Vadima košā dzīve

Kā mums, jaunajiem, tagad liekas, mūsu vecāku paaudze un nedaudz vecākas paaudzes īpaši neuztraucās par pašattīstību. Bija divi varianti — rezultāts vienmēr bija viens. Pirmais variants: ne ļoti labi mācījās skolā — ej uz arodvidusskolu, saņem profesiju, ej strādāt. Otrais variants: labi mācījies skolā — saņem augstāko izglītību, ej strādāt. Kā Jūs redzat, rezultātā obligāti bija garantēts darbs.

Laiki mainās un kā jau visiem skaidrs, lai saņemtu darbu sevi ir kaut kā jāparāda. Mūsdienās jau pierastais vārds “konkurētspēja” īstenībā sevī ietilpina ļoti lielu darbu ar pašizaugsmi. Tas ir, es gribu teikt, ka daudzpusēji attīstīta personība, nav vienkārši skaists vārdu salikums — tas ir tik tiešām zināšanu un prasmju salikums, kurām ir jābūt uz pakāpienu augstākām, lai varētu būt konkurētspējīgam. Es esmu pārliecināta, ka visi tie kas ir piedalījušies ”Krasta” dzīvē, ļoti labi visu to saprata, jo paši nāca uz klubu. Un jau tur saņēma prasmes publiski uzstāties, parādīja un atklāja savas organizatora spējas, nodarbojās ar pašiepazīšanu un daudzko citu.

Koša dzīve, nebūtu koša, ja šajā dzīvē būtu tikai “Krasts” — tas ir skaidrs. Tāpēc mūsu rakstu ciklā es rakstu par košām un spilgtām personībā, par tiem jauniešiem, kuri vēl skolas laikā ir uzsākuši savu košo dzīvi un uztur to vēl joprojām.
Vadims Krivenko ilgu laiku bija Krāslavas rajona jaunatnes padomes priekšsēdētājs, un ir jāsaka, ka viņa āriene ļoti atbilda šim amatam: stalts augums, izvērsti pleci, lietišķs kostīms — tā viņš atklāja Krāslavas rajona konferences, vadīja seminārus un sagaidīja viesus no Rīgas. Ir jāsaka, ka tieši ar Rīgas svarīgajiem viesiem komunikācija veidojās uzreiz, tāpēc ka Krāslavas rajona jaunatnes padomes priekšsēdētāja ārējais izskats un pašpārliecinātība uzreiz teica, ka komunikācija būs vienā līmenī. Tas ir, mēs tad nejutāmies kā mazas pilsētas iedzīvotāji, kuri satiek augstus viesus no galvaspilsētas, mēs jutāmies lepni par to, ka esam spēcīgas jauniešu organizācijas dalībnieki, kas priecājās par tādiem kontaktiem. Un starp citu, visi viesi uzsvēra mūsu viesmīlību. Jā, viesu sagaidīšana — tā ir māksla! Un “Krastā” šīs mākslas talants piemita katram.

- Un tā, par Vadimu. Vadim, saki godīgi — vai atceries “Krastu”?

- To nevar aizmirst! Tie bija daži no labākajiem momentiem dzīvē! Klubs “Krasts” tolaik, kad es biju tā dalībnieks, tā bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Klubā es iepazinos ar daudziem pozitīviem cilvēkiem un lielisku vadītāju, kurai visi kluba dalībnieki bija kā bērni. Vienmēr laipna, draudzīga un ar smaidu uz lūpām Irina uzsāka nodarbības. Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc jaunieši nāca uz klubu, katrs zināja, ka tieši viņu tur gaida.

- Vadim, vai tagad tu vari godīgi atzīties, no kurienes tev bija tik laba fiziskā forma, kurai pievērsa uzmanību ne tikai meitenes no “Krasta”, bet arī meitenes no citiem klubiem? Es gribu teikt, ka lietišķie kostīmi izskatījās vienkārši fantastiski!)

- Jau no bērnības man patīk nodarboties ar sportu, bet ne jau profesionāli, bet sava prieka pēc! Tas palīdz uzturēt sevi formā. Tāpēc es iesaistījos “Jaunsargos”, kur fiziskā sagatavotība bija nodarbību neatņemama sastāvdaļa. Par to paldies ir jāsaka ”Jaunsargu” instruktoram Jurim Jermakam, kurš mūs mācīja militārām lietām, kuras man noderēja manā izvēlētajā profesijā — esmu ugunsdzēsējs!

- Skaidrs. Paldies! Tad tāds jautājums — tavas nodarbības jaunsargos, tas ir fiziskais un militārais virziens puisim ir skaidrs un, manuprāt, tu jau jaunsargos esi bijis agrāk, pirms atnāci uz “Krastu”. Kas Tevi atveda uz “Krastu”? Vai Tu atceries, kā Tu tur nokļuvi? un pats svarīgākais jautājums — kāpēc paliki uz tik ilgu laiku?

