Gaidīsim ciemos!

Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns: “Iepazināmies ar Verdenes ģimnāziju, kas ir vienīgā lietuviešu vidusskola šajā pilsētā, pārējās ir krievu mācību valoda. Tā ir ļoti plaša skola un krietni atšķiras no mūsu ģimnāzijas. 1.-12. klasēs kopā viņiem ir apmēram 600 skolēnu — tik, cik mums un pamatskolai kopā. Vidusskolā ir pa divām paralēlklasēm, pēc skolēnu skaita klases līdzīgas mūsējām — līdz 20 audzēkņu. Skola atrodas pilsētā un tajā pašā laikā zaļajā zonā — visapkārt koki. Lietuvā ir nedaudz cita kārtība izglītības jomā — pabeidzot skolu, jaunieši kārto tikai vienu obligāto eksāmenu — lietuviešu valodas un divus izvēles priekšmetus. Mums eksāmenu ir vairāk, obligātie vien ir trīs: latviešu valoda, angļu valoda un matemātika.
Skolotājiem bija iespēja aprunāties ar kolēģiem par mācību metodikas jautājumiem, apmeklēt mācību stundas. Notika ekskursija pa skolu. Tika organizēts darbs grupās, kur lietuviešu skolēni mūsējiem mācīja lietuviešu valodu, bija iespēja iepazīt arī norvēģu un poļu valodu. Savukārt mūsu bērni mācīja latviešu un spāņu valodu, jo mūsu skolā bērni apgūst spāņu valodu. Bija arī tāda aktivitāte: darbojoties grupā, skolēni zīmēja jostas nacionālos elementus: latviešu un lietuviešu. Tehniski to realizē tā, ka sagrieza garu tapeti un katrs uz sava posma kaut ko uzzīmē. Tad skolas pagalmā notika vizuāli iespaidīga atrakcija, saliekot visu kopā vienā garā jostā. Manuprāt, šis pasākums izdevās lieliski, turklāt, “josta” skan vienādi abās valodās un ir ar vienu jēgu.

Vēl bija abu skolu kolektīvu sagatavots koncerts. Mēs piedāvājām vokālos izpildījumus, ģitāras spēli un skolas deju kolektīva priekšnesumus. Lietuviešiem ļoti patika, ka kolektīvā dejoja ne tikai meitenes, bet arī vidusskolas puiši. Izvēlējāmies latgaliešu dejas, kas temperamentā tuvākas lietuviešu dejām. Koncerts izdevās, nebija par garu, tālab nevienam neapnika. Lietuvieši piedāvāja folkloras kapelas uzstāšanos, un dziedāja viņu vokālais ansamblis.

Pēcpusdienā notika sporta spēles. Lietuvā tikko kā beidzās Eiropas čempionāts basketbolā, arī mūsu puiši uzspēlēja ar lietuviešiem basketbolu un volejbolu, meitenes — tikai volejbolu. Sanāca pat labāk nekā valsts izlasei. Basketbolā spēle ritēja punkts punktā, bet galu galā mūsu puiši uzvarēja. Mēs gan cerējām uz volejbolu, kurā puiši zaudēja, savukārt mūsu meitenes volejbolā uzvarēja lietuvietes. Interesanta sakritība: pretinieku formastērpi par kādiem 95% bija identiski mūsējo skolēnu formas tērpiem: puišiem bija zaļi tērpi, meitenēm sarkani ar zilu un lietuviešiem precīzi tādas pašas krāsas, pat toņi izrādījās līdzīgi, atšķīrās niansēs. Tas nebija sarunāts, vienkārši negaidīta sakritība.

Pēc sporta aktivitātēm mums noorganizēja ekskursiju pa pilsētu, kuras būvniecība tika uzsākta nesenā pagātnē — 70. gados. Tajā ir tikai daudzstāvu mājas, ļoti daudz apzaļumojumu un, kur vien iespējams, saglabāti koki. Redzējām tikai pāris privātmājas. Pilsēta būvēta Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbiniekiem. Mēs aizbraucām arī uz AES. Ja būtu vairāk laika un būtu iepriekš pieteikušies, varētu iekļūt arī pašā objektā. Mēs izbraucām pa AES teritoriju, redzējām, kur atrodas tie reaktori, ezeru, kura ūdeni izmanto AES dzesēšanas iekārtās un kurā ūdens temperatūra tamdēļ ir augstāka nekā citās ūdenskrātuvēs, uzzinājām, ka AES ir vairāki stāvi pazemē un virszemē. Agrāk daudzi domāja, ka AES ir kaut kas TEC līmenī, nevarēja iedomāties, cik milzīgs ir šāds objekts, kurā šodien strādā ap 1000 cilvēku, lai veiktu stacijas konservēšanu. AES nav ugunskurs, kuru var nodzēst ar spaini ūdens, tur tas process ir nopietns un ilgs.

Vēlējāmies apmeklēt arī nacionālo parku, taču diena bija tik piesātināta, ka neatlika tam laika. Noslēgumā tika sarīkota atvadu balle, kuru spēlēja lauku kapela ar īstiem instrumentiem tautas deju stilā. Varēja kopīgi dejot lietuviešu dejas. Diskotēkai bijām sagatavojuši latviešu mūsdienu dejas, viņi, savukārt, lietuviešu. Skolēniem ļoti patika.

Aktivitātes Lietuvā mums apmaksāja Verdenes ģimnāzija, transportu uz Lietuvu un mājām — Krāslavas novada dome. Skolēniem nebija jātērējas nekādai dalības maksai, tikai tam, ko paši sev gribēja nopirkt. Mums ir tālāki sadarbības plāni ar Verdenes ģimnāziju — jau uzaicinājām viņus ciemos un atliek vien vienoties par konkrētu laiku. Tā diena varētu būt saistībā ar kādiem mūsu valsts svētkiem.”

Pierakstīja Juris ROGA