G. Upenieks: “Būs cilvēki, var strādāt perspektīvai!”

— Gribas dzirdēt konkrētu izvērtējumu: kura pagasta pārvalde strādā raiti, kura vidēji, kura slikti...

— Ir programmas, kuras nevar realizēt vienā dienā vai mēnesī. Vienā vietā darbi paveikti, citā tos paveiksim nākamgad. Starp citu, neskatoties uz bezdarbu, strādnieku trūkums jūtams pat Krāslavā, tālab projekti tika iekavēti. Viens pagasts kaut ko sakārtoja agrāk, cits vēlāk, cits vēl taisīs nākamgad. Tas nav rādītājs, pēc kā vērtēt.

— Kas tad ir rādītājs?

— Tas, cik cilvēku paliek dzīvot konkrētajā pagastā. Ja tur būs cilvēki, var strādāt perspektīvai. Ja nebūs, tad, kā jau reiz to sacīju, ierīkošu tur muzeju, ka šeit bija tāds pagasts. Ja mēs neesam at- cēluši no amata nevienu pagasta vadītāju, tad visi strādā ar atdevi un nav tik traki, kā varbūt kādam dažreiz šķiet. Protams, katrs var strādāt vēl labāk, bet es negribu salīdzināt pagastu pārvaldes savā starpā. Uz citu novadu pagastu fona mēs nebūt neesam slikti. Godīgi sakot, šobrīd cilvēki no pagastiem pie manis brauc daudz retāk nekā novadu izveides sākumā. Arī tas ir pagastu darba kvalitātes rādītājs.

— Speciālisti labāk strādā?

— Nostabilizējās sistēma, var atrisināt jautājumus uz vietas, lai cilvēkam par sīkumiem nav jābrauc uz Krāslavu. Ja kāds arvien vēl domā, ka atbrauks uz novada centru pie priekšsēdētāja, kurš varbūt ir Dievs un pamainīs Latvijas likumdošanu, tā tas nav.

— Tātad novadā nav slikti strādājoša pagasta?

— Nav. Pastāv arī neredzamas problēmas, kuras risinām, bet par kurām skaļi nerunājam un neafišējam. Vienkārši ir darbi, kas jāiet un jāizdara.

— Vai visi pagasti atrodas puslīdz vienādā finansiālajā situācijā ar pirmo dienu novadā?

— Jā, jau no paša sākuma attieksme pret pagastiem ir līdzvērtīga, to veicina arī tas, ka daudzi domes deputāti ievēlēti no pagastiem. Ja mēs šodien vienu pagastu aizvainojam, būs slikti, cilvēki brauks uz Krāslavu, un ko šeit darīt ar viņiem? Visi to saprot. Pagastu budžetu veidošanā esam saglabājuši principu, kas kādreiz bija, ka pamatā visam ir iedzīvotāju skaits konkrētajā teritorijā. Par cik procentiem valsts samazinās novada budžetu, par tik procentiem būs mazāk pagastiem. Bet ir jautājumi, kuru risināšanā jāiesaistās domei. Piemēram, pagastam jārealizē projekts, kas ir vitāli nepieciešams, bet līdzekļu pārvaldes budžetā šodien tam nav. Nauda tiek iedota tagad, un pagasts pakāpeniski naudu atdod. Piemēram, Indras pagasts nav nabadzīgākais, bet ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts tur varētu izmaksāt miljonu. Tas nozīmē lielu līdzfinansējumu, bet tādas naudas pagastam nav. Meklējam lētākus variantus, bet arī tad Indra nevar atļauties samaksāt visu uzreiz. Dome palīdzēs, pārvalde pakāpeniski naudu atdos. Ja kādā pagastā, nedod Dievs, rodas problēmas ar ceļu un tas tiek nopietni bojāts, tad par pagasta pārvaldes rīcībā esošo ceļu naudu to nevar savest kārtībā. Vajadzēs remontēt kopīgiem spēkiem, un tad to naudu pakāpeniski atmaksās. Vienkārši uzdāvināta nauda netiek. Ir kolēģi, kuri skatās dokumentus un ieraudzīs šādu dāvanu. Mēs gribam stabilu novadu, bet stabils novads nebūs, ja vienu stutēsim, bet otram nekā. Tāda pieeja agrāk vai vēlāk atklātos, un kļūtu vēl sliktāk.

— Vai bija pareizi vienam cilvēkam uzdot vadīt divas, trīs pārvaldes?

