Katrs pagasts uzmanības vērts

— Sāksim ar jūsu dzimtajiem Robežniekiem — ciemata centrs šobrīd ir pārrakts...

— Par beidzamo naudu projektiem, kurus iesniedzam Lauku atbalsta dienestā, šobrīd veicam siltumtrases nomaiņu. Robežniekos no vienas katlu mājas centralizēti tiek apkurināti divi daudzdzīvokļu nami, pagastmāja, pasta ēka un feldšerpunkts. Mums nekad nav nācies tik vēlu pieslēgt apkuri, kā tas noticis šogad. Bet šī vecā siltumtrase bija jānomaina — varbūt tā gadu vēl izvilktu, varbūt arī nē, jo vecās caurules vietām atgādināja sietu. Siltumtrases rekonstrukcijā tiek izmantotas rūpnieciski izolētas caurules, kas krasi samazinās siltuma zudumus, un pakalpojums būs ekonomiskāks. Siltināt mājas šobrīd nav iespēju, jo nav kur rast līdzfinansējumu. Arī maksa cilvēkiem tamdēļ pieaugtu, tālab pagaidām iztiksim ar siltumtrases nomaiņu. Jaunus katlus iegādājāmies un uzstādījām agrāk, arī pēc tā saucamā LAD projekta.

Vēl mums palikusi nauda trim projektiem: nākamgad remontēsim 800 metrus garu ceļa posmu līdz attīrīšanas iekārtām un ierīkosim iežogotu bērnu sporta laukumu pie daudzdzīvokļu mājām, lai vasarā bērni tur var uzspēlēt bumbu, bet ziemā varbūt uzliesim ledu. Arī tautas nama siltināšanu veiksim nākamgad.

Ir iesniegts projekts partnerības programmā par Robežnieku centra sakārtošanu, bet vēl nezinām, atbalstīs to vai nē.
Liels un patīkams notikums Robežniekos ir šogad nosiltinātā skolas ēka.

Daudz padarīts Skukos. Iedzīvotāju grupa “Skuku aprūpes centra darbinieki” realizējusi projektu “Pēdējā pietura dvēselei — svētā istaba”, kas guva atbalstu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”, ko organizē Krāslavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu ”Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”. Tika saņemts 500 latu, pārējais bija pagasta ieguldījums. Paveikts liels darba apjoms: izremontējām pagastam piederošo ēku, kur kādreiz bija pasta nodaļa, ielikām logus, nomainījām durvis, aprīkojām atvadu vietu, kas ļoti nepieciešama Skuku pansionātam, bet to var izmantot arī ciemata ļaudis.
Skukos realizēti divi Hipotēku bankas Krāslavas Klientu kluba “Mēs paši” atbalstītie projekti, katrs saņēma Ls 400 finansējumu. Tika atbalstīta Skuku aprūpes centra darbinieku vēlme iegādāties un uzstādīt siltumnīcu, lai audzētu puķu stādus aprūpes centra vajadzībām. Bērnu rotaļu laukuma izveidi Skuku ciemā pie bibliotēkas un feldšerpunkta realizēja nereģistrēta iedzīvotāju grupa “Skuku ziediņi”. Līdz šim Skukos nebija neviena bērniem piemērota rotaļu laukuma. Rotaļu laukums jau nodots ekspluatācijā, tur ir šūpoles, smilšu kaste, slidkalniņš, lapene, soli, akmens mūra puķu dobe. Vēl smiltis nebija savestas, kad bērni jau aktīvi izmantoja šo spēļu laukumu. Ar bankas finansējumu nepietika, abos projektos pagasts ieguldīja savu artavu.

— Uz Robežnieku fona nelielais Piedrujas pagasts neizskatās apdalīts?

— Nekādā ziņā! Šogad esam sakārtojuši teritoriju pie pareizticīgo baznīcas Piedrujā. Realizējot LAD atbalstīto pro- jektu, notiek liels remonts bijušajā skolā. Naudas visam nepietiek, bet izdarīsim maksimāli iespējamo. Jumts skolas ēkai gandrīz pabeigts, tūlīt sāks jumta uzlikšanas darbus virs sporta zāles. Logus nomainīs pilnībā, apkuri un elektrību sakārtos pilnībā. Apkuri nodrošinās Lietuvā ražoti katli gan šai ēkai, gan bibliotēkai. Skolas telpās jau strādā elektriķi, drīz sāksies arī iekšdarbi, kas būs daļēji, jo trūkst līdzekļu, lai paveiktu remontu pilnīgi visās telpās. Problēmu jūra, piemēram, sporta zālei nav droši pamati, bet šobrīd speciālisti meklē risinājumu šai problēmai.

