Vija Nipere: “Sports dod pozitīvas emocijas”

Ģimeni izveidoja studiju gados — apprecējās 4. kursā. Pēc augstskolas pabeigšanas viņai piedzima pirmais bērns. Darba gaitas uzsāka 1987. gadā Asūnes skolā. Situācija bija tāda, ka pirmos mēnešus bija jāpastrādā par internāta audzinātāju un bibliotekāres palīdzi, līdz atbrīvojās sporta skolotāja vieta. Spor- ta stundas Asūnes skolā Vija vadīja 14 gadus. Saņēmusi jauna darba piedāvājumu, Vija tam piekrita un devās uz Krāslavas sporta skolu par metodiķi. Tā kā sporta skolai bija nodaļas rajonā, Vija vakaros Dagdā sāka trenēt bērnus vieglatlētikā. Pamatā tie bija skriešanas treniņi īsās, vidējās un garās distancēs, tāllēkšana un augstlēkšana.

Kad administratīvi teritoriālās reformas gaitā Krāslavas rajona teritorijā izveidojās trīs novadi, sporta metodiķa likmi sadalīja divās daļās: puse Krāslavai, puse — Dagdai. Šī gada vasarā tika izsludināts konkurss uz Dagdas novada sporta pasākumu organizatora amatu, Vija tam pieteicās un uzvarēja. Jauno pamatdarbu savieno ar vieglatlētikas grupas trenēšanu, kurā šoreiz ir tikai puiši, tostarp divi perspektīvi jaunieši brauc uz treniņiem no Andzeļiem. No Vijas grupas pirmā izlaiduma sporta profesiju neizvēlējās neviens, bet tagadējā ir daži jaunieši, kuri interesējas par sporta profesijām.

Vijas dzīvesbiedrs Raimonds ir Dagdā labi pazīstams uzņēmējs, sporta kluba “Meteors” vadītājs, savulaik arī cīkstonis, meistarkandidāts. Ģimenē ir trīs bērni: meitas Guna un Vineta, dēls Mārcis. Guna pabeigusi studijas komunikācijas zinātnēs LU un ar 1. novembri strādā Dagdas novada pašvaldībā kā sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņai jau ir sava ģimene. Vineta studē inženierzinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē. Mārcis ir Dagdas vidusskolas 10. klases skolēns. Neviens no trim bērniem savu dzīvi (vismaz līdz šodienai) nav saistījis ar profesionālo sportu, bet sportiskām aktivitātēm visi trīs ir pieradināti kopš bērnības.

— Ko jūs sacītu par sporta lomu cilvēka dzīvē, pamatojoties uz savām zināšanām sporta jomā un darba pieredzi?

— Sports cilvēkam dod pozitīvas emocijas, lietderīgi aizpilda brīvo laiku. Regulāri nodarbojoties ar sportu, tas jau kļūst par dzīves sastāvdaļu un tu bez tā vairs nevari dzīvot. Mans vīrs arī šodien sporto, tiesa, cīņas sporta vietā tagad spēlē volejbolu. Arī pati aktīvi sportoju kopā ar saviem audzēkņiem, jo darba specifikas dēļ neatliek laika nākt uz vēl kādām citām nodarbībām.

Pati aktīvi sāku sportot kopš 4. klases, ļoti patika slēpot. Kaimiņi man sacīja: “Laikam iesi par sportisti mācīties...” Laikam ritot, sāku domāt, kāpēc nē? Varbūt tiešām dzīvi saistīt ar sportu? Vecākajās klasēs braukāju uz dažādām sacensībām, bija lielāki un mazāki panākumi, tas nostiprināja manu pārliecību par profesijas izvēli. Institūtā tiku iekļauta vairākās izlasēs, startēju slēpošanā, orientēšanās sportā, vasaras un ziemas daudzcīņā. Tika izcīnītas godalgotas vietas un medaļas arī Latvijas čempionātos.

— Daudzus ļoti interesē jautājums, ko dara sporta dzīves organizators novadā?

— Galvenais pienākums ir plānot un organizēt sporta pasākumus novadā. Neatnācu tukšā vietā, arī līdz šim Dagdā un pagastos kaut kas notika. Vajag saglabāt esošās tradīcijas, attīstīt jaunus virzienus. Andzeļos liela cieņa ir galda tenisam, turpināsim to attīstīt. Tenisu spēlē arī citās skolās, kas paver iespējas rīkot nopietnas sacensības un iesaistīt šajā sportā arvien vairāk cilvēku.

Gribam attīstīt dažādus sporta veidus. Piemēram, Dagdā šobrīd ir uzplaucis volejbols. Futbola komanda pajuka, jo futbolistu palika maz, jāveido jauna. Ezerniekos arī nopietni spēlē volejbolu. Basketbols vairāk attīstās Dagdā. Andrupenē nav viena izteikta sporta virziena, andrupenieši mēģina spēkus dažādos sporta veidos, aktīvi startē pašvaldības spēlēs. Šķaunē negaidīti liela atsaucība bija nūjošanai. Tur to varētu attīstīt, rīkot sacensības, bet, tā kā pagasts atrodas pierobežas zonā, ir jānoskaidro, kā vienkāršāk atrisināt caur-laižu jautājumu, ja ir jābrauc lieliem kolektīviem. Asūnē ir jauna sporta zāle, tur varētu attīstīt novusu, bet ir problēmas ar inventāru. Uz sacensībām būtu jāved novusa galdi no citām vietām, vai tas vispār atmaksājas? Vakaros sporta zāli izmanto volejbolisti, Asūnē ir arī aktīvi futbolisti. Svariņos tapusi jauna sporta zāle, plānojam arī tur attīstīt sportu. Ir doma aizvest uz Svariņu un Asūnes sporta zālēm Dagdas invalīdu brālības biedrus, veikt tur kādas aktivitātes, lai viņiem ir interesantāk. Reizēm pat nevar novilkt konkrētu robežu un pateikt, ka vienu veidu attīstīsim, citu nē.

— Kas ir jūsu sadarbības partneri pagastos?

— Sadarbojos ar pagasta pārvaldniekiem, atbildīgie par sportu ir tikai trijos pagastos: Andzeļu, Asūnes un Ezernieku. Viņi vienlaicīgi ir sporta skolotāji šo pagastu skolās. Bet arī citos pagastos meklēju sadarbību ar skolām — tikai tur pagastos ir sporta bāze. Pagaidām neesmu paspējusi izzināt situācija vienīgi Bērziņos, par citiem pagastiem skaidrība daudzmaz ir iegūta.

— Kāda situācija ar inventāru?

— Lielākoties izmantojam skolu materiālo bāzi un sporta inventāru. Tikai Svariņos būs sporta zāle ar savu inventāru, jo šajā pagastā skolas nav. Cik varēs, pagasts pats nopirks, kaut ko jāmēģina iegādāties, realizējot projektus. Šobrīd inventāra pietrūkst visiem un visur, ja ir jārīko lielākas sacensības, tad tas jāmeklē pa visu novadu. Tālab pasākumus nākas plānot, ņemot vērā esošo inventāru un raugoties, ko varam atļauties piepirkt klāt. Nevar plānot sacensības, kurām nevar nodrošināt inventāru.

Pasākumu plāns nākamajam gadam jau top. Iedzīvotāji izsaka savus piedāvājumus, viedokļus. Daudz interesantu jauninājumu, centīsimies kaut ko realizēt. Daži priekšlikumi būs jānoraida. Piemēram, ir piedāvājums rīkot galda tenisa sacensības Dagdā, bet mēs tomēr to atstāsim Andzeļiem, jo vajag saglabāt tradīciju un katrā pagastā vajag savu odziņu. No galda spēlēm piedāvā rīkot arī novusa sacensības.

— Dambrete, šahs?

— Jāuzzina, cik ir gribētāju spēlēt. Vecāka gadagājuma ļaudis spēlē gan dambreti, gan šahu. Šajā jautājumā jāsadarbojas ar pensionāru biedrību. Redzēsim, cik tas aktuāli.

— Biljarda sacensības neviens negrib?

— Diez vai palikuši biljarda galdi. Ja būtu, varbūt arī piedāvātu. Toties daudzi vēlas velosacensības. Tiesa, lai tās organizētu, vajag aizsarglīdzekļus, proti, veloķiveres, pie kurām mūsu cilvēki nav pieraduši. Velosipēdi ir daudziem, ķivere — retajam. Dalība sacensībās bez ķiveres nav iespējama. Ir doma mudināt cilvēkus iegādāties veloķiveres, lai uz pavasari varētu kaut ko noorganizēt. Varbūt meklēsim iespējas aizlienēt. Būs arī jāpainteresējas Aglonā, kā viņi risina šo jautājumu savā tradicionālajā velopasākumā. Katrā ziņā tas ir kaut kas jauns un varētu izraisīt lielu piekrišanu. Maršrutu izstrādāsim kopā ar jauniešiem, kuri ir lieli riteņbraukšanas entuziasti. Labs maršruts būtu apkārt Dagdas ezeram, bet tur ceļš nav visai labs. Savukārt braukt 5 km nav interesanti, vajag vismaz 10-15 km.

Ziemā rīkosim atklāto Dagdas novada čempionātu volejbolā, kas ritēs ilgāku laiku. Agrāk mums bija vienas dienas sacensības.

— Kādi ziemas sporta pasākumi tiek plānoti?

— Slidošanas un slēpošanas sacensības diez vai varam organizēt, bet slidošanu vai slēpošanu kā pasākuma sastāvdaļu varētu ieviest. Pērn Obiteļas atpūtas bāzē Dagdas novadā tika sarīkots hokeja turnīrs, tāds varētu būt arī šoziem. Varbūt vajadzētu padomāt par jauniešu hokeja sacensībām, jo vīriešu un jauniešu svara kategorijas ir atšķirīgas. Skatīsimies pēc ziemas apstākļiem.

— Tehniskie sporta veidi būs?

— Autosacensības organizēja autoskola, domāju, to jāatstāj viņu ziņā, bet sadarboties esmu gatava.

— Kas vēl interesants sagaida sportisko aktivitāšu cienītājus?

— Februārī plānojam sacensības cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Īsti vēl nezinu, kādā formātā tās būs. Drīzāk, ka tās būs sporta aktivitātes, nevis sacensības. Brālība “Nema” lūdza arī sacensības ratiņbraucējiem vai nelielu skrējienu. Sarīkosim, ja būs iespēja. Ideju daudz, vajag visas ļoti rūpīgi saplānot, vajag iedzīvotāju atbalstu, lai nesanāk tā, ka sacensībām jānotiek, bet nav dalībnieku.

Pavasarī doma rīkot nūjotāju tikšanos, jo, izrādās, viņu ir ļoti daudz. Vienkārši viņi varbūt vēl kautrējas atklāti rādīties publikai, tālab mēs viņus tikpat kā neredzam. Nūjo cilvēki savam priekam un veselībai. Tieši tālab sarīkosim domubiedru salidojumu ar pārgājienu. Šī sporta inventāra nav daudz, lai gan komplekta cena ir no 10 latiem uz aug- šu. Konsultāciju novadīšanai izlīdz invalīdu brālība, kuri nūjas iegādājās projekta laikā.

Maijā vai aprīlī būs ģimenes dienai veltīts sporta pasākums, iespējams, sacensību veidā.
Rīkosim arī kādas sporta aktivitātes pilsētas svētku ietvaros. Redzēs, kāds būs finansējums. Varbūt pat paaicināsim kādu izcilāku sportistu, lai ir paraugdemonstrējumi.

Vasarā rīkosim sporta svētkus, jo pēc vairāku projektu īstenošanas Dagdā ir labiekārtota pludmale. Tur ir pludmales volejbola laukumi, moderns strītbola laukums, peldēšanai piemērota vieta.

Pludmales volejbols Dagdā ir tradicionāls. Ezerniekos pludmales volejbola sacensības rīko Ludviga svētku ietvaros, bet mēs — tieši vasarā.

Kādreiz rajona laikos bija spēcīga Dagdas un Krāslavas futbola komanda, spēlējām Latvijas otrajā līgā. Plānojam atjaunot futbola tradīcijas, iesaistām vidusskolēnus. Vienīgi novadā ir neatrisināta futbola laukuma problēma. Arodvidusskolas laukums izmēru ziņā ir standartiem atbilstošs, bet nelīdzens, vidusskolas laukums par mazu. Labi, plaši laukumi ir Andzeļos un Šķaunē, bet pastāv citas problēmas, piemēram, attālums.

Oktobrī turpināsim veselības dienas pasākumus, varbūt ko pamainīsim, bet tie būs.

Tenisa sacensības plānojam novembrī, basketbola turnīru decembrī. Vēl ir doma par organizāciju un iestāžu sacensībām.

— Šaušanas sacensības ir iespējamas?

— Skolā ir sava šautuve. Varbūt jāpadomā, kā varam apvienot ar slēpošanu un šaušanu no pneimoieroča, lai ir interesantāk. Jau vasarā bija doma par pasākumu, kurā sacensībās izmantotu arī pneimatisko šauteni. Vajag mēģināt sadarboties ar jaunsargu organizāciju, kopīgiem spēkiem vieglāk kaut ko realizēt šajā jomā.

— Avio un automodelisms attiecināms pie sporta?

— Varētu būt, bet cik tādu cilvēku ir? Vai vispār ir? Vispirms vajag apzināt situāciju, lai plānotu. Daudziem šķita, ka nūjotāju mūsu novadā tikpat kā nav, bet, izrādās, — viņu ir daudz. Cilvēkus daudz kas interesē, par ko mēs neesam informēti. Ne tik senā pagātnē viena Dagdas jauniete nodarbojās ar daiļslidošanu, brauca trenēties uz Daugavpili.

— Kāds ir jūsu viedoklis — Dagdai vajag peldbaseinu?

— Jo vairāk sporta objektu, jo labāk. Būtu jau labi, bet cik tas reāli? Vismaz sporta namu dabūtu gatavu. Protams, cilvēki grib baseinu, visi ir par to. Vasarā peldēšanas sacensības varētu organizēt pludmales svētkos. Bet mums ir vēl asāka problēma — trūkst trenažieru zāles, uz to liels pieprasījums. Vajag labu zāli, jāraksta projekti. Pērn sporta klubs “Meteors” rakstīja projektu, tas neizgāja. Jāmēģina vēl.

Būtu labi uzbūvēt mūsdienīgu sporta stadionu ar tribīnēm un sporta zāli apak-šā. Stadionu Dagdas novadam vajag ar skeitlaukumu, volejbola, basketbola, tenisa laukumu, ar skrituļslidošanas celiņu. Savulaik, manā bērnībā, Dagdā bija liels stadions ar ģērbtuvēm un citām telpām. Tagad tikai sporta laukumi pie skolām.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA