Iesāktais tiks turpināts

— Ir lietas, kas nav atkarīgas no pašvaldības. Mēs no savas puses izdarījām visu iespējamo, lai projektus novestu līdz loģiskām beigām. Diemžēl firma “Būtība”, kas piedalījās un uzvarēja iepirkuma procedūrā par sporta nama būvi Svariņos, būvdarbu beidzamajā posmā pārstāja eksistēt. Tagad ir ļoti nepatīkami, ka mums no sākuma jāsāk visa procedūra — jātaisa salīdzinājuma akti par paveiktajiem darbiem, jāsakārto savstarpējie norēķini un jāsludina vēl viens jauns iepirkums. Kas īsti palika neizdarīts Svariņos? Pavisam maz — tikai grīdas seguma izbūve un griestu piekrāsošana. Šodien ir nodrošināta objektā apkure, lai žūst sienas. Novembrī, ceru, būvdarbus pabeigsim.

— Bet kā tagad būs ar finansējumu? Kādam taču jāapmaksā veicamie darbi?

— Firma mums nav parādā neko, jo mēs maksājām pēc paveiktā darba. Šajā ziņā problēmas nav. Pastāv procedūras problēma, kas jāievēro.

— Kas par problēmu Jaundomes muižā?

— Arī tur strādāja firma “Būtība”, kura kopā vinnēja trīs konkursus uz mūsu būvobjektiem novadā. Arī šis projekts apturēts, Jaundomes muižas mūru atjaunotā daļa iekonservēta, mēs paši saviem spēkiem sakopām dīķi un parka teritoriju. Rīkosim jaunu iepirkumu un atsāksim būvdarbus pēc ziemas. Ziemā neredzu nozīmes sākt vispārējus būvniecības darbus. Turklāt nav kam iet bojā — akmens mūra sienas nebojājas.

Nepārvaramu šķēršu nav nevienā būvobjektā, jo mēs no paša sākuma piekopjam šādu praksi: vispirms izdarīts darbs, tad seko samaksa. Nav tādas ticības firmām, lai mēs pārskaitītu avansa maksājumus materiālu iegādei, ko bieži piekopj. Objektu vinnējāt, visu vai daļu darba pabeidzāt — tikai tad samaksājām par paveikto apjomu.

Trešais firmas “Būtība” būvētais objekts bija Dagdas parka estrāde, paldies Dievam, to paspēja pabeigt.

— Vecais Ezernieku tautas nams nojaukts, bet jaunā būvniecība vispār nav iesākta. Kas tur par lietu?

— Varu visus nomierināt — būs kur rīkot pasākumus! Šobrīd Lauku atbalsta dienestā beidzas projekta vērtēšanai atvēlētais sešu mēnešu termiņš. Līdzko būs atbilde, varēs uzsākt iepirkuma procedūru, kura firma vinnēs — tā būvēs. Būvēt var arī ziemā. Atbilde nevar būt negatīva, jo tam nav nekāda pamata, vismaz es tādu neredzu. Naudas limitu nekam citam neesam iztērējuši, kas paredzēts, tas būs. Vienkārši pati procedūra uz Eiropas projektiem ir ilga.

— Daugavpils ielas labajā pusē top jauns trotuārs. Vizuāli gan nav īsti skaidrs, cik lielā posmā tas būs?

— Jaunbūvējamais trotuārs būs no krustojuma mazpilsētas centrā līdz Dagdas robežai, praktiski līdz degvielas uzpildes stacijai kalnā. Par trotuāra projektu no pilsētas robežas līdz Ozoliņiem atbildīgi Latvijas Valsts ceļi. To trotuāra daļu būvēs Latvijas Valsts ceļi. Tas ir viņu kompetencē, kad un kā uzbūvēs.

Trotuārs no Dagdas centra līdz pilsētas robežai ir pašvaldības projekts. Lielākās nepatikšanas mums bija ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kas uzskatīja, ka trotuāra dēļ tiek traumēts un maina vizuālo izskatu Lubānas pilskalns. Mums uzlika 852 latu naudas sodu un lika pieņemt darbā arheologu, kas uzraudzīs šo būvniecību. Kad piecdesmitajos gados ceļu būves tehnika nošķūrēja daļu kalna ceļa būvniecībai, nevienam nekas nebija pret. Mēs tur neko nepārvietojām, tikai ceļa sarkanās līnijas robežā noņēmām augsnes auglīgo kārtu, lai varētu uzlikt trotuāru. Mēs būtiski uzlabojām cilvēku drošību — ir taču atšķirība iet pa ceļa malu vai pa trotuāru!

