Attiecību noskaidrošana? Konstruktīvs dialogs!

... Kāds krāslavietis vērsās mūsu laikraksta redakcijā ar sūdzību. Gadījums, par kuru ir runa, notika pirms pusotra gada. Vīrietis gāja pa Siena ielu. Ietve bija apledojusi, ar smiltīm tās neviens nenokaisīja, tāpēc cilvēks pārgāja uz braucamo daļu, par ko, kā pats pastāstīja, apturēja ceļu policijas darbinieks. Gājējam tika piemērots naudas sods. Būdams nelokāmi pārliecināts par savu nevainību, iepazīties ar sastādīto protokolu pilsonis G. atteicās, nevē- lējās parakstīt, kā arī noskaidrot tā policista uzvārdu, kurš uzrakstīja dokumentu. Vārdu sakot, šķīrās abi nebūt ne draudzīgi. Bet vēlāk atbilstoši visiem žanra likumiem (turklāt pēc diezgan ilga laika) viņš saņēma vēstuli no tiesu izpildītāja. Tajā bija norādīta summa, kas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējam jāsamaksā saskaņā ar policijas fiksēto faktu, kā arī ne mazāk zīmīga tiesas izdevumu summa, kas jāpiedzen no viņa — tā vienkārši tiks izskaitīta no darba algas, jo cilvēkam ir oficiāls ienākumu avots.

Uzreiz norādīšu: noskaidrot konkrēto lietu mēģināju, kamēr sastapos ar vairākiem “bet”. Tas padarīja nesekmīgus visus šos mēģinājumus, kas tomēr varēja izgaismot pašu administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas procedūru. Tas, iespējams, palīdzēs kādam no jums, godājamie lasītāji, pareizi rīkoties, ja jūs, nedod Dievs, nokļūsiet līdzīgā situācijā. Ir taču paruna: ko liktenis lēmis...

* * *

Pamēģināsim modelēt kaut ko līdzīgu. Kā zināms, scenārijs, kādā notiks mūsu saruna ar policijas darbinieku, kurš fiksēja rīcību, atkarībā no daudziem faktoriem būs dažāda. Un viens no izplatītākajiem novēršanas pasākumiem ir jums pateikts mutisks brīdinājums gadījumā, ja jūs pilnībā atzināt savu kļūdu. Tas ir, izvairīties no protokola rakstīšanas pilnīgi reāli, jo tas ir obligāts tikai tajos gadījumos, ja pārkāpējs (autovadītājs vai gājējs) kategoriski nepiekrīt viņam uzliktajam naudas sodam, vai arī ja summa pārsniedz likumā noteiktos 20 latus.

Taču iedomāsimies, ka protokols jau sastādīts. Te uzreiz jāpaskaidro. Diez vai ir prātīgi sodītāja, tas ir, policista darbību uztvert naidīgi, jo protokols vēl nebūt nav lēmums. Būtībā tas ir dokuments, kas attiecas uz jums nepatīkamo notikumu. Tādējādi par to, cik viss šajā dokumentā atainotais atbilst patiesībai, ir ieinteresētas abas puses, kas iesaistītas šajā konfliktā. Un te, manuprāt, ir galvenais, kas jā- atceras: pārkāpējam (nosauksim nosacīti viņu tieši tā, pat gadījumā, ja viņš pats sevi par tādu neuzskata) ir pilnīgas tiesības sīki iepazīties ar protokola saturu. Pēc tam viņš lemj — parakstīt to vai neparakstīt, par ko policijas darbinieks izdara attiecīgu ierakstu protokolā. Taču: uzmanību! Tas, ka pārkāpējs atteicās parakstīt protokolu, nenāk viņam par labu: tiesību pārkāpuma fakts ir, un sastādītais dokuments no tā savu spēku nezaudē. Daudz prātīgāk būtu šajā gadījumā saglabāt aukstasinību un mēģināt iegūt no situācijas maksimālu labumu (ja tikai šajā gadījumā ir vietā šāds teiciens...). Ikvienā administratīvo pārkāpumu protokolā ir aile, kas paredzēta jūsu piezīmēm, paskaidrojumiem, labojumiem utt., ja tas ir nepieciešams. Domāju, ka gadījumā, ja rodas ne- skaidrības lietas izskatīšanā, atbildīgā instance krietni labāk sapratīs problēmas būtību un jūsu attieksmi pret to, nekā tad, ja jūs gluži kā strauss, mēģināt ieraust galvu smiltīs un izlikties, ka tas jūs nekādi neskar. Jau skāra! Un neizdosies izlikties, ka nekas nav noticis: ja jums piemēroto naudas sodu jūs nesamaksāsiet laikā, ja jūs ignorēsiet oficiālās vēstules, kurās ir atgādinājums par naudas sodu, jums nāksies runāt jau ar citas organizācijas pārstāvjiem, bet tieši ar tiesu izpildītājiem, kuri, aprēķinot no jums iekasējamo summu, noteikti neaizmirsīs iekļaut šajā summā visus izdevumus un pieskaitīt soda latus un santīmus par nokavēto maksājumu.

