Dagdas tautas namā pulcējās zemes saimnieki — lielu un mazu saimniecību vadītāji. Šī viņiem ir pašvaldības un kultūras darbinieku dāvināta iespējas pabūt kopā, padalīties pieredzē un atpūsties. Varbūt kādam šajās minūtēs un stundās dzima interesanta ideja, prātā iešāvās vērtīga doma.
Jāatzīst, šogad balle bija pieticīgāka, nebija arī pērn visiem iepatikušās vizināšanās lepnā karietē, kurā iejūgti skaisti zirgi. Pieticīgāka bija arī lauksaimniecības produkcijas izstāde-de- gustācija. Toties balvu netrūka, apbalvoto lauksaimnieku pulks bija gana liels un paši svētki bija lieliski organizēti, bet zemnieki — gandarīti.
Pirms oficiālās daļas mazajā zālē varēja apmeklēt lauksaimniecības produkcijas izstādi un degustēt biškopības produkciju, ābolus un sulas, kaņepju un linsēklu eļļu, pašmāju sieru un medusmaizi. Visu produkciju bija sarūpējušas četras saimniecības.
Piemājas saimniecības “Pakalni” saimnieks Einārs Brenčs piedāvāja medu, propolisu un bišu maizi. Viņš arī bija atvedis tā saucamo ”medovuhu”, kas ieviesa vairāk jautrības un dzīvības, varbūt arī palīdzēja kādam tikt vaļā no kaitēm.
Z/s “Upeslīči” saimniece Ļiļa Burova ir arī čakla namamāte, uz izstādi atveda ne tikai medu, bišu maizi, propolisu, bet arī medusmaizes pīrāgu un pašmāju sieru. Z/s ”Upeslīči” nodarbojas ar piena lopkopību un biškopību.
Ābolus un sulas piedāvāja z/s “Eži”. Pāvela Kavuna saimniecībā ābolu raža šogad padevās gana laba, lai gan kopumā āboliem šis gads nebija tas labākais. Pērn z/s ”Eži” degustācijai piedāvāja 14 šķirnes, šogad tikai piecas — Lobo, Auksis, Tellissare, Bogatir, Imrus. Toties papildus bija ābolu un bumbieru sula.
Krāslavas novada SIA “Zalers” īpašnieks Sergejs Zakrevskis pats nevarēja ierasties, bet atsūtīja linsēklu un kaņepju eļļu degustācijai. Arī pie šī galdiņa netrūka gribētāju nogaršot šos interesantos pārtikas produktus.
Lauksaimnieku balli atklāja Dagdas novada domes priekšsēdētāja 2. vietniece, konkursa “Lauksaimnieks 2011” žūrijas pārstāve Sandra Viškure, kura uzsvēra, ka zemniekam jebkura diena ir skaista. Reizēm, kad līst lietus vai snieg, viņš ir pat priecīgāks nekā saulainā laikā, jo var atpūsties. Zemnieka darbs veltīts saimniecībai, kurā audzē graudus, lopus, nodarbojas ar biškopību, augļkopību, dārzkopību. Jāvelta daudz pūļu, lai saimniecība izskatās skaista un sakopta, lai jebkurš ciemiņš sacītu — lūk, šeit dzīvo ļoti labs zemnieks! Viņš visu laiku domā, kā labāk saimniekot un gūt panākumus, jo savu labklājību var iegūt, tikai strādājot arvien labāk, labāk un labāk!
S. Viškure: “Uzskatu, ka zemnieks ir zemes sāls, jo dod tai un prasa no tās atdevi — lai būtu iztika pašiem, lai varētu mācīt bērnus un atpūsties pēc grūta darba. Novēlu labu veselību, lai ar prieku dotos darbos, strādātu un gādātu par mūsu zemi, kas Latgalē ir sevišķi skaista!”
Turpinājumā tika pasniegtas Dagdas domes pateicības un dāvanas konkursa “Lauksaimnieks 2011” dalībniekiem.
Tika apbalvoti konkursa “Par skaistu un sakoptu Dagdas novadu” dalībnieki. Konkursā bija vairākas nominācijas un arī godalgas gana iespaidīgas, lielākā 200 latu vērtībā. Apbalvojumus pasniedza konkursa priekšsēdētāja Janīna Tukiša: “Glīti nopļauts zālājs, ar izdomu veidotas krāšņi ziedošas puķu dobes, nelieli ūdens baseiniņi pagalmā, un skaisti dīķi zaļajā zonā, dārza skulptūras, ziedu kompozīcijas, gaumīgas māju nosaukumu plāksnītes — šāds skats pavērās komisijai. Vienkārši un pašsaprotami, bet tas prasa laiku un darbu. Saimnieki atzīstas, ka tas nav viegli, bet tas ir viņu dzīvesveids, jo dzīvot sakoptā un skaistā vidē ir patīkami.”
Konkurss notika pirmoreiz un aktivitāte nebija liela: piedalījās viena dzīvojamā māja Dagdā un desmit lauku sētas no Andrupenes, Ezernieku, Asūnes un Ķepovas pagasta.
Savas dāvanas konkursa “Lauksaimnieks 2011” dalībniekiem pasniedza Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienība. Bija ieradušies Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas nodaļas vadītājs Ivars Geiba un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas nodaļas lauku attīstības speciāliste Terēze Brazeviča.
“Lauksaimnieki dzīvo nevis no tā ko izaudzē, bet no tā, ko pārdod,” šādu atziņu klātesošajiem pauda I. Geiba. “Tālab rūpīgi rēķiniet savus izdevumus un ienākumus, ražojiet produkciju tirgum!”
Arī SEB bankas, Latvijas Krājbankas un Nordea bankas pārstāvji pateicās saviem sadarbības klientiem un bija sagādājuši viņiem dāvanas.
Dagdas novada lauku attīstības speciāliste Lūcija Nikitina sarīkoja konkursu lielākajiem graudkopjiem: Levkovs, Krūmiņš un Jeremonoks pūlējās atpazīt savā laukā izaudzētos graudaugus. Viens otrs šajā procesā piesavinājās cita ražu, bet ar kopīgām pūlēm tomēr skaidrība tika ieviesta. Diemžēl šajā konkursiņā nepiedalījās ceturtais lielākais graudaugu audzētājs Ižiks, kurš uz pasākumu nebija ieradies. Tad būtu to skatīties vēl interesantāk.
Laikraksta “Ezerzeme” redakcija šo pasākuma atbalstīja, dāvinot divus laikraksta “Ezerzeme” gada abonementus, kurus ieguva Sandra Krūmiņa no Asūnes pagasta un Inta Vedļa no Andzeļu pagasta. Šoreiz devām iespēju lauksaimniekiem pašiem noteikt, kam pienākas mūsu dāvanas, proti, sarīkojām nelielu eksāmenu.
Viens no jautājumiem bija saistībā ar 6. septembrī publicēto rakstu “Realizē fantastiskas ieceres!”, kurā stāstīts par Antoņinas Gaļilejevas piemājas saimniecību ”Miķeļi” un tajā izaugušajiem arbūziem. Jau- tājums “Cik svēra lielākie arbūzi?” balles dalībniekiem sagādāja grūtības. No zāles sauca iespaidīgus skaitļus — 30, 40 un vairāk kilogramu! Nācās īpaši akcentēt, ka jautājums ir par arbūziem, nevis ķirbjiem. Galu galā nācās pieņemt Sandras Krūmiņas nosaukto skaitli ar viena kilograma kļūdu, kas atradās vistuvāk patiesībai — lielākais arbūzs svēra turpat 13 kilogramus!
Otrs jautājums bija saistībā ar 14. janvāra laikrakstā publicēto rakstu “Dots devējam atdodas”. Vairāki zemnieki zināja, kāda ķibele un kurā pagastā janvāra sākumā atgadījās diviem laikraksta darbiniekiem — dodoties mājup, redakcijas automašīna iestrēga aizputinātajā ceļa posmā nepilnus divus kilometrus no Šķaunes. Bet neviens nezināja galveno — kā mums izdevās turpināt ceļu? Gada abonementu uzdāvinājām Intai Vedļai, kura izteica minējumu, ka mūs izvilka ar zirgu. Tā kā automobiļu dzinēju jaudu mēdz izteikt zirgspēkos, tad zināma daļa patiesības atbildē bija. Aizputināto ceļa posmu palīdzēja pārvarēt kāds atsaucīgs kravas auto šoferis, kurš mūsu automašīnu vispirms izvilka atpakaļgaitā no kupenas, tad pārkabināja trosi savai smagajai aizmugurē un pārvilka mūsu auto pāri visam aizputinātajam ceļa posmam.
Svētku programmā bija arī koncerts: uzstājās pašmāju kultūras darbinieku trio — Solvita Plivča, Inese Kuzņecova un Juris Ruskulis, kā arī Latvijā viena no populārākajām grupām “Patrioti LG”. Balli spēlēja muzikanti Juris Ruskulis un Jānis Kromāns. Kultūras darba organizatore Solvita Plivča pārsteidza ar uzvedumu no pasakas Vinnijs Pūks, kurā par aktieriem izvēlējās balles dalībniekus. Tie izrādījās ļoti atsaucīgi un ātri iejutās lomās.
Noslēgt rakstu gribas ar vārdiem, kurus Solvita Plivča sacīja, atklājot šos svētkus: “Lai katrā mājā valda miers un labklājība, lai visi mīļie ir veseli, lai vienmēr laikā spīd saule un laikā līst lietus!”
Juris ROGA