— Novada dome pārdod dažus savus nekustamos īpašumus. Kāpēc?

— SIA “Zaļā enerģija” par aprēķināto bilances vērtību atpirks no pašvaldības veco katlu māju, kuru paši rekonstruēja. Darīs to, lai varētu piedalīties nākamajos projektos un varētu piesaistīt Eiropas naudu. Arī mums nav nekāda interese bremzēt firmas attīstību — tā jau ieguldījusi vairāk par 1,5 miljoniem, praktiski no grausta uzbūvējusi ražojošu objektu.

Pārdodam vienu dzīvojamo māju, kas faktiski ir grausta līmenī. Pašvaldība vairs nevēlas remontēt šo māju, īrniekam piedāvājām pārcelties uz citu vietu. Bet viņš izteica vēlēšanos māju nopirkt un ieguldīt savu naudu tās remontā. Ja cilvēks vēlas — lai pērk. Mēs sagatavosim nepieciešamo dokumentu paketi. Tie ir tie objekti, kas mums nav vajadzīgi. Mēs priecātos, ja vēlmi izpirkt īpašumā izteiktu arī citi iedzīvotāji, kuri dzīvo padomju laika būvētajās mājās un kuras laika gaitā ir nonākušas līdz tam līmenim, kad vajag lielus ieguldījumus. Visi deputāti būtu ar mieru tās pārdot, jo kamdēļ pašvaldībai ieguldīt namos tūkstošus, veicot lielas pārbūves, ja īres maksa ir tikai trīs lati mēnesī? Tad jau labāk, lai cilvēki šīs ēkas izpērk īpašumā kaut par lētu naudu un paši sakārto. Nav jāuztver šis process slimīgi, sak, pašvaldība izpārdod īpašumus. Pārdodam tikai to, kas pašiem nav vajadzīgs.

— Ir izsludināts konkurss par pretendentu atlasi uz Dagdas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālista amatu. Kamdēļ tas vajadzīgs, ja jums jau ir centrs un vadītāja? Kāda vispār situācija ar jaunatni Dagdā?

— Situācija tāda pati, kā jebkurā ģimenē — ir savi plusi un mīnusi. Mūsu jaunatne nav ne labāka, ne sliktāka, kā citur. Pilsētā un novadā ir jaunieši, kuri grib tikai izrādīties, un ir tādi, kuri grib sevi parādīt no pozitīvās puses.

Kas attiecas uz jaunatnes lietu speciālista amatu, tas mums ir vajadzīgs, jo Šveices programmas ietvaros atbalstīts mūsu projekts un dabūjām finansējumu ēkas būvei aiz pilsētas parka. Jau izsludināts konkurss, firmas piesakās. Bet viens no projekta noteikumiem — jābūt jaunatnes lietu koordinatoram. Jau novembrī šiem speciālistiem būs kursi, kurus organizē Rīgā saistībā ar to, kā šo darbu jāsaprot cilvēkam, kurš darbosies ar jaunatnes lietām novadā.

Mums jau ir sporta darba organizators novadā, pamazām pasākumi tiek plānoti un ir arī pirmie rezultāti, ir interese piedalīties. Arī jaunatnei būs savs organizators, varbūt caur viņu nākotnē spēsim risināt pat valstiski ļoti svarīgas lietas, piemēram, sabiedrības integrāciju. Mums šodien tās pietrūkst. Visi strīdas, ņemt koalīcijā vienus, otrus neņemt, atstumt. Mums vajadzīga draudzīgāka sabiedrība, un te ir teikšana jaunatnei. Galu galā viņi kļūs pieauguši, kad mēs būsim veci, viņi būs tie, kas šeit veidos dzīvi. Tāpēc mums laikus jārūpējas par to, lai jaunieši būtu izglītoti, gudri, toleranti.

— Tomēr vai krīzē tas nav par daudz? Vairāki iedzīvotāji izteikušies, ka, viņuprāt, šo amatu var apvienot, piemēram, bērnu un jauniešu centra vadītāja?

— Nē, nevar. Pirmkārt, tā ir projekta prasība. Otrkārt, centra vadītājai jau tagad liela slodze. Turklāt centrā vecāki pa dienu atstāj bērnus līdz četrām stundām, un tā ir liela atbildība, nav nekāds joks. Jaunatnes lietu speciālista darbs ir pavisam cits, viņa uzdevums būs strādāt visam novadam. Ceru, ka izdosies aktivizēt visas jauniešu biedrības novadā, varbūt taps arī jaunas. Uz šodienu mums ir vairāk par tūkstoti jaunatnes skolās — tas tomēr ir nopietns skaits, lai mēģinātu runāt ar viņiem par nopietnām lietām, piemēram, par profesionālo orientāciju. Jo šodien valstī viss notiek stihiski, cilvēki savu nākotni veido ne īsti pareizi.

— Lai šim jaunajam speciālistam būtu ar ko strādāt, nepieciešami jaunieši šeit, jūsu pilsētā un novadā. Bet viņi aizbrauc un aizbrauks turpmāk, ja nebūs attīstīta uzņēmējdarbība.

— Piekrītu.

— Ko tamdēļ nepieciešams izdarīt? Kā panākt, lai rodas jaunas un jaunas darbavietas, kā veicināt šo procesu? Tas jādara pašvaldībai, vai arī viss ir tikai privātīpašnieku rokās un pašvaldībai gar to nav daļas.

— Pašvaldībai tur ir daļa, bet tā nav noteicošā. Ekonomikas pamatkursā sacīts, ka jebkura veida uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamie resursi ir zeme, cilvēks, finanses, informācija un tirgus. Ja valstī ar pašu galveno resursu — zemi — saglabājas tāda kārtība, kāda tā ir šīsdienas realitātē, uzskatu, ka mūs sagaida ļoti smagi laiki, jo valsts šo galveno resursu intensīvi zaudē. Zemi caur firmām šeit, Latvijā, izpērk ārvalstu pilsoņi, un tā netiek virzīta uz ražošanu, bet uz apmežošanu. Tas nozīmē, ka produkcija briedīs 80-100 gadus, nevaram cerēt uz ikgadēju ražas novākšanu, ja tajās platībās audzētu graudaugus, linus vai citas kultūras.

Pašvaldība jau nav tā iestāde, kura var noteikt, kam pārdot, kam nepārdot, ko ierobežot, ko atļaut utt. Mēs vadāmies no augstāk stāvošas instances pieņemtās likumdošanas un tā arī strādājām. Šobrīd būtu jauki, ja pašvaldība varētu aicināt uzņēmējus no citām valstīm, kur regulāri notiek dabas kataklizmas, lai viņi izvieto savas ražotnes drošākā teritorijā, bet mums ir augstākstāvošas struktūras, kam ar to vajadzētu nodarboties.

Arī plānošana un perspektīvie plāni ir tikai mūsu redzējums uz vietas, ka varētu izvietot vienu objektu vienā pagastā, otru — otrā pagastā. Varam iezīmēt savas prioritātes, kurā pagastā ko gribētu redzēt, bet diemžēl ar to vien ir par maz. Jābūt konkrētai interesei un konkrētam finansējumam, lai teritorijā notiktu kāda darbība. Mēs varam tikai iespējami labi sakārtot infrastruktūru, piemēram, ceļus, lai var nokļūt līdz tai vai citai vietai. Varam pateikt, ka Dagdā būtu vēlama zivju audzētava, sākot no zivju mazuļu audzēšanas līdz gala pārstrādei praktiski bezatkritumu tehnoloģijā, finālā iegūstot kalcija tableti, kurā sapresēti samalti zivju kauli. Bet kādam ir jānāk ar investīcijām, lai realizētu šo ideju dzīvē. Jābūt plānošanai valsts līmenī, ko, starp citu, solīja dažas partijas pirms vēlēšanām. Proti, ka katrā novadā izvietos pa vienai lielai ražotnei un darīt to caur valsts investīciju programmu.

— Dagdas novadā šodien ir kaut kas, ko var saukt par ražotni?

— Mūsu lielākās zemnieku saimniecības ir ražotnes, kas ietekmē daudzus cilvēkus, dodot viņiem iespēju nopelnīt. Ja mums izdotos attīstīt zivsaimniecības tēmu, tad šeit būtu darbs ļoti daudziem cilvēkiem. Šodien zvejnieki pārdzīvo par nozvejas kvotu samazinājumu, bet pie mums tieši pretēja situācija — Latgalē ir visi apstākļi audzēt zivis, veidot zivju saimniecības, dīķu saimniecības. Vēlreiz uzsveru, ja šajā nozarē nopietni investētu, novadā būtu darbavietas daudziem cilvēkiem.

— Tālab jau iedzīvotāji nesaprot, kālab pašvaldība būvē tautas namu, sporta zāles, muzejus, bet neinvestē šo naudu ražošanas attīstībā?

— Ja pašvaldība varētu nebūvēt nevienu no tiem objektiem, kurus mēs būvējam, kuri nepieciešami, bet prioritārā secībā būtu ierindojami kādā desmitajā ailē, mēs nebūvētu. Bet Eiropas naudas izmantošanai ir savi noteikumi, mēs esam ielikti ļoti konkrētos rāmjos, kur un kā var izmantot šos līdzekļus. Jā, daži iedzīvotāji to nesaprot un domā, ko tā pašvaldība niekojas ar muzejiem, kultūras namiem, sporta zālēm? Tas ir labi, bet pirmām kārtām būtu jāliek ražošanā. Taču mums to neļauj Eiropas struktūrfondu ieviešanas noteikumi. Gribi — ieguldi, kur ļauj, negribi — neieguldi vispār. Tālab mēs prasām valstij — dodiet pašvaldībai iespēju būt par līdzvērtīgu uzņēmējdarbības un tirgus dalībnieku. Sevišķi mazām, sevišķi pierobežā, sevišķi depresīvajā reģionā, kur vietējiem uzņēmējiem nav finansējuma, ko ieguldīt attīstībā, un ārvalstu uzņēmēji šurp nenāk.

— Svariņu pagasta Kromaniškos bezdarbnieki remontēja pašvaldības dzīvojamā fonda divu istabu dzīvokli daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā. Pabeidzāt?

— Remonts pabeigts, dzīvokli piešķīrām jaunai ģimenei, kura gaida pieaugumu un kurai objektīvu iemeslu dēļ faktiski nekā nav. Pašvaldība palīdzēs uzsākt viņiem dzīvi. Pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Tjarve solīja atdot personīgās labas mēbeles, kas paša ģimenei vairs nav nepieciešamas. Veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs Andris Badūns apsolīja gultu un dažus plauktus, kas ir labā stāvoklī un centram nav vajadzīgi. Padomāsim arī par televizoru, vajag arī bērna gultiņu sameklēt līdz brīdim, kad piedzims mazulis. Cik ir mūsu spēkos, vismaz dosim viņiem iespēju uzsākt dzīvi novadā. Es ceru, ka tā būs laba ģimene.

Tajā mājā simtlatnieki paveica lielu darbu: mazgāja, berza, špaktelēja, visu darīja. Blakus ir vēl viens pašvaldības dzīvoklis, to vēl netaisījām. Raugāmies arī uz otro stāvu, kur ir dzīvoklis, kas pieder privātajam un kurš tur nedzīvo gadu. Gribas, lai arī šis dzīvoklis ir apdzīvots. Bet, kā jau teicu agrāk, ar tiem paju biedriem ir problēma — dokumentu nekādu, pārdot bez dokumentiem arī nevar. Nākamgad tajā mājā plānojam ierīkot ūdensvadu, izmantojot hidroforu. Ja parādīs, ka ir kārtīgi cilvēki, jo ziemā sasaldēt sistēmu arī negribas. Par katru skrūvi kādam ir jāsamaksā, nekas nav par velti. Mums izdevās rast labu pielietojumu simtlatnieku darbam — kaut lēnā tempā, bet ir lietderīgs veikums.

— Neapdzīvots fonds laukos ir liela novada problēma?

— Jā. Varētu veidot sociālos dzīvokļus, taču rodas jauna problēma — ne visi grib iet projām no Dagdas. Bet mums tie tukšie dzīvokļi, kurus var pārveidot par sociālajiem, ir ārpus pilsētas lauku teritorijā, turklāt pat nostūros. Spilgtākais piemērs ir Ķepova ar tukšajām daudzdzīvokļu mājām. Konstantinovā viena daļa mājas pat sabruka un to nojauca. Svariņos vienas daudzdzīvokļu mājas īpašnieks nedara neko — ēka stāv tukša. Sak, varbūt noderēs, bet nezina, kad tas “varbūt” pienāks.

— Nāk ziema, vai dzīvokļos būs siltums?

— Apkures sezonai esam sagatavojušies, varam ieslēgt jebkurā brīdī. Malka visur sagādāta, kam nepietika, iedevām naudu tās iegādei. Paralēli rit darbi jaunas siltumtrases izbūvei Dagdā no skolas katlu mājas līdz tautas namam, jo virszemes trase ir novecojusi un rada bažas par iespējamiem plīsumiem. Daudzdzīvokļu namu apkure ir Šķaunē, Asūnē un Dagdā, pārējās ēkās laukos ir lokāli katli, piemēram, skolās, tautas namos, pagastmājās. Pagastu pārvaldes noziņoja, ka ar apkuri būs viss kārtībā. Programmas ietvaros arī simtlatnieki strādāja un sagādāja malku.

Par tarifiem — pieaugums nav pašvaldības iniciēts. To radīja nodokļu sistēmas maiņa, cenas kāpums malkai un elektroenerģijas tarifa kāpums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apkure kļuva dārgāka par dažiem santīmiem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA