Psihologa konsultācijas: Emociju un jūtu pasaulē

Nelaikā pārdegusi elektriskā spuldzīte vannas istabā, negaidīti augsts rēķins par dzīvokli, rūsaina ūdens parādīšanās, kad jūs skalojāt balto blūzi, vārīšanas laikā pāri tējkannas malām pārlijusi kafija... Tie ir tikai daži sadzīves kaitinātāju piemēri, kas izraisa dusmas. Taču ir vēl komunikatīvie. Piemēram, priekšnieka kārtējā piekasīšanās vai arī pakļautā kārtējais “stulbums”...

Sākumā jūs cenšaties izlikties, ka dusmu nav. Viss ir normāli, jūs domājat, drīz pāries. Radušos dusmu apslāpēšanas iemesli var būt dažādi: no vēlēšanās saglabāt savu seju vai rādīt priecīgu seju sliktas spēles laikā, turklāt jūs nevēlaties nodarīt pāri otram cilvēkam (kas ir dīvaini, vēl jo vairāk tad, ja viņš arī ir jūsu dusmu rašanās cēlonis). Jūs valdāties. Taču vēlāk vienalga pienāk brīdis, kad jūs nesavaldīsieties. Un tad jau nemaz nav svarīgi, kas izrādīsies blakus un kā jūs paši dusmu izvirduma laikā izskatīsieties. Dabiski, ka vēlāk jūs mocīs sirdsapziņas pārmetumi. Taču jums šo dusmu izvirdumu izraisīja nelieli kaitinātāji, uz kuriem savlaicīgi netika reaģēts, un tie iedzīti jūsos iekšā.

Secinājums: lai nebūtu liela “izvirduma”, dodiet vaļu maziem “uzliesmojumiem”. Beigu beigās skaļi izlamājieties. Vispār sava stāvokļa izteikšana skaļi ir ļoti laba metode, kā reaģēt uz emocijām, kas radušās. Galvenais ir pēc iespējas precīzāk atrast sava stāvokļa definējumu. Nejaucot, piemēram, dusmas ar aizkaitinājumu vai ar niknumu.

Vēl par dusmām. Tās, starp citu, palīdz cīnīties par savām tiesībām. Tāpēc nav vērts apslāpēt šīs jūtas sevī līdz pēdējam. Taču jāiemācās pazīt tās un paust tā, lai neaizvainotu citus. Atkārtošu: pareizi nosakiet savu stāvokli, atrodiet nosaukumu jūtām, kas pārņēmušas jūs, un pasakiet par to balsī. Nākamais solis: atrast šī stāvokļa rašanās cēloni. Ja jūs gribat, lai dusmas iedarbotos uz jums apskaidrojoši, ir jāzina, kas tās izraisījis. Jūs atgriezāties mājās un jau priekštelpā ieraudzījāt bērnu izmētātos apavus. Tūdaļ tas jums izraisīja dusmas. Bet vai tad apavi ir iemesls? Pirms apslāpēt dusmas, lai saglabātu “priecīgu seju sliktas spēles laikā”, vai otrādi — “uzsprāgt” un dusmās kliegt uz bērniem, nopūtieties un padomājiet, vai apavi patiešām ir jūsu sasprindzinājuma cēlonis?

Varbūt šodien tas pats priekšnieks “cietpauris” aizvainoja jūsu patmīlību! Vai arī kolēģe aizskāra ar netaktisku jautājumu par jūsu personīgo dzīvi! Vai arī kaimiņiene pārkāpa jūsu aizsargtelpas robežas? Vai arī viss kopā notika vienā dienā? Ja sapratīsiet īstos cēloņus, varēsiet iemācīties uzreiz pēc kaitinājuma saņemšanas atvairīt tos, jo dusmas ir signāls, ka kāds ielauzies jūsu psiholoģiskajā teritorijā. Jūs zināsiet, kas tieši kaitina jūs un kā ir jāuzmanās. Lūk, visvienkāršākais un līdztekus tam maksimāli efektīvais paņēmiens, kā atbrīvoties no spriedzes uzreiz, kā saka, “neatejot no kases”. Lai izgāztu dusmas uz āru, dziļi ieelpojiet caur degunu un strauji trīs reizes izelpojiet gaisu caur muti ar skaņu “ha!” Kliegt nav vajadzības, var pa pusei čukstot, taču obligāti strauji un skaļi. Obligāts noteikums: nesakrustotas rokas, kājas, taisna, izstiepta mugura (patiesībā var arī sēžot) un noteikti pavērtas uz augšu plaukstas. Tas jāatkārto ne vairāk par trim reizēm. Ticiet man, neklīniskos gadījumos vienas reizes ar trim izelpām pilnīgi pietiks!

Otrs vingrinājums, kas palīdzēs nomierināties. Viss tas pats. Tikai izelpa lēna un viegla (tā pilnībā iztukšo gaisa rezervi, ko jūs ieelpojāt) un plaukstas uz leju, pavērstas uz sevi: ja sēžat, ar plaukstām nosedziet ceļgalus, ja stāvat, vieglie piespiediet plaukstas gurniem. Un arī ne vairāk par trim reizēm. Brīdinu: var mazliet sareibt galva. Svarīgi ir iemācīties atpazīt momentus, kad dusmas pārvēršas agresijā. Kad jūs vairs nevarat konstruktīvi tās izmantot, veiciet pirmajā publikācijā aprakstīto vingrinājumu.

Kad jau nekas nepalīdz un jūs nevarat tikt galā ar dusmām, neaizturiet tās ar varu. Atrodiet vietu, kur neviens jūs neredz, atveriet muti un “kliedziet”, neizdvešot skaņu. Varat vairākas minūtes soļot uz vietas, augstu paceļot ceļgalus. Laba metode, kas noteikti pazīstama visiem, ir “boksēšana”. Saspiediet rokas dūrēs un sitiet pa kaut ko mīkstu (piemēram, pa dīvānu) kā pa boksera maisu. Bet, kad jums radīsies iespēja, tā teikt, nodarboties ar pašterapiju, tad, paliekot vienatnē un labi padomājot, uzzīmējiet savas dusmas. Vai arī skaisti kā grāmatā, tēlaini aprakstiet to, kas jūs aizskāra, ko jūs šajā gadījumā izjutāt (centieties izmantot metaforām bagātus aprakstus un izvairieties no burtiskiem, piemēram, “sirds sažņaudzās” utt.). Var izdarīt vizualizēšanas vingrinājumu: jūs atrodaties tukšā istabā, iedomājieties, ka jūs pārņem niknums, domās ātri izejiet no istabas iedomu dārzā, iztēlojieties, ka apsēžaties zālē, sēdiet tur, un jums ir mierīgi un komfortabli. Atkārtojot šo vingrinājumu, ar laiku var nonākt līdz tam, ka doma vien par dārzu nomierinās jūs.

Tā soli pa solim jūs iemācīsieties savaldīt dusmas un neļausiet tām izpostīt jūs no iekšpuses un ar saviem “uzliesmojumiem” kaitēt apkārtējiem.

Par kādām emocijām un jūtām jūs gribētu izlasīt mūsu iemīļotā laikraksta “Ezerzeme” lappusēs. Rakstiet par to uz redakcijas e-mail: ezerzeme@ezerzeme.lv. Bet mājas lapu www.planeta-i.lv varat izmantot bezmaksas konsultācijai par tēmu, kas uztrauc jūs.

Vēlu jums jauku rudeni!

Irina JAPIŅA, psiholoģe