Piedrujā atteicāmies no lielā ERAF ūdenssaimniecībs sakārtošanas projekta un darbus veicam par pašu naudu. Pēc pāris nedēļām būs gatava atdzelžošanas stacija, ūdens trases un ūdens padeve kā tāda jau ir sakārtota. Kur vajadzēja, nomainījām caurules, veicām citus darbus. Galarezultāts mums izmaksās desmitiem reižu lētāk nekā būtu pēc projekta, kas paredzēja ieguldīt gandrīz 400000 latu. Vēl nav viss saskaitīts, bet mēs iztērēsim ne vairāk kā 20000 tūkstošus latu.
Arī Lupandos bija plānots realizēt ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, kas 60 cilvēkiem vien nekad neatmaksātos. Mēs no tā atteicāmies, par pašu naudu ierīkojām jaunu urbumu, uzbūvējām ēku un uzstādījām atdzelžošanas iekārtu. Vēl nenodevām ekspluatācijā, jo nebija elektrības. Ar to Lupandos lielas problēmas, bet ceru, ka elektriķi drīz sakārtos arī šo jautājumu. Ja mēs censtos realizēt projektu, tad klāt tam obligāta prasība ir par attīrīšanas iekārtām, kas visu krietni sadārdzina. Mēs nolēmām iet lētāku ceļu, šos tarifus cilvēki vismaz spēs samaksāt.

— Indrā ilgus gadus pastāv problēmas ar ūdensapgādi...

— Šeit pagaidām atteicāmies no ūdenssaimniecības projekta realizācijas, kuram tehniski ekonomiskais pamatojums izstrādāts 880 tūkstošiem latu. Milzīga summa Indrai! Nolemts pārstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu, samazinot summu vairāk kā uz pusi, tad varbūt izdosies realizēt šādu projektu. Daudz no kā jāatsakās, citādi iedzīvotāji nespēs samaksāt jaunos tarifus pēc projekta realizācijas.

Bet Indrā uz šodienu daudz esam paveikuši citās jomās. Ir salaboti un nodoti ekspluatācijā daži ceļi, tostarp arī melnā seguma. Nodota ekspluatācijā izstāžu zāle un aušanas darbnīca, pašreiz būvējam jumtu pašvaldības daudzdzīvokļu mājai Jubilejas ielā. Būvējam jaunus skursteņus, lai daudzdzīvokļu namā ir kaut kāda vienota dūmvadu shēma. Remontējam tukšos pašvaldības dzīvokļus un piešķiram iedzīvotājiem. Līdz ar to atjaunojusies interese par šo fondu un pat veidojas rinda uz dzīvokļiem. Diemžēl namu siltināšana ir problēma visur: ja ēka simtprocentīgi pieder pašvaldībai, nevar startēt nevienā projektā.

Indrā turpinās Tēvijas parka rekonstrukcijas darbi. Šodien sāka ierīkot bruģi. Parka teritorijā būs bērnu atpūtas laukums, ugunskura vieta, maza bruģēta estrāde un soliņi skatītājiem, lai var rīkot nelielus pasākumus. Būs stāvlaukums autotransportam. Paredzēti apzaļumošanas darbi, jauni kociņi. Esam iztīrījuši dīķi, laipas vietā ierīkojām tiltiņu pāri grāvim, lai cilvēkiem no šīs puses ērtāk nokļūt uz ciemata centru. Arī autoceļš gar parku ir sakārtots.

Pateicoties projektiem, Indra šogad pārvērtusies par tūristu iecienītu apskates vietu. Grupas sagaida mūsu tautas nama vadītāja Anžela Kuzminska, kļūstot par gidi viesiem. Ir pat maršruts: tūristi pāriet jauno dzelzceļa tiltu, pa nesen uzbūvēto koka tiltiņu šķērso dīķi dziesmu kalna pakājē, tad dodas uz parku, kur vāra un degustē ievārījumu. Apmeklē izstāžu zāli un aušanas darbnīcu. Visiem šeit ļoti patīk, visi ir apmierināti. Šodien, piemēram, Indrā viesojas Aglonas pansionāta iemītnieki. Anžela ir ļoti čakla darbiniece, aktīva, iniciatīvas bagāta, viņai nekas nav jāsaka 2-3 reizes.

— Eiropas dārzs savulaik bija Indras lepnums, šodien — nožēlojams un veidotāju aizmirsts. Ko darīsiet?

