Reformas: cilvēks — nasta valstij?

Sākot ar 2000. gadu, Latviju bija spiesti atstāt 10% iedzīvotāju, no kuriem puse izbrauca pēdējos trijos gados. Lūk, tāds klusējošs process: grieķi rīko skaļas protesta demonstrācijas, bet Latvijas iedzīvotāji pērk aviobiļetes, bieži vien tikai uz vienu galu. Nesen finansists Ģirts Rungainis paziņoja, ka 20 gadu laikā valsts zaudēja 800000 cilvēku. Iedzīvotāju zaudēšanas procesa ātrums ir 40000 cilvēku gadā. Finansists norāda: “Otrajā pasaules karā mēs zaudējām 80000 cilvēku gadā. Pie mums notiek karš! Ko tad mēs brīnāmies, ka ēkas un ceļi ir sabombardēti!” Un skumji secina, ka tādos katastrofālos apstākļos, kad mēs zaudējam iedzīvotājus, nāksies ievest viesstrādniekus, bet Eiropas Sa-vienība tādai vismazāk apdzīvotajai teritorijai ieviesīs bēgļu uzņemšanas kvotas.

Ekonomikas profesors Ivars Brīvers savās prognozēs ir atklātāks. Ja Latvija līdz ar pāreju uz eiro cer piesaistīt investorus, tad tikai tajā gadījumā, ja būs darbaspēks. Respektīvi, valstī nāksies ievest 300000 cilvēku. Un tas laikā, kad jaunievēlētais Ministru prezidents izdod grāmatu par krīzes sekmīgu pārvarēšanu. Bet mūsu “gudrie” vēlētāji, masveidā izteikuši neuzticību atlaistajam Saeimas sastāvam, izvēlējās jaunu, kas nebūt nav labāks. Un pazemīgi gatavojas arī turpmāk ciešāk savilkt jostas. Izdzīvošanas eksperiments turpinās!

Līdz šim nedzirdēta parādība: svinīgajā 18. novembra dienā medicīnas un sociālo darbinieku arodbiedrība gatavojas izvest ielās mediķus. Ārkārtējs piespiedu līdzeklis! Tas ir protests pret mūsu “izgudrojumu” — finansēt veselības aprūpi atbilstoši atlikuma principam.

Grūtus krīzes laikus pārdzīvo visas valstis, un vidēji Eiropas Savienībā veselības aprūpei šogad tika piešķirti 6,7% valsts iekšējā kopprodukta, pie mums — 3,5. Šāda nepilnīga finansējuma sekas ir mirstības pieaugums slimnīcās pagājušajā gadā par 20%. 2012. gada budžeta konsolidācijas nazis nesau-dzēja veselības aizsardzību: gaidāma kārtējā apcirpšana par 37,5 miljoniem latu. Bet pavisam nesen, pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, valdošās partijas solīja pat palielināt medicīnas finansējumu par 120 miljoniem latu. Labi vēl, ka par reģionālo slimnīcu slēgšanu Veselības aizsardzības ministrijā pagaidām netiek runāts, taču var rasties problēmas ar neatliekamās palīdzības sniegšanu. Valdošā birokrātija ar spilgti izteiktu nacionālo orientāciju “kautrīgi” nosauca sevi par reformu un tiesiskā taisnīguma koalīciju. Par kādu tiesisko taisnīgumu var būt runa, ja valdošā koalīcija par spīti veselajam saprātam izveidota nevis pēc vēlētāju gribas, bet gan pēc nacionālās pazīmes? Ja turpina palielināties bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem, bet cīņai pret korupciju ir tikai deklaratīvs raksturs. Tāpat kā agrāk, valda visatļautība, izliekot īrniekus uz ielas no denacionalizētām mājām, bet daudzi brīvprātīgi atstāj dzimtās vietas labākas dzīves meklējumos svešumā. Arī izsludinātās reformas ar visu vēlēšanos par humānām nosaukt nevar — tās visas ieplānotas uz nabadzībā grimušās tautas rēķina. Toties daudzu tūkstošu lielo ierēdņu armija atrodas valdošās elites drošā aizstāvībā.

Tāda ir tēvišķīga gādība par savu elektorātu.

Valdības deklarācijā iekļauta jaunās veselības aizsardzības ministres Ingrīdas Circenes reforma sasaistīt sniedzamās medicīniskās palīdzības apjomu ar nodokļu iekasēšanu no cilvēka. Par laimi, jaunievedums prasīs divus vai trīs gadus, bet vai kārtējais eksperiments nebūs kļūda, kad veselības aizsardzība vēl vairāk attālināsies no vienkāršā mirstīgā? Arī tagad taču tūkstošiem cilvēku ne jau no labas dzīves spiesti saņemt niecīgas algas aploksnēs. Un vai mūsu reformētie veselības aprūpes darbinieki nekļūs par nodokļu inspektoriem? Arī no konstitūcijas tiesību viedokļa rodas nopietnas šaubas. Protams, katrs, kam tas ir nepieciešams, saņems noteikto neatliekamās palīdzības minimumu, bet, lūk, ko darīt tālāk, ja tu attaisnojošu iemeslu dēļ kļūsi par nodokļu pagaidu vai ilgstošu nemaksātāju?

Valsts turpina dzīvot bez attīstības koncepcijas, publiskajās debatēs nav pieņemts runāt par naudas pelnīšanas veidiem, lai atmaksātu milzīgos valsts parādus un, spriežot pēc visa, 40% ēnu ekonomikas — tas ir uz ilgu laiku.

Nesenajā TV-5 programmā “Bez cenzūras” ministre Ingrīda Circene pārliecinoši aizstāvēja veselības aizsardzības reformēšanas koncepciju. Piezvanīja TV skatītāja un paziņoja, ka viņai divas reizes esot sniegta nekvalitatīva neatliekamā medicīniskā palīdzība asiņošanas gadījumā. Man par izbrīnu viešņa nepainteresējās nedz par pacientes no mazturīgo saimes uzvārdu, nedz par ārstniecības iestādi, kur notika pārpratums. Tāda pašlaik ir cilvēka veselības vai pat dzīvības cena. Kādam nolūkam tad tiek izstrādātas reformas, bet cilvēks, kā iznāk, kļuvis par nastu valstij?

Aleksejs GONČAROVS