Dagdas vidusskola realizē skolēnu starptautisko mobilitātes projektu ar Spāniju: kopš 2. septembra mazpilsētas iedzīvotāju ģimenēs dzīvo un mācās vidusskolā četri skolēni no Spānijas pilsētas Santa Komba: Daniels Nieto Pastoriza Tania Fidalgo Martineza, Noemi Maronas Diaza un Maria Cancela Mata. Savukārt jau decembrī uz Spāniju dosies četri Dagdas jaunieši.
Sarunā ar “Ezerzemes” žurnālistu tālie viesi pastāstīja, ka nejutuši ne mazākās bailes doties ceļā uz viņiem tikpat kā nezināmu un nelielu valsti, kāda ir Latvija. Kaut kāds priekšstats par ceļojuma galamērķa valsti tomēr bija iegūts.
Interesants fakts — pagājis nedaudz laika, kopš spāņu jaunieši ir Latvijā, bet savās jaunajās ģimenēs jau spēj sazināties bez tulka palīdzības. Lūk, ko man sacīja latviski viena no spāņu meitenēm (publicēju vārds vārdā) bez jebkādiem labojumiem: “Mani sauc Noemi. Man ir 15 gadu, es esmu spāniete. Runāju spāniski, angliski, tagad arī latviski. Dzīvoju Santa Komba, tagad — Dagdā, ģimenē.”
Noemi apgalvo, ka Latvijā viņai ļoti patīk, šeit jūtas kā mājās. Dagdā viņa dzīvo privātmājā. Spānijā viņai ir krietni vecāks brālis, vecumu starpība mazina kontaktēšanās iespējas, tālab jauniete ir sajūsmā, ka Dagdā dzīvo trīs māsu ģimenē un visvairāk patīk kontaktēties ar jaunāko. Noemi vispār ļoti patīk bērni. Meitene Dagdas ģimenē iemācījusies gatavot kartupeļu pankūkas, kas viņai ļoti garšo. Savukārt gurķi un vista viņai nemaz negaršo.
Spāņi mācās latviski un angliski. Arī Daniels steidza pierādīt savas valodas prasmes un pārmaiņas pēc noskaitīja no viens līdz divdesmit. Viņš braucis uz Latviju pēc jaunas pieredzes un jaunas valodas zināšanām. Puisis pastāstīja, ka Latvijā ir krietni vēsāks un viņš jau zina, ka šeit ir daudz sniega, var slēpot, ko noteikti grib izbaudīt. Sniegs spāņiem ir kaut kas ekskluzīvs, jo pie viņiem tas uzkrīt reizi vai divas gadā ļoti plānā kārtiņā. Daniels domāja, ka mācīties skolā būs grūtāk nekā izrādījās faktiski. Dagdā skolotāji ļoti atsaucīgi, nāk pretī, skaidro, palīdz arī mūsu skolēni.
Daniels Dagdā mitinās dzīvoklī. Spāņu bērnus pārsteidza fakts, ka Latvijā pieņemts noaut kurpes un istabās valkāt čības. Viņiem tas bija nepierasti, jo dzimtenē pa visu māju staigā ar ielas apaviem. Puisis apgalvo, ka jau spēj saprasties ar ģimenes locekļiem, kurā ir izmitināts, un viņam pat nevajag, lai kāds tulko visu pēc kārtas. Uz jautājumu par to, kādas ir Latvijas meitenes, puisis atbildēja, ka spānietes lielākoties ir mazāka auguma nekā latvietes, visbiežāk — tumšiem matiem un brūnām acīm. Latvijā vairāk ir blondas meitenes ar gaiši zilām acīm. Viņš arī pamanījis, ka Latvijā ir daudz lielu automašīnu, Spānijā uz ceļiem un ielās dominē mazgabarīta auto.
Tania nekad nav mācījusies vācu valodu, bet sanācis tā, ka uz Latviju atbraukusi mācāties ne tikai latviešu valodu, bet arī vācu. Tania Dagdā dzīvo privātmājā, viņa pauž lielu apmierinātību ar dzīves apstākļiem. Patīk gan ēdiens, gan māja laba, gan apkārtne skaista. Viņai ir interesanti baudīt to, ko līdz šim nav redzējusi. Vienīgā problēma pirmajās dienās bijusi tā, ka mūsu ģimenēs vecāki nesaprot angļu valodu, bet labi, ka pašu bērni spēj iztulkot.
Maria izmitināta dzīvoklī. No trim meitenēm viņa vienīgā dzīvo ģimenē, kur ir zēns. Viņai ļoti patīk, ka Dagdā atsaucīgi cilvēki, smaida uz ielām. Tagad tālie viesi jau pieraduši, bet pirmajās dienās ļoti jutuši pilsētnieku un skolas biedru skatienus. Pilsētā spāņi pārvietojas pulciņā, pa vienam nestaigā.
Mājup viņi dosies decembra sākumā. Par Latvijā pavadīto trīs mēnešu mācību laiku viņu skola saņems ziņojumu, kurā būs uzskaitīts, ko šeit mācījās un kā apguva.
Juris ROGA