Lūk, ko vēl ko gribu pateikt: jūsu sašutums par to, ka stipra apledojuma laikā ar smiltīm nebija nokaisīta ietve (kā variants — nepareizi bija uzstādītas ceļas zīmes vai arī to nebija vispār, “zebra”, kuru bija aizmirsuši iezīmēt uz brauktuves utt.), pilnībā saprotams. Taču te atklājas vēl viens “bet”: fiksētais pārkāpums un neapmierinošais, normām neatbilstošais ceļa vai ietves stāvoklis nav viens un tas pats! Tāpēc, izskatot lietu, jūsu neapmierinātības iemesls diez vai tiks ņemts vērā, jo sekot brauktuves, bet vēl jo vairāk — ietvju stāvoklim — tas nu jau noteikti neietilpst valsts policijas kompetencē. Tāpēc jūs pilnīgi pamatoti varat paust savu sašutumu par ceļu stāvokli jau citas administratīvās lietvedības ietvaros.

Tagad ļoti īsi, burtiski pa punktiem, citu rūgtās pieredzes mācīti, parunāsim par to, kā ar vismazākajiem zaudējumiem izkļūt no analoģiskās situācijas, no kuras neviens nevar būt pasargāts.

* Kopš skolas sola visiem ir zināms, ka var parakstīt tikai tos dokumentus, ar kuriem jūs labi iepazināties. Bet, lai iepazītos, tie ir jāizlasa. Tāpēc lasām nesteidzoties, iedziļinoties visos sīkumos.
* Ja noskaidrojas, ka jūs nepiekrītat kādiem protokolā fiksētiem momentiem, izmantojiet savas tiesības speciālā ailē pierakstīt situācijas personīgo skatījumu, papildināt, ataiciniet lieciniekus (ja tādi bija un jūs jūtat, ka tas ir nepieciešams).
* Lai turpmāk visādam gadījumam jūs varētu izvairīties no liekām raizēm un pārdzīvojumiem, tomēr pacentieties sadzirdēt (vai arī pārjautājiet) tā cilvēka vārdu, uzvārdu, pakāpi, kurš, jūsuprāt, “piesējies” jums.
* Mēneša laikā pēc protokola saņemšanas (bet tam, starp citu, noteikti jābūt sagatavotam divos eksemplāros, no kuriem viens tiek iedots jums), jums ir tiesības apstrīdēt lēmumu, par ko protokolā jābūt attiecīgai norādei līdztekus jūsu tiesību pārskaitījumam, sūdzības iesniegšanas termiņiem un norādītai iestādei, kurā lēmums var tikt pārsūdzēts. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu pārsūdzēt lēmumu var, nosūtot attiecīgu iesniegumu struktūrai vai amatpersonai, kuras tiešajā pakļautībā atrodas persona, kura piemērojusi jums naudas sodu, vai instance. Bet, ja jūs neapmierina lēmums, paliek iespēja vērsties tiesā. Svarīgi ir nepalaist garām šo laiku un rīkoties pēc iespējas operatīvāk, citādi jūsu novēlotie mēģinājumi diez vai vainagosies panākumiem.

* * *

Nepateicīgs ir šis darbs — mēģināt simtiem likumu lappušu iekļaut vienā laikraksta publikācijā. Starp citu, neviens arī neizvirza šādu mērķi, turklāt diez vai tas ir iespējams. Tas ir tikai mēģinājums ar svešu piemēru parādīt, kādas var būt šo plašās likumdošanas vissīkāko detaļu nezināšanas sekas. Lai gan, lielās līnijās skatot, mēs ar jums šajā jautājumā neesam diez cik stipri. Tāpēc nekad nebūtu lieki atgādināt, ka jebkuri konflikti un pārpratumi var būt izšķirti tikai ar dialoga risināšanu. Tāpēc jārunā tajā skaitā arī ar policistiem (viņi taču arī ir cilvēki, ja kāds to nav pamanījis) bez emocijām, saglabājot cieņu vienam pret otru. Tas taču ir krietni pareizāk, nekā visur meklēt ienaidniekus...

Marina NIPĀNE