Kā no jauna piedzimis!

“Burkānu” nauda

Savulaik administratīvi teritoriālās reformas tēvi izdomāja piešķirt katram pagastam, kas iekļausies novadā, 200 tūkstošus infrastruktūras sakārtošanai. Citiem vārdiem — pasniedza burkānu, lai process rit raitāk un nepatīkamu jautājumu mazāk. Kaplavas pagastā par šo naudu tika renovēti divi lieli objekti: pagasta pārvaldes ēka, kurā izvietota arī bibliotēka un tautas nama ēka. Par atlikušo summu tika līdzfinansēti divi lieli projekti, kā arī tika veikti daži remontdarbi Varnavičos savulaik slēgtās skolas ēkai, kur tagad atrodas tautas nama filiāle un bibliotēkas grāmatu apmaiņas punkts, kā arī telpa, kurā reizi nedēļā iedzīvotājus pieņem feldšere.

Nav šaubu, ka lielākās pārmaiņas notikušas tieši Kaplavas tautas namā, kas faktiski piedzīvojis atdzimšanu. Beidzot šeit ir kanalizācija, ūdensvads, siltās tualetes, veco krāšņu vietā ierīkota autonoma centrālapkure ar malkas katlu, ir jaunas durvis, pilnībā izremontētas sienas, griesti un grīda, skatuve un telpa personālam, kuru izmanto ne tikai atpūtai, bet arī rekvizītu uzglabāšanai, tajā kolektīvi vai aktieri var arī pārģērbties. Pat jauns žogs uzbūvēts. Arī viss aprīkojums ir pilnībā jauns, sākot ar žalūzijām un skatuves aizkariem, beidzot ar prožektoriem un apskaņošanas aparatūru. Remontdarbu laikā tika uzaicināts speciālists no Rīgas, pateicoties kura ieteikumiem pasākumu apskaņotājam un pagaismotājam ir speciāli iekārtota darbavieta zāles vienā stūrī. Vienīgi atsevišķu garderobi nebija iespējams izbūvēt vietas trūkuma dēļ, taču tika rasts cits risinājums: foajē pie sienas piestiprināti atvāžami pakaramie — izskatās skaisti un kulturāli. Sakarināt virsdrēbes nav nekādu problēmu pat visai lielam cilvēku skaitam. Diemžēl potenciālais tautas nama apmeklētāju kontingents sarūk ar katru gadu, tomēr arī tiem, kuri vēl šeit dzīvo, tautas nams ir nepieciešams.

Par pārvaldes budžeta naudu un izmantojot pašiem pieejamos materiālus tautas nama tuvumā tika uzbūvēts malkas šķūnis, noliktava un virtuve zem viena jumta, ir pievadīta kanalizācija un ūdensvads. Mēbeles virtuvei izgatavoja vietējais meistars. Jaunais objekts ir ļoti nepieciešams, jo iedzīvotājiem nākas īrēt tautas nama telpas, lai sarīkotu dažādas viesības, arī bēres. Pagaidām vēl pagastā ir kādi 740 iedzīvotāji, Kaplavā dzīvo apmēram 200 cilvēku, bet Varnavičos kāds pussimts.

Ūdenssaimniecības projekts

Paralēli tautas nama rekonstrukcijas darbiem ciematā tika realizēti vēl divi projekti, no kuriem “Ūdenssaimniecības attīstība Kaplavas pagasta Kaplavas ciemā” jau noslēdzies. Uzbūvēta jauna kanalizācija un ūdensvads, pirms kāda mēneša pabeigti attīrīšanas iekārtu būvdarbi, tās tapa pēc Lietuvas parauga. Firma ”August & Co” deva iespēju apskatīt, kā līdzīgs objekts darbojas Lietuvā, un kaplavieši izvēlējās risinājumu, kāds nav visa bijušā Krāslavas rajona teritorijā. Notekūdeņu attīrīšana notiek ar dūņām divos rezervuāros: katra tilpums ir 18 m3. Attīrītais ūdens satek nostādināšanas rezervuārā, tālāk tek uz pakavveida formas dīķi. Ja ūdens līmenis dīķī pārsniedz pieļaujamo robežu, liekais daudzums pārplūst uz notekgrāvi.

Iespējams, ka dīķī ar laiku dzīvos karūsas vai citas zivis — ūdens tajā vizuāli izskatās ļoti tīrs. Jaunās attīrīšanas iekārtas tapušas veco vietā, kuras laika gaitā bija tiktāl novecojušas un nolaistas, ka tajās nekas nefunkcionēja.

Kas attiecas uz pieslēgumiem, tad esošos kanalizācijas un ūdensvada pieslēgumus pārslēdza uz jaunajiem vadiem bez maksas. Par maksu pieslēgumus var izveidot tie ciemata iedzīvotāji, kuri līdz šim nevarēja izmantot ūdensvadu un kanalizāciju, bet kuriem pēc projekta realizācijas tāda iespēja ir radīta. Tiesa, šo iespēju izmanto kūtri.

Ūdensvada izbūves gaitā bija radusies problēma ar pieslēgumu Līvānu mājām — bija grūti atrast, kurā vietā īsti tās bija pieslēgtas vecajai sistēmai. Šis projekts deva iespēju novērst situāciju, kad viena bojājuma novēršanai vajadzēja noslēgt ūdens padevi visā ciematā. Tagad to var atslēgt konkrētai mājai vai patērētājam, netraucējot pārējos.

Ir pieņemts lēmums par ūdens skaitītāju uzstādīšanu pašvaldības daudzdzīvokļu nama dzīvokļos, privātīpašnieki to dara par savu naudu. Vislēnāk procesā iesaistās privātmāju saimnieki, acīmredzot bažījas, ka dārzu laistīšana vasarā izmaksās dārgi. Te jāatgādina, ka sociā-lisms sen kā beidzies, par visu jāmaksā, un pārvaldē sacīja, ka acīmredzot drīz tiks rasts risinājums, kas visus ūdens patērētājus mudinās uzstādīt mērierīces.

Jāatzīmē, ka jauni ūdens ieguves urbumi, ūdens atdzelžošanas un padeves sistēma tapa pirms šī projekta. Kaplavā ūdensapgādei bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju izdota speciāla atļauja izmantot ūdeni ar paaugstinātu dzelzs saturu, bet visam savas robežas un pienāca diena, kad attiecīgās iestādes nostājās striktā pozīcijā. Gaidīt projektu pagasts vairs nevarēja, nācās ieguldīt pašu līdzekļus. Jaunajā sistēmā ūdenstornis ir atslēgts, tā funkciju pilda hidrofori — metāla cilindrā ir gumijas rezervuārs, kurā iepumpē ūdeni, bet apkārt gumijai tiek radīts gaisa spiediens, pateicoties kam ūdens nonāk līdz patērētājam. Ir spiediena regulators, ja ūdens spie-diens par mazu, to var paaugstināt, vienkārši iepumpējot vairāk gaisa. Šobrīd sistēma noregulēta tā, ka pat daudzdzīvokļu māju augšstāvu dzīvokļu iemītniekiem nav jāsūdzas par zemu ūdens spiedienu. Visi darbi tika paveikti 2009. gadā, tostarp arī ēkas iekštelpu remonts, siltināšana no iekšpuses, lai ziemā nekas neaizsalt. Ir rezerves sistēma — ar benzīna motoru darbināms elektroģenerators, kas var funkcionēt au- tomātiskajā vai rokas režīmā — pēc vajadzības.

Ielu projekts

Par Lauku atbalsta dienesta administrēto naudu tiek realizēts projekts “Kaplavas, Jāņa Jaunsudrabiņa un Dārza ielu rekonstrukcija Kaplavā”. Darbi nedaudz iekavējušies, oktobra nogalē bija izbūvēti trotuāri Kaplavas un Jāņa Jaunsudrabiņa ielām, kā arī noasfaltēta Kaplavas iela. Pārējo ielu asfaltēšanas darbi vēl priekšā, arī trotuāra izbūve. Vēl projekta laikā ierīkots jauns ielu apgaismojums Kaplavas ielā un Jaunsudrabiņa ielā — no Kaplavas ielas pa labi līdz muzejam. Apgaismojums darbojas automātiskajā režīmā katru nakti.

Starp citu, savulaik daži kaplavieši redakcijai sūdzējās par to, ka ciemata centrā izzāģē kokus, kas izrādījās nepieciešami darbi. Kad gar Kaplavas ielu tika iestādīti jauni kociņi, nez kāpēc neviens no tiem, kuri sūdzējās par izzāģētajiem kokiem, šo patīkamo ziņu žurnālistiem nepavēstīja. Redz, kā ir ie- kārtots cilvēks: slikto pamana uzreiz, labais tiek uztverts tā, it kā mūžam tas tur bijis.

Atbrīvojas no grausta

Padomju laika mantojums sagruvušu, pussagruvušu un vienkārši nolaistu būvju veidā sastopams katrā pagastā. Sliktāk, ka tādas būves atrodas pašā centrā un ir kā dadzis acī, sevišķi, kad visa pārējā apkārtne sakārtota. Kaplavā tāda ir neapdzīvotā 27 dzīvokļu māja, kura 2007. gadā tika pārdota vienam biznesmenim un tagad panākta vienošanās, ka to nojauks. Darbs uz priekšu rit ļoti lēnām, taču pārvaldes vadība priecājas, ka tas vispār rit, un cer, ka darbs neapstāsies pusceļā.

Otrs objekts arī atrodas ciematā, bet nedaudz tālāk no acīm. Bijusī bērnudārza ēka arī nonākusi privātajās rokās, ir pagalam nolaista. Vienā bērnudārza telpā gan ir izveidota katoļu kapela, bet tamdēļ vien milzīgajai ēkai vizuālais izskats nav uzlabojies. Pagaidām pārvaldei nav ideju, kādu optimālu risinājumu rast šai problēmai.

Juris ROGA