Psihologa konsultācijas: Emociju un jūtu pasaulē

Tās asaras, kas sariešas acīs, šķiet, bez redzama iemesla un nevietā, tieši liecina, ka reakcija uz situāciju reizēm ir novēlota. Atrodiet laiku, lai pabūtu vienatnē un padomātu. Bet labāk būtu pierakstīt, kādi notikumi norisinājušies pēdējā laikā. Ir jāsaprot, ko tieši jūs apraudat. Bieži asaras “nevietā” liecina par to, ka jūtaties bezspēcīgs, bet pierastās darbības veicat inerti, pēc paraduma. Taču tas neattīsta, neuzlabo situāciju, nerod izeju. Tad asaras bezspēcības dēļ ir zīme, lai apstātos un izanalizētu savu rīcību rezultātu iegūšanā.

Trešajā publikācijā jums varēja likties apstrīdama rekomendācija sievietēm paraudāt draudzenei uz pleca. Pieļauju, ka masku pasaulē izrādīt savu bezspēcību un izmisumu pat draudzenei nozīmē atzīties savās neveiksmēs. Tad dodieties ilgā pastaigā uz parku vai mežu. Pamēģiniet izraudāties tur, tālu no tā, kas ir ap jums katru dienu. Tas ļaus distancēties no problēmām. Bet pie reizes piesātināt savu organismu ar skābekli. Tas ir ļoti svarīgi! Smadzenes sāks strādāt aktīvāk. Pateicoties šādai pastaigai, jūs nomierināsieties un pārdomāsiet visu, kas nomāc jūs.

Bez šaubām, atrodoties nenoteiktības, uztraukuma vai skumju stāvoklī, nekas neatvieglos labāk kā tuvinieku atbalsts. Pirmais cilvēks, pie kā jūs vērsīsieties jums smagā situācijā, noteikti būs jūsu tuvinieks. Var neko arī nerunāt. Tuvinieki jūs sapratīs arī bez vārdiem. Nevajag kaunēties no viņiem sava vājuma dēļ. Iekšējā cīņa ar tādu apstākli tikai izprovocēs slimību, un vēl nav zināms, kā un kur atklāsies apslāpētas un nenoreaģētas emocijas. Atlaidiet visas sociālās sviras. Piespiediet galvu pie tuva cilvēka krūtīm, ļaujiet vaļu asarām. Atbrīvojoties no trauksmes un skumjām blakus tuvam un saprotošam cilvēkam, jūs vēl gūsiet apstiprinājumu, ka esat vajadzīgs un svarīgs viņam jebkurā situācijā un jūsu dzīves ne labākajās dienās.

Acīmredzot ikdienas steigā, cīņā par izdzīvošanu un tieksmē pēc iluzoriskas veiksmes mēs zaudējam spēju izrādīt savas emocijas... kontaktā. Pirmie to izjuta bērni, precīzāk — pusaudži. Pirms kāda laikā parādījusies (ja tā var sacīt) mode apkampties un skūpstīties jauniešu vidē tiekoties un atvadoties likās kaut kā pretdabiska sociālajām normām. Tas izskatījās kā mazliet neveikls izaicinājums cietsirdībai sociālajā vidē. Arī paši pusaudži, kuri gana noskatījušies šos “rituālos apskāvienus” ārzemju seriālos, jutās mazliet neveikli, jo, nesaņēmuši papilnam apstiprinājumu kontaktā, ka esi mīlams/mīlama ģimenē, projicēt to uz kaut ko citu ir grūti. Taču pakāpeniski kļuva saprotams, ka tas dod pozitīvu emociju vētru, ka apkampties un skūpstīties tiekoties vai atvadoties kļuva vieglāk, un viņi sāka to darīt biežāk.

Pasaule saprata, ka nevar dzīvot bez emocijām, un sāka izdomāt speciālas dienas. Manuprāt, tas ir domāts tieši tiem, kuri nav iemācījušies izrādīt jūtas un emocijas ikdienas dzīvē. Lūk, viņiem speciāli izsludinātā apskāvienu diena dos oficiālu atļauju to darīt. Starp citu, 4. decembris ir izsludināts par starptautisko apskāvienu dienu. Jāpiebilst, ka ģimenes terapijas iesācēja Virdžīnija Satira apgalvo: lai justos komfortabli, cilvēkam ir pietiekami četru apskāvienu dienā; lai saglabātu veselību, nepieciešami astoņi; lai attīstītos, vajadzīgs vismaz divpadsmit laipnu žestu diennaktī.

Ja jau mēs meklējam bērnu un pusaudžu agresijas iemeslus, varbūt vajadzētu ņemt vērā emociju biežu apslāpēšanu, nepilnīgi pārdzīvotas skumjas, neizstāstītus aizvainojumus, nenoreaģētas jūtas un vienkārši nesaņemtus apskāvienus, maigus pieskārienus!

Es plānoju ar jums, godājamie lasītāji, nākamajā publikācijā parunāt par aizvainojumiem un pāridarījumiem. Ja jums radīsies kāda cita interese, rakstiet uz laikraksta “Ezerzeme” e-mail ezerzeme@ezerzeme.lv, bet nepieciešamības gadījumā jūs varat saņemt psihologa konsultāciju mājas lapā www.planeta-i.lv
Vēlu jums jauku rudens nogali!

Irina JAPIŅA