Ja nav naudas, ko tad?

Atgādināšu, ka šis centrs tapa pēc pašu jauniešu iniciatīvas: 2003. gada 22. aprīlī aktīvākie pilsētas jaunieši nodibināja nevalstisku jauniešu organizāciju “Dagne”, bet jau 2004. gadā sadarbībā ar Dagdas pilsētas domi tika realizēts Nīderlandes Oranjē fonda atbalstītais projekts par Bērnu un jauniešu centra izveidošanu. Centrs šodien strādā katru darba dienu no plkst.10.00 līdz 18.00. Vajadzības gadījumā, piemēram, ja notiek deju nodarbības, slēgtās diskotēkas vai tam-līdzīgi pasākumi Centrs strādā ilgāk. Tas dod iespēju jauniešiem lietderīgi pavadīt brīvo laiku.

— Kurā laikā centrs ir apmeklēts vislabāk?

— Visvairāk bērnu un jauniešu šeit ir vasarā un skolas brīvlaikā. Arī ikdienā pēc stundām skolā apmeklētāju netrūkst, piemēram, pagastu bērniem tā ir iespēja gaidīt autobusu siltumā. Sevišķi aktīvi centru apmeklē piektklasnieki, kuriem pagarinātās dienas grupas skolā nav, bet pulciņus mūsdienās apmeklē ne visi bērni. Arī pēc pa-garinātās grupas, kas beidz darbu plkst. 15, daudzi bērni raujas šurp, jo vecāki strādā līdz pieciem vai sešiem vakarā. Ne visiem bērniem gribas doties mājās arī tad, ja vecāki nestrādā, jo daļai centrs kļuvis mīļāks un tuvāks.

— Ko šeit tādu var iemācīties, kas nav skolas pulciņos? Ir kādas atšķirības?

— Mēs tiešām cenšamies piedāvāt to, kas skolās nav vai vismaz nav tādā formā, kā pie mums. Tā kā finansējums mums ir pieticīgs, talantīgākie jaunieši kaut ko apgūst paši un tad šīs zināšanas nodod citiem bez maksas. Piemēram, pēdējā laika aktualitāte ir ģitāras spēle. Viens jaunietis to labi apguvis pats, tagad māca citiem. Izmantojam interneta resursus — arī tas ir bez maksas. Centrā ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt kulinārijas pamatus, galda kultūru. Ja ir interese, mēs šeit diskutējam par dažādām tēmām. Mums ir sporta spēles, pieprasītas jauniešu vidū. Citiem patīk paska- tīties ceļojumus, ko televīzijā pārraida kanāls Discovery. Mazākiem bērniem ļoti patīk mācīties dejot no interneta. Viena piektās klases meitene viegli apgūst šīs kustības, ieslēdzam multfilmu, un mazie viņas vadībā pusstundu ar prieku dejo. Es gribu uzsvērt, ka bērnu un jauniešu centrs ir tā vieta, kas rosina interesi, bet tālāk jau ir skola, kur šo interesi attīstīt. Mums ir rokdarbu pulciņš, kurā apgūstam papīra locīšanu, ziemas mēnešos — sveču liešanu. Pirms Ziemassvētkiem taisījām Adventes vainadziņus.

Izgatavojām lelles no lupatiņām. Pulciņā rādām, kā ne no kā var uztaisīt kaut ko, netērējot naudu. Atnāk skolēns, saka: “Manam tētim būs dzimšanas diena!” Aicinām sēsties pie darba un kopīgiem spēkiem izgatavojam kaut vai krāšņu apsveikuma kartiņu. Bērnam prieks, vecākiem prieks. Rokdarbu darbnīca piedāvā aktivitātes, ko nedara skolas pulciņos, lai bērniem būtu interesanti. Citādi nevar, jo mūsu pilsētā ir ļoti laba mākslas un mūzikas skola, vidusskolā strādā ļoti radoši pedagogi, bērniem ir tik daudz izvēles iespēju. Žēl, ka ne visi ir pietiekami aktīvi un izmanto šos piedāvājumus.

Brīvdienās rīkojām matemātikas nedēļu “Matemātika — interesanta lieta!”. Pasākums noritēja saistībā ar mūsu jauno Hipomājiņu. 1.-4. klašu skolēni spēlējās un risināja uzdevumus tur, bet tie, kuri gribēja tikt pie interneta, šoreiz bija spiesti atteikties no ierastajām spēlēm par labu matemātiskajām spēlēm, kuru ir ļoti daudz. Kurš negribēja tās, lūdzu, — apgūsti ceļu satiksmes noteikumus. Mācījāmies arī vienkāršas dzīves prasmes. Ir tāda spēle: labā — kreisā roka. Ne katrs pieaugušais spēj mirklī pateikt, kura roka kreisā, kura — labā. Bērni to apguva caur spēli.

Praktizējam arī slēgtās diskotēkas biedrības “Dagne” biedriem. Tādu ir līdz 30, bet aktīvāki kādi 15. Viņi paši izdomāja slēgtās diskotēkas — organizācijas biedrs aicina uz diskotēku savu draugu vai draudzeni. Doma bija pierādīt, ka ļoti jauki var atpūsties bez alkohola un cigaretēm. Daži dejo, citi dzied karaoke pavadījumā, vēl kādi spēlē galda spēles. Jauniešiem kļuvuši aktuāli spoku stāsti, par kuriem ļoti daudz meklē informācijas internetā. Viņiem gribas kaut ko ekstremālu, tad labāk atrod tādu nekā klīst pa ielām un dauza stiklus.

— Zem jauniešu un bērnu iestādes jumta atradās vieta Dagdas invalīdu brālībai “Nema”. Kā sadzīvojat, problēmas nerodas?

— 2009. gadā “Nemai” bija problēmas ar telpām un biedrība “Dagne” izdalīja vienu telpu Centrā. Šobrīd BJC apmeklētāju skaits ir krietni pieaudzis, jo tiek piedāvātas arvien jaunas iespējas kā lietderīgi pavadīt brīvo laiku, piemēram, dejot Breake dance un hip-hop dejas. Jaunieši Centrā organizē labdarības akcijas bērniem un sadraudzības vakarus ar citām jauniešu biedrībām. Dažreiz ir pat tā, ka vienlaicīgi notiek vairāki pasākumi un pašiem pietrūkst telpu. Jaunieši un bērni tiecas meklēt kontaktus ar vienaudžiem, bet brālībā ir pieaugušie cilvēki. Dažas viņu aktivitātes šķiet interesantas arī jauniešiem, tad ejam un piedalāmies. Bērnu un jauniešu centrā kopīgi tika rīkots svētku pasākums bērniem ar īpašām vajadzībām, kopā ēdām pankūkas Meteņos. Nāk uz centru arī bērni ar īpašām vajadzībām. Principā veselie labprāt spēlējas kopā ar viņiem, neatgrūž. Drīzāk daļa mūsu sabiedrības vēl nav gatava pieņemt to, ka šādi bērni šeit var uzturēties. Pašiem bērniem nepārvaramu problēmu šajā jautājumā nav.

“Dagne” jau otro gadu sadarbojas ar Jēkabpils bērnu un jauniešu invalīdu biedrību. Jēkabpils stadionā notika sporta sacensības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pasākumā piedalījās arī pieci Dagdas bērni invalīdi, dagnieši brauca viņiem līdzi kā asistenti. Viņi paši meklē dažādas sadarbības formas.

Vispār jauniešiem patīk darboties pašiem, realizēt savas idejas. Kaut ko uzspiest nav jēgas. Izdomāja “Dagne” palīdzēt bērnam invalīdam Dmitrijam, organizēja labdarības pasākumus un vāca ziedojumus. Tā bija viņu vēlme, pieaugušo uzdevums bija ievirzīt visu pareizā gultnē. Pēc šādas shēmas arī strādājam. Izdomāja aiziet uz pansionātu ar koncertu — aizgāja. Mūsu centrs ne pirmo dienu sadarbojas ar pansionātu. Jaunieši bija sataisījuši simts apsveikuma kartiņas svētkiem, katru gadu pirms Ziemassvētkiem izgatavojam suvenīrus, gājām pie pansionāta iemītniekiem ar koncertu, radījām leļļu teātri par Sarkangalvīti.

— Jūsu jauniešiem izveidojusies cieša sadarbība ar Dagdas novadpētniecības biedrību “Patria” un tās vadītāju Aivaru Arnicānu. Tā tas ir?

— Ar Arnicāna kunga atbalstu “Dagne” izveidoja īsfilmu — antireklāmu alkoholam, cigaretēm un narkotikām. Filmēja Aivars, bet scenāriju izdomāja jaunieši paši, arī apstrādi veica paši un izvietoja filmu internetā. Es saņēmu e-pastu no ministrijas, kurā jaunieši tika aicināti piedalīties dažādās akcijās par kādu no izvēles tēmām un vinnēt portatīvo datoru. Piedāvāju viņiem nošaut divus zaķus reizē: ne tikai uzfilmēt, bet arī iesniegt filmu konkursam.
Vispār Aivars ir malacis, jauniešiem ar viņu patiesi interesanti. “Dagnes” biedri izrādīja vēlmi vairāk uzzināt par Dagdas vēsturi, uzaicināja Aivaru uz tikšanos, kurā laiks paskrēja nemanot. Ir doma turpināt sadarbību. Ja pie mums atbrauc ciemiņi, vedam pie Aivara uz muzeju.

— Centrs pastāv ilgu laiku, izskatās, ka iekštelpās jau vajag remontu.

— Vajag, jo te nav ofiss, bet ir nemitīga darbība, kuras rezultātā ātrāk nolietojas sienas, grīda, griesti. Uzrakstījām projektu kosmētiskajam remontam, iesniedzām Lauku atbalsta dienestā. Ceram, ka atbalstīs. Arī interjers nedaudz jāatjauno.

— Dalāties pieredzē ar svešiem, bet kā tad ar savējiem?

— Sāksim ar to, ka aicināsim pie sevis aktīvākos jauniešus no Brīvā laika centriem, kas ir lauku pagastos. Mēs saviem jauniešiem nestādām augstas prasības, kādas ir skolās. Kāds šeit varbūt pirmoreiz mūžā pasaka: “Es gribu būt aktieris!” un var būt drošs, ka viņam dos iespēju, jo te nav nekādas konkursa atmosfēras. Kā tev sanāk, tā ir labi. Varbūt viņš būs aktieris pāris reizes un viss, bet kāds paliks un turpinās. Ja gribēs profesionāli pilnveidoties — skolā ir pulciņš. Mums ir arī savs deju pulciņš, kurā jaunieši māca jauniešiem hip-hop. Nav problēmu atrast profesionālu skolotāju, bet problēma samaksāt pat ceļa izdevumus. Ja nav naudas, ko tad — salikt rokas un neko nedarīt? Var taču draugi draugiem valsi pamācīt, pareizi? Atradām kādu jaunieti, kurš pie mums to dara. Tā ir viena no iespējām. Ja vari samaksāt, vari atļauties greznāku dzīvi, ja nevari, ir taču labi, ja kāds šīs dzīves prasmes palīdz apgūt bez maksas.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA