Šoreiz fotografē Andrupenē

Rīta cēliens grupai pagāja pie And-rupenes baznīcas, kur fotomākslinieka Anatola Kauškaļa vadībā plenēra dalībnieki iemēģināja roku dažādos fotogrāfijas žanros, kā arī apguva jaunus darba paņēmienus fotogrāfijā, tostarp strādājot ar gaismas atstarotāju, kas bija līdzi kādam no plenēra dalībniekiem un kurš atļāva to izmantot apmācību procesā. Modeļu lomā bija paši plenēra dalībnieki. Dažiem bija atklājums, ka gaismas atstarotājs ar zeltainu virsmu cilvēka ādai ļauj radīt pat iedeguma efektu fotogrāfijā. Ana tols stāstīja, ka vislabākais efekts panākams, ja atstarotā gaisma uz modeli krīt 45 grādu leņķī. Bet tas nebūt nenozīmē, ka, meklējot savu unikālo fotoattēlu, nevar “spēlēties” ar gaismu citā-dos leņķos.

Atstarotājs dod iespēju arī atdzīvināt modeļa acis — tas jāvirza tā, lai gaisma krīt tieši acīs. Atstarotājs fotomīļiem dod vēl arī daudzas citas iespējas padarīt bildes profesionālākas un interesantākas. Visbeidzot saliktā veidā tas neaizņem daudz vietas, turklāt šodien vairs arī nemaksā dārgi un to var atļauties vai ikkatrs, kurš spējis iegādāties fotoaparātu. Tiesa, vienatnē ar to darboties ir grūti, bieži vien būs vajadzīgs asistents. Bet atsevišķos gadījumos var pilnībā strādāt vienatnē, piemēram, izgaismojot kādus nekustīgus objektus.

Starp citu, Anatols daudz uzmanības pievērsa arī šķietami sīkām niansēm, piemēram, pastāstīja, ka vismaigāko atstaroto gaismu var iegūt, pielietojot baltas krāsas atstarojošu virsmu. Konkrētais atstarotājs bija visai jaudīgs, un ar to nācās atiet tālāk no objekta, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu. Anatols parādīja arī dažādus efektus, ko var panākt ar tik šķietami vienkāršu rīku. Bet to, ko nevarēja — izstāstīja. Piemēram, fotokameru nostiprina uz statīva un pavērš objektīvu pret tumsas ieskautu objektu, iestata ilgu ekspozīciju, ar gaismas staru “apstaigā” ēku, tādējādi to pilnībā izgaismojot un iegūstot interesantu bildi.
Bet lielākoties plenērā katra jauna informācija tūlīt pat tika aprobēta praksē. Tostarp arī par divu un vairāku objektu savietošanu vienā attēlā. Uzdevumi nebija no vienkāršajiem, fotomākslinieks nereti vispirms pats nobildēja piemērus un plenēra dalībnieki centās kopēt viņa veikumu. Pavērojot plenēra dalībnieku fotoaparātos iegūtos attēlus, nācās secināt, ka, arī kopējot Anatola bildes, laba attēla iegūšana nebūt nebija viegli paveicams uzdevums, kas prasīja ne tikai aktivizēt domāšanu, bet nācās gan pastiepties, gan pieliekties, gan pietupties un pat nogulties. Vārdu sakot, slinkošanai laika neatlika. Vajadzības gadījumā tika improvizēts. Neiztika bez sadarbības ar vietējiem ļaudīm. Turpat pie baznīcas sienas tantiņas uz lūgšanu laiku bija atstājušas savus velosipēdus. Plenēra dalībnieki uz īsu laiciņu tos aizņēmās, lai turpat veiktu fotosesijas. Pēc tam tika pateikts paldies braucamrīku īpašniecēm.

Īsā kafijas pauze Andrupenes tautas namā arī neiztika bez fotografēšanas. Pēc tam katrs varēja izpaust sevi, apmeklējot amatnieku tirdziņu Andrupenes lauku sētā, kā arī nobaudīt karstas zupas šķīvi. Radās pat iespēja izstaigāt dabas taku kopā ar speciālisti no Rāznas nacionālā parka. Un visur varēja likt lietā fotoaparātus.

Vārdu sakot, tā bija lieliska iespēja ikvienam papildināt savas zināšanas fotogrāfijā, šo to atsvaidzināt atmiņā un pats galvenais — tas viss notika savstarpējās uzticības un izpalīdzēšanas gaisotnē. Anatols bieži akcentēja vienu svarīgu lietu: “Vienmēr jāatceras par gaismu, katrs objekts jāapstaigā visapkārt reizi un divas, lai saprastu, ko tur var nobildēt.”

Juris ROGA