— Ja būtu gājis uz slikto pusi, es sacītu — bija nepareizi. Bet nav palicis sliktāk, tātad tā nebija kļūda. Protams, no- slogojums viņiem ir liels, taču vairs nav kolhozu laiki, kad varēja pastāvēt visa vadības struktūra 300 iedzīvotāju lielā pagastā. Sāpīgākais jautājums ir sociālās problēmas: ne tikai bezdarbs, bet arī alkoholisms, un parādās pilnīga bezatbildība pret bērniem. Ar tādiem jautājumiem daudz jānodarbojas pagastos.

— Uzskatu, nākamais jautājums tieši sasaucas ar alkoholisma problēmu: vai patiesi pagastos nevar nodrošināt daudzmaz pienācīgu kontroli pār bezdarbniekiem, kuri tiek nodarbināti simtlatnieku programmā? Katrā pagastā ļaudis sūdzas par viņu vienaldzīgo attieksmi pret darbu, par nepie- nācīgu kontroli. Varbūt nepiekrītat?

— Piekrītu, ka visur vienādi labi viņus nekontrolē. No otras puses, ja šajā programmā nodarbinātie vismaz kaut ko paveic, tomēr ir konkrēts labums visiem. Man personīgi 100 latu programma nepatīk. Valsts to bija domājusi kā īslaicīgu pasākumu, bet izvērtās ilglaicīgs. Mēs gribētu, lai to naudu iedod pašvaldībai un uzņēmējiem, lai to sakombinē ar jaunu darba vietu radīšanu, kā tas ir Vācijā. Pie mums tā nenotika. Vieni saka, piespieda aizdevēji, citi saka citādāk, bet katrā ziņā kaut kas ir jāmaina. Naudas dalīšana par velti neko labu nesola.

— Šajā gadījumā pat nav par velti, šajā gadījumā tam slīmestam tiek radīts priekšstats, ka tā var strādāt, ka tā strādā visi, sākot ar valsts vadītājiem, domes priekšsēdētāju un beidzot ar skolotāju un zemnieku. Simlatnieki-dzērāji sit ar dūri krūtīs un saka: “Es taču zinu, kā jūs visi strādājat, es pats strādāju!” Tad jau labāk būtu maksājuši kā pabalstu, vismaz domāšana nesašķobītos pavisam...

— Es par velti nedotu.

— Kādi nozīmīgi projekti realizēti pagastos?

— Ļoti lielas summas tērējam infrastruktūrai un ūdenssaimniecībai. Citur perspektīva varbūt nebūs tik laba, bet arī tur iedzīvotāji jautā: “Kāpēc man nav?” Ja redzu, ka Kombuļos sāk dzīvot krāslavieši, tad laikam pareizi darām, ka rea-lizējam ūdenssaimniecības attīstības projektu, veicām Kombuļu pagasta ceļa uz Sauleskalnu rekonstrukciju. Ceru, ka māja ceļa malā arī mūžīgi nestāvēs tukša, arī jautājums par skolas slēgšanu nebūs jāskata.

Rit projekta “Krāslavas novada Ezerkalna ciema ūdenssaimniecības attīstība, II kārta” ieviešana. Notiek Krāslavas novada ceļa “Ezerdārzs - Aišpuri” rekonstrukcija.

Piedrujas pagastā rit darbi, kurus agrāk neviens neiedomājās: realizējam Piedrujas pagasta saietu nama vienkāršotās rekonstrukcijas projektu un ūdenssaimniecības attīstības pro- jektu Piedrujas ciemā. Ar rekonstrukcijas projektu problēma bija tajā, ka bijusī skolas ēkas uzbūvēta uz sliktiem pamatiem. Varbūt kāds sacīs, nav tur nekas vajadzīgs, bet Piedruju uzskatām par nozīmīgu centru saistībā ar novada pierobežas tālākas darbības un attīstības plāniem.

Nopietni darbi veikti Robežniekos: ieviešam skolas informatizācijas projektu, veicām Robežnieku saietu nama siltināšanu un siltumtrases nomaiņu, realizēsim Robežnieku pagasta apbraucamā ceļa posma rekonstrukciju un jauniešu aktīvās atpūtas laukuma labiekārtošanu.

Indra strauji mainās. Veikta Indras pagasta ceļu un kultūras nama rekonstrukcija, Indras parka atjaunošana. Es nedomāju, ka indrieši kādreiz cerēja, ka viņiem labos ceļus, nerunājot par to, cik daudz Indrā paveikts kultūras jomā. Ieviešam projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Indras pagasta Indras ciemā”. Daudzstāvu māju renovācijā daudz izdarīts.

