Viesi no Polijas

Krāslavas pils kompleksa renovētajos staļļos “Amatu mājā” ciemiņus sagaidīja keramiķis Valdis Pauliņš, kurš piedāvāja noskatīties māla poda tapšanas procesu. Zemnieku saimniecība “Kurmīši” piedāvāja tējas degustāciju. Tika arī piedāvāts nogaršot lineļļu un kaņepju eļļu, Krāslavas maizi un Krāslavas alu. Gids Jāzeps Dobkevičs organizēja ekskursiju uz Krāslavas Romas katoļu baznīcu, kur poļu valodā iepazīstināja ar mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Dienas turpmākajā daļā viesi apmeklēja Andrupenes lauku sētu. Kafejnīcas “Papardes zieds” uzklātās latgaliešu vakariņas poļi baudīja atpūtas bāzē “Obiteļa”.

Otrajā dienā viesi apmeklēja Aglonas baziliku, piedalījās ekskursijā Aglonas maizes muzejā, bet lauku mājas “Upenīte” saimniece cienāja ar īsti latgalisku ēdienu: buļbišnīkiem un stipro dzērienu šmakovku. Tālāk viesi devās uz mājas vīna ražotni Z/S “Kalni”, kas ir potenciālais dalībnieks Latgales kulinārā mantojuma tīklā. Sātīgas vakariņas viesi ieturēja brīvdienu mājā “Zaļā sala” Rēzeknes novadā. Trešajā dienā poļi apciemoja potenciālos Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībniekus Kārsavas novadā — biškopības bioloģisko saimniecību “Kramiņi” un saldumu namiņu saimniecībā “Dzīles”. Pusdienoja Ludzas Amatnieku centrā, kur viņus sagaidīja saimnieks Ēriks senlatviešu tērpā, iepazīstināja ar seno latgaliešu arodiem un pacienāja ar pelēkajiem zirņiem ar škvarkām un šmakovciņu.

“Pēc Polijas viesu atsauksmēm, Latgale viņus pārsteidza ar burvīgiem dabas skatiem, latgaliešu viesmīlību un sātīgiem nacionālajiem ēdieniem,” uzsver Tatjana Kozačuka. “Swietokrzyskie reģiona kulinārā mantojuma tīkla koordinatore Barbara Kubiec-Govender uzaicināja Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībniekus ciemos.”

Uzziņai

Eiropas reģionālajā kulinārā mantojuma tīkls aptver 24 Eiropas reģionus. Latgale šajā tīklā ir iesaistījusies 2004. gadā. Šobrīd Latgales kulinārā mantojuma tīklā darbojas jau 17 uzņēmumi, tajā skaitā četri Krāslavas novada uzņēmumi: ZS “Kurmīši”, atpūtas bāze “Lejasmalas”, viesnīca “Piedruja” un ēdamnams “Daugava”, divi Dagdas novada uzņēmumi: muzejs “Andrupenes lauku sēta” un kafejnīca “Papardes zieds”. Kulināro man-tojumu raksturo reģionālie, no vietējiem resursiem gatavotie ēdieni un produkti, līdz ar to gardēžu tūrisms veicina Latgales lauku atlabšanu un tālāku attīstību. Īpašos ēdienus, kuri gatavoti no vietējās produkcijas, var baudīt vietās, kur ir īpaša norāde — kulinārā mantojuma zīme ar pavāra cepurīti.

Juris ROGA