Krāslavas baznīcā restaurēta vēl viena freska

2006. gadā noslēdzās ļoti nozīmīga un sarežģīta galvenā altāra restaurācijas daļa. Sv. mocekļa Donata svētkos bīskaps Jānis Bulis iesvētīja restaurēto F. Kastaldi fresku “Sv. Ludvigs dodas krusta karā” (XVIII gs.) un pēc J. Matejko skices gleznoto T. Lisēviča tāda paša nosaukuma gleznu (XIX gs.). Šis Latvijas un Polijas restauratoru veikums atzīts par mūsu valstī lielāko kopīgiem spēkiem atjaunoto darbu.

2008. gadā sākās galvenā altāra augšdaļas (atikas) izpēte un restaurācija. Vispirms ieradās bārdains pusmūža pareizticīgs vīrietis, ko noteicām pēc krustazīmes, ar kādu viņš godināja Vs. Altāra Sakramentu. Veselām dienām viņš altāra augšdaļā kaut ko skrupulozi pētīja, kala, attīrīja. Uzzinājām, ka viņu sauc Dmitrijs Laščetko, ka viņš savulaik pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, ka ir pieredzējis restaurators, jo atjaunojis gleznas, ikonas, freskas gan Latvijā, gan ārzemēs — Lietuvā, Itālijā. Nedaudz vēlāk Dmitrijam piebiedrojās mums jau pazīstamais Tomašs Dzjuravecs (Tomasz Dziurawiec) no Polijas: viņš strādāja Matejko skicētās gleznas atjaunošanā. Pēc tam uz Krāslavu atbrauca Tomaša māsīca Agnese Hojkovska-Savicka (Agnieska-Chojkowska-Sawicka). Tomašs un Agnese arī ir pieredzējuši speciālisti no vislielākās restauratoru dzimtas valstī: abu vecāki, dzīvesbiedri, brāļi, māsas, bērni (kopā 13 radinieki) ir restauratori.

Trijos gados paveikts pamatīgs, rūpīgs un ļoti grūts darbs. Un, lūk, 22. oktobrī Krāslavas Romas katoļu baznīcā ieradās prestiža komisija no Latvijas un Polijas, lai izvērtētu paveikto. No sastatnēm atbrīvotā slavenā itāļu mākslinieka F. Kastaldi freska “Sv. Pēteris un Pāvils,” virs kuras divi eņģeļi nes karaļa kroni, pavērās skatam tās pirmatnējā krāšņumā.
Ne pārāk bieži ir iespēja piedalīties tik ietekmīgas starptautiskas komisijas darbā. Krāslavā bija ieradušies Vaveles pils vicedirektors no Krakovas Jerzy Petros, “Wspolnota Polska” pārstāvis Kazimierz Dobrzanski, Polijas vēstniecības Latvijā Politikas un kultūras no- daļas darbiniece Jolanta Wisnioch, Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (LVKPAI) priekšnieks Juris Dambis, mākslas eksperte Rūta Kaminska, Kustamā mantojuma un restaurācijas nodaļas vadītāja Dace Čoldere. Gandrīz stundu eksperti kopā ar restauratoriem 18 metru augstumā ļoti vērīgi pētīja paveikto. Tika analizētas arī dažādos darbu posmos fiksētās mākslas darba atsevišķo detaļu fotogrāfijas.

Iedziļinoties lietpratēju rezumējumā, sāc saprast, cik patiesībā milzīgs, skrupulozs un meistarīgs darbs ir ritējis mūsu acu priekšā, par ko mums, vērotājiem no malas, nav bijis ne mazākās sajēgas.

Restaurācijas darbu vadītājs Tomašs Dzjuravecs informēja klātesošos, ka poļu un latviešu speciālistu sadarbība sākusies 2003. gadā, kad viņš kopā ar Juzefu Stecinski ieradās strādāt pie gleznas “Sv. Ludvigs dodas krusta karā” restaurācijas, bet Kristīne Širvinska un vēlāk arī Pāvels Rosovskis atjaunoja F. Kastaldi tāda paša sižeta fresku. Toreiz altāra augšdaļā tika konstatēts eļļas gleznojums uz audekla un otrs — uz sienas. Tika izstrādāts kopējs tālākas rīcības plāns.

2008. gada nogalē Polijā ieradās Latvijas restaurators Dmitrijs Laščetko, kurš bija veicis gleznas zondāžu. Izrādījās, ka zem vairākām kārtām eļļas pārgleznojumu atrodas sena polihronija (daudzkrāsainība).

2009. gadā sākās vissarežģītākais darbs — vajadzēja atslāņot, noņemt pārgleznojumus, kas bija izdarīti XIX gs. un pēc tam — vēl septiņas reizes (!) ar eļļas krāsām XX gs. Grūtības sagādāja tas, ka senais freskas gleznojums bija veikts divās dažādās tehnikās — uz mitrā un uz sausā apmetuma, tāpēc tagad redzama dažāda toņu intensitāte. Bija tāpat nepieciešama dažu izzudušo daļu rekonstrukcija (atjaunošana). Nupat restaurācija darbi altāra augšdaļā pabeigti pilnībā. Restauratoru grupas vadītājs pateicās Latvijas pusei par sadarbību un izteica cerību, ka tā turpināsies.

Arī Latvijas restaurators Dmitrijs Laščetko izteica lielu prieku par kopīgo veikumu. Viņš atzīmēja, ka nesen darba procesā esošo gleznu “Sv. Pēteris un Pāvils” apskatīja eksperts no Latvijas Jānis Bokmanis un bija apmierināts ar redzēto. Dmitrijs ir gandarīts, ka viņam līdzās Krievijas pieredzes skolai bija iespēja mācīties arī Eiropas skolā.

Restaurācijas darbu procesā visu šo gadu garumā Krāslavas baznīcā bieži ciemojās VKPAI speciālistes Rūta Kaminska un Dace Čoldere. Ikdienā ar māksliniekiem sadarbojās Dzintra Bukeviča. Izvērtējot paveikto, D. Čoldere secināja, ka viss ir izdarīts ļoti rūpīgi. Viņa sevišķi atzīmēja, cik uzmanīgi tikusi veikta jau attīrīšana, ievērotas pat vismazākās ēnu nianses. Centrālā altāra atikas restaurācija ir pabeigta, kopīgais latviešu un poļu restauratoru darbs novērtēts atzinīgi. D. Čoldere atzīmēja arī to, ka ir iecere visu centrālo altāri redzēt sākotnējā izskatā, iegūstot tam loģisku noslēgumu.

Savu apmierinātību ar rezultātu neslēpa arī VKPAI priekšnieks Juris Dambis. Viņš vērsa uzmanību uz to, cik milzīgas kultūrvēsturiskās bagātības ir mūsu rokās. Lielākā to daļa iet bojā ne jau no novecošanas, bet gan cilvēku neprasmīgas rīcības dēļ. Krāslavas baznīcai ir laimējies ar to, ka ir saprotošs šo vērtību saimnieks, kam ir laba griba, starptautiski kontakti, prasme piesaistīt citu valstu kolēģus, kuri grib palīdzēt, kā arī profesionālu restauratoru komandu. Inspekcijas vadītājs apliecināja: “Mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas darbā prioritāte būs tiem, kam starptautiskā sadarbība ir veiksmīga.” Viņš izteica pateicību restauratoriem un visiem, kas viņu darbu atbalstīja finansiāli un morāli. Mākslas zinātniece R. Kaminska šoreiz veiksmīgi pildīja tulka pienākumus.

Krāslavas draudzes prāvests Eduards Voroņeckis pārliecināts, ka bez pagātnes nav nākotnes, tāpēc svarīgi kultūrvēsturisko man-tojumu saglabāt nākamajām paaudzēm. Šī latviešu — poļu sadarbība ir rūpes par mūsu kopīgām vērtībām. E. Voroņeckis sirsnīgi pateicās Polijas puses sponsoriem, Latvijas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu, restauratoriem — par darbu, un izteica cerību, ka šī sadarbība attīstīsies arī turpmāk.
Ciemiņi no Polijas izteica gatavību arī nākotnē atbalstīt iesākto Krāslavas dievnama atjaunošanu tā vēsturiskajā izskatā un aicināja prāvestu Eduardu un visus ticīgos lūgties šajā nodomā.

Genovefa KALVIŠA