Skaistas ciemā veikta Miera ielas rekonstrukcija, ieviešam ūdenssaimniecības attīstības projektu. Acīmredzams ieguldījums. Mums vēl būtu jāizdomā, kā mazināt nepievilcīgo skatu uz daudzdzīvokļu mājām, kas nepārdomāti sabūvētu dūmvadu dēļ rada kreisera Aurora efektu.

Aulejas pagastā — ceļu un ielu rekonstrukcija un ūdenssaimniecības attīstība Aulejas ciemā. Notiek līguma sagatavošana Aulejas pagasta bibliotēkas vienkāršotai rekonstrukcijai. Rit darbi, lai nosiltinātu vienu daudzdzīvokļu māju, tiesa darīsim to ar iedzīvotāji līdzfinansējumu un pēc vienas citas programmas, nekā bija plānots sākotnēji.

Veikta Augstkalnes ciema ielu rekonstrukcija, sakārtota ūdenssaimniecība. Ūdrīšu pagastam paveicās tajā ziņā, ka uzņēmēji uzbūvēja lielas jaudas koka granulu cehu, radot jaunas darba vietas. Tādas būs vēl, jo blakus top taras dēlīšu un eiro paliktņu cehs. Ūdrīšu pagastā būtu padarīts daudz vairāk jau agrāk, ja vien tur nebūtu daži privātīpašnieki, kuri uzskata, ka viņu īpašumos ir zelta atradnes vai naftas ieguves vietas, un cenas uzskrūvēja tādas, ka pat Jūrmalā zeme maksā lētāk. Liela problēma ir bijušais zvērsaimniecības uzņēmums. Jaunais īpašnieks no Vācijas, kurš domāja tur audzēt zvēriņus, šo objektu pārdod.

Kaplavā sakārtota ūdenssaimniecība, ielas tiek asfaltētas. Neskatoties uz asfaltēto ceļu līdz pat Krāslavai, Kaplava vēl arvien neizmanto savu potenciālu. Prieks, ka neasfaltētais ceļa posms aiz Kaplavas uz Daugavpils pusi arī tiks noasfaltēts. Ceru, tas atdzīvinās šī ciemata stratēģisko lomu.

Kalniešos kantora ēkā mēs vairāk līdzekļu neieguldīsim, bet šim pagastam arī ir ceļu renovācijas programma, kas ieplānota nākamajam gadam. Kalniešu ļaudis domē pārstāv deputāts Egils Muskars, viņš man nav sūdzējies, ka tur iedzīvotāji justu problēmas. Ceļi — jā, tos remontēsim.

Izvaltā īstenojam Krāslavas novada Izvaltas ciema Liepu, Skolas, Dārza ielas rekonstrukcijas projektu un ūdenssaimniecības attīstības projektu Izvaltas ciemā. Novada izveides pirmsākumos Izvaltā vienīgās problēmas bija ar sporta zāles jautājumu. Ažiotāža izrādījās veltīga, jo tur vienkārši nevarēja ātri sataisīt, tagad viss kārtībā. Arī jautājums par Izvaltas skolas ēdnīcu atrisināts — ja piezvanīsim uz Pārtikas un veterināro dienestu, viņi apstiprinās: paši negaidīja, ka mēs tiksim ar to visu galā, jo ēdnīca izvietota senā ēkā un to pašu kanalizāciju tur nemaz nebija vienkārši ierīkot.

Tas nebūt nav viss, vienā rakstā to nav iespējams uzskaitīt.

— Ar kādu valstu investoriem sadarbojaties? Tikai vācieši?

— Granulu cehs — zviedri, zvērsaimniecība — vācietis, Grāfu Plāteru pils jautājumā figurēja mūsējie, kas savulaik izbraukuši uz ārzemēm. Katrā ziņā investorus mums vajag. Esam noslēguši līgumu situācijas apzināšanai uzņēmējdarbības jomā ar Latvijas Universitātes absolventi, jaunu ekonomisti, kas šo darbu veiks. Tālāk jautājums — kā veidosim informatīvo mājas lapu? Investoram jādod daudz vairāk un nopietnākas informācijas, nekā par kāda šķūņa pārdošanu. Par šiem jautājumiem esmu runājis ar Pleskavas un Vitebskas vicegubernatoru, nesen arī ar Polijas kolēģiem, visi ir piekrituši, ka no papīriem beidzot jāpāriet pie darbiem. Sāksim ar mājas lapu internetā, tad jāpalīdz uzņēmējiem noorganizēt pirmo tikšanos. Vienalga, kas tie ir: poļi, krievi, baltkrievi, ungāri vai vēl citi. Ja mēs to izdarīsim, jābūt virzībai uz priekšu. Katrā ziņā kaut kas konkrēts jādara šajā virzienā.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA