Sestdiena bija saulaina, es no rīta ar fotoaparātu rokā devos pa- staigā. Pēkšņi provinciālās pilsētiņas rudens klusumu iztraucēja sirēnas skaņas. Sākumā pa centrālo ielu aiztraucās neatliekamās medicīniskās palīdzības, tai sekoja ugunsdzēsības speciālā mašīna un ceļu policijas vieglais automobilis. Visa šī trauksmes trijotne nogriezās uz ceļu, kas ved uz staciju.
Profesionāla interese pamudināja arī mani doties uz ārkārtēja notikuma vietu. Var tikai iedomāties, ar kādu ātrumu traucās automobilis “VW-Passat”, ja pēc trieciena kokā dzinējs aizlidoja desmitiem metru tālu no automobiļa. Un ja avārijā nebija cilvēku upuru, tad acīmredzot autovadītājs un pasažieris “dzimuši laimes krekliņos”. Kurp steidzamies? Dzīvei arī tāpat ir straujš ritējums.
Aleksejs GONČAROVS