ROGA