— Ja būs iespēja startēt kādā projektā, tur vajadzētu uzbūvēt sporta zāli skolai, jo šodien bērni sportošanai izmanto tautas nama zāli. Tas nav normāli. Tajā laukumā varētu izvietot gan sporta zāli, gan Eiropas dārzu atjaunot pieklājīgā izskatā. Mēs neesam atmetuši domu savest kārtībā šo dārzu, bet nebija gudri stādīt augus, kuri mūsu valsts klimatā nevar izdzīvot. Varēja pameklēt citus, izturīgākus. Uzskatu, ka Latvijas augu sugas vajadzēja stādīt vairākas. Manuprāt, Eiropas dārzu varēja sataisīt daudz skaistāku un interesantāku. Lai arī augu atlicis maz, kārtību mēs tur uzturam, zāle vienmēr nopļauta.

— Vai katrs pagasts, kuru pārvaldes jūs vadāt, ir pārstāvēts novada domē ar savu iedzīvotāju?

— No Robežniekiem — Vera Bīriņa, no Indras — Valentīna Bārtule, bet no Piedrujas nav neviena. Taču tas nenozīmē, ka piedrujieši ir sliktākā situācijā. Pie viņiem aizbrauc novada domes priekšsēdētājs Upenieka kungs, kurš Piedruju ļoti atbalsta, arī domes izpilddirektors Jānis Geiba ir atsaucīgs un nepieciešamības gadījumā izbrauc tieši uz pagastiem, lai risinātu problēmas.

— Vai lieli ir pagastu iedzīvotāju parādi pašvaldībai?

— Ja runājam par komunālo sektoru, tad Piedrujā būtisku parādu nav, jo tur nav centrālās apkures. Indrā arī nav centrālapkures, bet ir parādnieki par ūdeni. Starp tiem daži ir tādi, kuri nav maksājuši vispār. Lielākās parādu summas ir Robežniekos. Ja divi cilvēki samaksātu savu parādu par ūdeni, tad arī par Robežniekiem varētu sacīt, ka mums tie ir nelieli. Jo par centrālapkuri iedzīvotāji parādā nelielas summas, turklāt lielākoties parādniekos ir tie, kas spēj maksāt.
Ja runājam par nekustamā īpašuma nodokli, tad lielākie parādnieki ir tieši par zemi, turklāt tādi ir visos pagastos, bet visvairāk — Robežniekos. Vienam otram parāds sasniedzis 1500 latu. Paņēmuši īpašumā un nemaksā. Uz vietas nedzīvo, zeme aizaug. Pagasts sūta paziņojumus, bet līdz tiesai vēl neesam nonākuši.

— Laikam vajadzētu. Citādi bezkaunība aug augumā.

— Pirms novadu izveides parādniekus saucām uz padomes sēdi, pēc šādas sarunas cilvēki saņēmās un samazināja savu parādu. Tagad vairs nav kur izsaukt, atliek tikai tiesa. Ne tik žēl parādnieka, bet parādu summas atsevišķi ir nelielas. Taču pamazām tās aug un aug, parādnieku salasās daudz, kopā saskaitot, jau sanāk iespaidīga summa — pērnā gada nogalē iedzīvotāji bija parādā aptuveni 10000 latu Robežnieku pagastā vien.

— Vai šajos trijos pagastos ir kāda ražošana?

— Praktiski tās ir lielākās mūsu zemnieku saimniecības, kuras audzē graudaugus, linus, kaņepes, cūku pupas, piena un gaļas lopus, cūkas, nodarbojas ar truškopību, biškopību. Vārdu sakot, ir daudzveidība, viens otram netraucē. Rūpniecības praktiski nav, tomēr Zalboviči ražo linsēklu eļļu, Zakrevskis — siltināšanas materiālu no kaņepēm, Birka izgatavo garšīgus mājas sierus, ved uz Krāslavu, Marisela un Jevgeņijs Jeromenoki zemnieku saimniecībā “Guntiņi” ir sertificējuši kautuvi un būtu izvērsušies plašāk, ja atrastos tuvāk Rīgai. Kokapstrādes mūspusē nav, bet Zalboviči ne pirmo gadu smalcina krūmus šķeldā.
Tiesa, ir arī ēnas puse. Uz valsts robežas pusi, bijušajā Frunzes kolhozā, redzēsim zemes platības, kas nav pat appļautas. Te un arī Nauļānos pierobežā “saimnieko” tā saucamie dīvānu zemnieki, kuri vien saņem platībmaksājumus. Ļoti daudz neapstrādātu un neappļautu platību, bet nav manos spēkos kaut ko mainīt.

— Vai jūs piekrītat tiem, kuri sūkstās, ka laukos vispār nevar izdzīvot?

— Kam garšo šņabis, tam ir tā, kā ir. Ziniet, visos laikos bijušas dažādas cilvēku kategorijas. Ne tikai šodien, arī kolhozā bija daudz cilvēku, kuri mācēja strādāt tikai tad, ja viņus kāds komandēja. Ja katrs būtu saimnieks, tad nebūtu pļēguru un sliņķu. Bet ne katrs spēj pats organizēt un stādāt.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA