Pagājušā piektdiena, maģisko ciparu — sešu vieninieku — diena paliks Krāslavas ģimnāzijas audzēkņu atmiņā kā dubultsvētki. Pirmkārt, Lāčplēša diena ir viens no visnozīmīgākajiem Latvijas Republikas datumiem. Otrā svētku sakritība — sadraudzības diena ar Visaginas “Verdenes” ģimnāziju. Piecu gadu ilgie partnersakari nostiprinās un attīstās, bet delegāciju apmaiņa kļuvusi par labu tradīciju. Krāslaviešu delegācija apmeklēja atomenerģētiķu pilsētu septembrī, tagad lietuviešu atbildes vizīte: 40 ģimnāzijas audzēkņi un 10 pedagogi.
Sveicot gaidītos viesus, ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns īpašu uzmanību akcentēja Lāčplēša dienas vēsturiskajai nozīmei — tādu svētku kaimiņvalstī nav, tāpēc informācija lietuviešos izraisīja īpašu interesi. Viņi pieņēma piedāvājumu piedalīties vakara lāpu gājienā uz represiju upuru pieminekli. Baltijas kaimiņvalstu līdzīgais liktenis un kopīgie mērķi ir neatkarības nostiprināšana Eiropas valstu savienībā.
Tāpat kā parasti, ģimnāziju audzēkņu kontaktiem bija sacensības un izzinošs raksturs. Matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas kabinetos azartiski noritēja interaktīvās spēles, kas līdz šim Lietuvas ģimnāzijas skolēniem nebija zināmas. Skolotāju lomā uzstājās mūsu vecāko klašu audzēkņi, konsultantu lomā — ģimnāzijas pedagogi. Mācību procesa azarts tā aizrāva ciemiņus, ka viņi nesteidzās atstāt mācību kabinetus. Taču blīvā svētku dienas kārtība nepieļāva koriģējumus.
Plašo koncerta programmu atklāja ģimnāzijas koris, tālāk sekoja viesu uzstāšanās. Lietuviešu tautas dziesmas skolas folkloras ansambļa izpildījumā izsauca pārpildītās zāles skatītāju aplausu vētru. Tad sākās ikgadējais latviešu svētku dziesmu konkurss, ko vērtēja starptautiskā žūrija.
Bija viss — augsta izpildes meistarība, pašu muzikāls pavadījums, fonogrammas, videotehnikas izmantošana un, protams, improvizācija, tērpi, deju pavadījums un atsevišķi nepietiekami sagatavoti numuri. Kopumā koncerts bija vienkārši lielisks, un ģimnāzija kārtējo reizi apstiprināja dziedošās mācību iestādes imidžu.
Neviens nepalika neapmierināts — bija daudz mierinājuma diplomu, bet uzvarētāju lomā gavilēja ansambļi: 12. d klase — “Lai bij vārdi”, 10. d klase “Dzimtā valoda”, 11. b. klase — “Tumša nakte, zaļa zāle” un 9. b klase — “Mana dziesma”.
Vienlaikus tika pasniegti arī apbalvojumi par panākumiem sportā. Krāslavas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Rihards Kokins uzvarēja galda tenisā un izcīnīja savu pirmo starptautisko kausu. Par čempionu starp dambretistiem nosaukts mūsu Artūrs Zeilāns, bet labāko šahistu nosaukums piešķirts latvietim Artūram Bondaram-Naruševičam un lietuvietim Gintaram Pilkionim.
Svētku eiforijā es nepalaidu garām iespēju iepazīties ar viesiem un uzdot vienu jautājumu — kas iepatikās visvairāk?
Akvile: “Paši jaunieši — viņi ir tik atraisīti, jautri, enerģiski, ko arī parādīja dziesmu konkurss. Ar viņiem bija interesanti kontaktēties.”
Gintare: “Rudenī tā iepatikās jūsu delegācija, ka gribējās atbraukt uz Latviju. Sapnis piepildījās, esmu laimīga. Patīkami pārsteidza interaktīvās spēles. Vareni!”
Juste: “Tā bija laimīga un neaizmirstama diena — iepatikās viss! Un cik garšīgi mūs ēdināja! Uz skatuves uzstājos tautas ansamblī — tā bija lieliska uzņemšana!
Laura: “Esmu sajūsmā no visa redzētā. Patika skola, bet visvairāk skolēnu parlamenta istaba. Tur tad arī nofotografēsimies!”
Viesu vēlēšanās man ir likums.
Aleksejs GONČAROVS