- Pirmā diena “Krastā” bija jautra! Uz klubu mani atveda draugi, un jau pirmajā dienā es tur tīri labi iejutos. Iepazinos ar kluba dalībniekiem, visi izrādījās tik draudzīgi, un man patika ar viņiem kopīgi pavadīt laiku! Taču galvenais varonis klubā bija Irina Japiņa! Viņa daudz ko man iemācīja, sākot ar vienkāršu sarunu un līdz tam, kā uzvesties lietišķos pasākumos. Tas tik tiešām ļoti palīdzēja turpmākajā dzīvē, un par to Irinai milzīgs paldies. Mēs ar Irinu labi sapratāmies, un tad dalība kluba dzīvē pārvērtās interesantā darbā. Mani tas tik ļoti ieinteresēja, ka es paliku klubā uz diezgan ilgu laiku!

- Tagad — par tavu tagadējo dzīvi! Tev ir profesija, darbs. Tā bija tava izvēle. Pastāsti, kā tu pamatotu savu izvēli.

- Darboties ugunsdrošības jomā es gribēju jau no bērnu gadiem, kad tur sāka strādāt mans tēvs. Pabeidzis skolu, arī brālis izvēlējās šo profesiju, tāpēc mana izvēle palika nemainīga. Darbs nav viegls, bet man tas patīk, jo tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuri ir nelaimē.

- Paldies, Vadim. Varbūt jauniešiem, kuri vēl mācās skolā, būs interesanti uzzināt par tavu mācību iestādi, kur to var apgūt?

- Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža. Sīkāk var uzzināt koledžas mājas lapā http://www2.112.lv/ucak/.

- Paldies par informāciju. Ceru, ka tā noderēs tiem jauniešiem kuri izvēlēsies tādu profesiju, kā Tev. Tu esi palicis Krāslavā — tā arī ir Tava izvēle! Saki, lūdzu, vai var būt koša dzīve mazā Latgales pilsētā?

- Manuprāt, nav atšķirības, kādā pilsētā dzīvot, galvenais, kā Tu tur jūties! Te es piedzimu un te es izaugu. Pat skolas laikā es atradu nodarbošanos. Tā bija klubs “Krasts” un Jaunsargi, un šīs organizācijas nebija vienīgās! Varēja atrast vēl vairāk, jo pat šajā mazajā pilsētiņā ir diezgan daudz pulciņu un sporta sekciju, kur jaunieši var iesaistīties. Tas ir atkarīgs no pašiem jauniešiem, grib viņi to vai nē! Pie tam šobrīd Krāslavā notiek lielas pārvērtības, un kaut gan tā ir maza pilsēta, drīz tā būs ļoti skaista!

- Tad pastāsti, kā izklaidējies Krāslavā, ja tas nav noslēpums.

- Nav jau obligāti izklaidēties Krāslavā! Tas atkal ir atkarīgs no paša cilvēka. Dažiem patīk atpūsties trokšņainās vietās, piemēram, kādos rok-koncertos, kuri pārsvarā notiek lielākās pilsētās nekā Krāslava. Savukārt citiem patīk klusāka atpūta, piemēram, dabā, un tādā ziņā Krāslava ir labākais variants. Bet mana atpūta mēdz būt dažāda, jo kaut kur aizbraukt arī nav problēma, taču pārsvarā man patīk atpūsties Krāslavā.

- Un tradicionālais jautājums, kuru mēs uzdodam visiem mūsu šī rakstu cikla varoņiem — “Krasta” pasākums, kurš ir palicis visspilgtākais tavās atmiņās.

- Visi “Krasta” pasākumi bija neaizmirstami, bet pasākums ”THE BEST” bija īpašs! Kad es redzēju dalībniekus, kuru acīs vīdēja interese un vēlme uzvarēt, tas bija neaizmirstami!

- Un pēdējais — Tavi novēlējumi Krāslavas jauniešiem.

- Domājiet par savu nākotni, jo neviens, izņemot Jūs, par to neparūpēsies.

Paldies par tikšanos, par interviju, es arī atcerējos, kā strādāju kopā ar Tevi Krāslavas rajona jaunatnes padomē, Tu man biji piemērs. Un ar Tavu atļauju mēs izsūtām uz avīzes “Ezerzeme” redakciju KRJP arhīva fotogrāfijas un Tavas personīgās fotogrāfijas no Tava darba.

Veiksmi Tev Tavā Košajā dzīvē!

Olga BUHALOVA, Biedrības Personības attīstības un atbalsta centra “Krasts” Ārējo sakaru un projektu koordinatore