Psihologa konsultācijas: Emociju un jūtu pasaulē

Aizvainojums vai pāridarījums — tas ir iegansts, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus nākotnē. Tā ir savas patmīlības tā saucamās “spodrināšanas” iespēja, tā ir ambīciju revīzija (starp citu, ambīcijas ir franču vārds un Dāla skaidrojošajā vārdnīcā tam dots tāds definējums: “goda, cēlsirdības jūtas; patmīlība, iedomība, augstprātība; pra-sība parādīt cieņu un godu.”) Tālāk aizvainojums ir sava vārīguma analīze un tā rašanās dabas meklējumi. Vai tad to nevar uzskatīt par iekšējiem pašanalīzes resursiem? Var gan. Tikai veselīgai pašanalīzei, nevis tukšai sevis bakstīšanai! Aizvainojums visbiežāk rodas tuvā attālumā. Tas ir, nāk no tuviniekiem. Gadās, ka kāds no tuviem cilvēkiem slikti rīkojas attiecībā pret jums, dara sāpīgi, un jūs to nevarat aizmirst. Jūs jūtat sāpīgu vilšanos, kas ir jo spēcīgāka, jo tuvākas attiecības saistīja jūs ar šo cilvēku. Te aizvainojums būtībā ir jūsu pieviltās cerības.

Kā nekultivēt sevī aizvainojumu, kā neļaut tam pārņemt jūs savā varā? Ejot aizvainojuma pa-vadā, ne par kādām resursu iespējām nevar būt pat runas! Ja jūs aizvainoja un jūs aizvien vēl izjūtat sāpes — pasakiet. Te nav vērts sev un visai pasaulei demonstrēt savu it kā cēlsirdību un apslāpēt aizvainojumu ar alvas zaldātiņa izturību. Neslēpiet savas jūtas! Šķiet, tieši šī frāze var kļūt par vadmotīvu visam mūsu publikāciju ciklam.

“Viņš rīkojās slikti, bet varbūt es esmu pārāk jutīga un pārspīlēju traģēdijas lielumu,” domājat jūs, piemēram, pēc strīda ar vīru. Taču jums ir tiesības just aizvainojumu! Var iemācīties izteikt to precīzi — tā, lai otrā puse saprastu, kas par lietu. Negaidiet, ka cilvēks, kurš jūs aizvainojis, attapsies pats. Ja jau runāt par praktisku darbu pie aizvainojumiem, tad tieši savu jūtu un emociju, it īpaši aizvainojuma izteikšana ir psiholoģisko semināru, lekciju un treniņu ļoti svarīga un īpaši pieprasīta daļa. Starp citu, vīrieši apvainojas nebūt ne mazāk kā sievietes. Un viņiem ir grūtāk tikt galā ar šīm jūtām aizvien tā paša iemesla dēļ — “Īsti vīrieši neapvainojas”. Apvainojas un vēl kā! Ir jāatzīst šis fakts, tūdaļ jāidentificē savas emocijas, jāizdara secinājumi un jāaizmirst — lūk, vienkāršota shēma vīriešiem. Bet ko slimīga aizvainojuma gadījumā varat darīt paši? Bez lekcijām, semināriem, treniņiem? Uzrakstiet uz papīra lapas tā cilvēka vārdu, uz kuru esat apvainojušies, un pacentieties aprakstīt situāciju, kas to izraisīja. Padomājiet, vai patiešām tā ir jūsu pastāvīgo slimīgo domu vērta? Atcerieties visu to labo, kas jūs vienoja. Vai jums nav tā žēl? Varbūt pienācis laiks vienkārši aizmirst pāridarījumu? Ja jūs jūtat, ka esat ļoti sāpīgi aizvainots, lai piedotu, speriet izšķirošo soli, saraujiet visas attiecības un nekad vairs neatgriezieties pie šīs situācijas. Izturieties pret to kā pret mācību nākotnei.

Ir jāzina galvenais: ja jūs lolosiet aizvainojumu, tas nekad nepazudīs, bet pastāvīgi augs jūsos. Ja to pieļausiet, aizvainojums saindēs jūsu dzīvi daudzus gadus. Tāpēc jāiemācās pareizi un pēc iespējas ar mazāku “asinsizliešanu” izvairīties no šīs sajūtas. Publikācijas beigās man ļoti gribētos dalīties ar jums dižo cilvēku izteicienos par aizvainojumu tēmu. Iespējams, kāda frāze tieši šajā aizvainojuma pārdzīvojuma brīdī būs īsti vietā un kļūs par savdabīgu “tableti” pret aizvainojumu.

Aizvainot ir vieglāk, nekā paciest aizvainojumu (Publijs). Glābiņš no visiem aizvainojumiem ir aizmirstībā (Publijs). Paciešot aizvainojumu, tu izsauc jaunu (Publijs). Bieži labāk ir nepamanīt aizvainojumu, nekā atriebties par to (Publijs). Ja tu esi kādam nodarījis pāri, centies to labot. Atzīstot to, tev tiks piedots, bet ja mēģināsi no vainīgā pārtapt par taisnīgo, tad tikai padziļināsi savu vainu (Publijs). Ja tev stipri nodarīts pāri, aizmirsti to — tā darīt mums liek lepnums, ja nevari aizmirst, tad kaut vai izliecies un nepazemo sevi (Moljērs). Sekla prāta cilvēki ir jūtīgi pret sīkiem aizvainojumiem; prātīgi cilvēki visu pamana un ne par ko neapvainojas (Larošfuko). Ne tik lielā mērā nogrēkojas pāridarītājs, kā tas, kurš pieļauj šo pāridarījumu (Vasīlijs Makedoņanins). Aizmirsti agrākos aizvainojumus (Menanadrs).

Aizvainojums, šķiet, ir vissmalkākā un īpaši individuāla emocija. Tas prasa ļoti uzmanīgu un delikātu pieeju. Savā praksē man nācies redzēt aizvainojuma izpausmes diapazonā no pilnīga izmisuma un bezdarbības līdz dusmām un nodomiem atriebties. Pāridarījums ievaino cilvēku, paralizē, liek vilties... Ļoti ceru, ka šī publikācija un dižo cilvēku domugraudi kā bonuss palīdzēs jums tikt galā ar pāridarījumu, ja jūs jūtat to. Un publikācijas noslēgumā visdaiļskanīgākais, manuprāt, ir Pitagora teiciens: “Gūto pāridarījumu mazgā nevis asinīs, bet aizmirstības upē.”

Vēlu jums jauku rudeni bez aizvainojumiem!

Irina JAPIŅA, psiholoģe