Jautrības strūklaka, pirkumu diena, izstāde

Pirkšana un pārdošana

Rosīgajā pārdevēju un pircēju drūzmā es jūtos kā zivs ūdenī. Visu laiku sasveicinos ar pārdevējiem, pircējiem, arī ar parastiem gadatirgus apmeklētājiem, kuri iepriekš sagādājuši ziemai nepieciešamos krājumus, bet gadatirgū iegriezušies, lai sevi parādītu un uz citiem paskatītos.

Sava vērienīguma ziņā rudens gadatirgus ievērojami atpalika no pavasara gadatirgus. Tā cēloni zinu: šajā jaukajā Miķeļdienā gadatirgi notika visā Latvijā, bet attapīgie mobilie pārdevēji, bez šaubām, izvēlējās lielpilsētas, pie kādām mūsu patriarhālā Krāslava nekādi nav pieskaitāma. Gaidu un nevaru sagaidīt nesen notikušās tautas skaitīšanas rezultātus un ļoti baidos, ka pēdējos divos “uzplaukuma” gadu desmitos pilsētas iedzīvotāju skaits sarucis divkārt. Kādreiz varenās rūpniecības un lauksaimniecības drupās plaukst un zeļ tikai pašmāju birokrātija, kurai ir svešs patriotisms un kurai rūp tikai sava labklājība. Iznākumā mēs esam saņēmuši to, par ko politisko kaislību skurbumā arī balsojam.

Visām varas un krīzes likstām par spīti Latgales saimnieks ir nelokāms! Zemniekus nomocījušas smieklīgas subsīdijas un dotācijas, pārāk augstas naftas produktu, dažādu ķīmijas ražojumu cenas, bet viņi nepadodas un turpina art, sēt, pļaut... Kaut arī viņiem ir jābaro savas ģimenes, tomēr viņi vēl iemanās vest pārpalikumus uz tirgu. Pareizi saka sirmgalvji: Latgale nekad necieta un arī turpmāk necietīs badu.

Sasveicinos ar Jāni Japiņu, stipro Šķeltovas zemnieku. Pagājušajā gadā pieredzējušais kartupeļu audzētājs Krievijā veiksmīgi realizēja ražu vairumā, šogad cenšas to pārdot vietējā tirgū. Uz mūsu gadatirgu Jānis atveda savu preci tīkliņos (katrā 30 kg), lai pircēji to redzētu. Par šķirnes “Vineta” izlases bumbuļiem viņš prasīja 0,15 Ls/kg. Bija atvedis bezmaz tonnu, un pircēji nepagāja garām viņa tirgus vietai.

Ar prieku redzu tirgus rindā jaunas sejas. Iepazīstamies: Ilga Akutenoka un Inese Veselovska atbrauca uz gadatirgu no Skaistas. Māsas atveda visu ko nelielos daudzumos — antonovkas ābolus, burkānus, kāpostus, papriku, galda bietes, medu... Īsta, teicama un kvalitatīva prece! Arī par cenu, protams, var vienoties. Vēl viena nepazīstama pārdevēja — Marija Malinovska no Izvaltas puses. Vitamīnogas dzērvenes viņa lasījusi Varkovas purvā, bet cena 1,8 lati par litru uzreiz saistīja pircēju uzmanību. Līdz šai dienai dzērveņu cena Krāslavā zemāk par diviem latiem nenolaidās. Veiksmīgās pārdevējas otrajai precei — vēlīnās šķirnes avenēm — tāda pieprasījuma nebija.

Rosīga bija tirdzniecība gan tirgū pie Daugavas, gan pie Jāņupītes, kur zemnieki vēroja pircēju pieplūdumu. Tāds jau ir gadatirgus.

Māksla

Izstāde zem klajas debess — tā ir katra rudens gadatirgus tieši Krāslavas rota. Plenēri turpina pulcināt māksliniekus no Rīgas, tuvām un tālām pilsētām, bet Lietuvas gleznotāja Jona Pleckeviča klātbūtne dod man tiesības nosaukt šo tradicionālo pasākumu par starptautisku. Visas pazīstamās sejas: profesors Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Anmanis, Valdis Paurs, Valērijs Baida, Vita Merce... Pavisam septiņpadsmit mākslinieku, kuri pa-vadīja neaizmirstamās un radošās dienas Daugavas krastos, bet par pateicību uzdāvināja viesmīlīgajai pilsētai savus jaunos darbus. Rīgas kolorītais gleznotājs Andrejs Severetņikovs atzinās: mūsu pilsētu apmeklēja sep-tīto reizi. Laiks bija labs, un viņam izdevās nedēļā uzgleznot 13 darbu! Lielisks rudens iedvesmas apstiprinājums, ar ko arī izpelnījās plenērslavu mūsu brīnišķīgā Krāslava. Kopā ar viesiem radošās kontaktēšanās neaizmirstamās dienas bija arī mūsu māksliniekiem Andrejam Gorgocam un Daigai Lapsai. Pilsētas mērs Gunārs Upenieks pasniedza gaidītajiem viesiem atzinības rakstus, bet bārdainais tirgotājs Ābrams, Rūdolfa Blau-maņa nemirstīgā daiļdarba personāžs, uzdāvināja māksliniekiem platmales, nemaz neskopodamies. Kā saka, laime nav naudā...

Gleznu pārdošana nebija tik rosīga, kas nemaz neliecināja par krīzes beigām, kā to mums spītīgi centās iekalt mums galvās nesenie Saeimas deputātu kandidāti. Toties patīksmināties par jauniem darbiem ar sirdij mīļajiem sižetiem varēja simtiem pilsētnieku un laucinieku, kuri ieradās uz gadatirgu. Atvadas bija skumjas, taču cerīgas. Mums jāturpina lieliskā tradīcija! Cik ilgi var postīt...

Jaunrade

Gadatirgus bez skatiem ir gluži kā kāzas bez mūzikas. Uz improvizētās skatuves pie pilsētas strūklakas iznāca pašdarbnieki no bērniem līdz viscienījamākā vecuma pārstāvjiem. Mažora toni svētku izrādei uzdeva ansambļa “Mozī Izvaltīši” dalībnieki. Skanīgās balsis slavināja dāsno rudeni, čaklos darbarūķus un ilgi gaidīto Miķeļdienu. Tautas tēmu turpināja “Rudzutaka”, bet sieviešu ansamblis no Kombuļiem bija sagatavojis dubultdāvanu — sārtos ābolus un iemīļotās dziesmas. Robežnieku duets izdarīja akcentu uz mūsdienīgām estrādes dziesmām. Bet kaut kā, kas tik raksturīgs gadatirgum, trūka.... Un te uz skatuves uznāca Skaistas čigāni un uzdeva tādu jautrības ritmu, ka kājas pašas tā vien prasījās laisties dejā.

Krāšņi sakoptajā Mazā Tirgus ielā amatnieku ar pašu ražotām precēm bija mazāk nekā pavasarī. Tas arī saprotams: vēl nav pienācis laiks atlaist cieši savilktās jostas. Pagaidām par suvenīriem un greznuma nieciņiem neatliek laika domāt.
Aulejas keramiķis Ilmārs Vecelis sūrojās: “Pārdevu tikai vienu darinājumu. Rudens gadatirgū ir maz atbraucēju, viņi parasti arī interesējas par Latgales preci.” Arī viņa kolēģis Valdis Pauliņš, lai negarlaikotos tirgus rindā, darbojās ar fotoaparātu. Robežnieku meistarei Valijai Ižikai, kura piedāvāja dabīgās vilnas izstrādājumus, gadatirgus beigās preču klāsts ne visai gāja mazumā, lai gan cilvēki nāca klāt un interesējās. Visiem sen apnikuši Ķīnas sintētiskie ražojumi...

... Nemanot aizritēja trokšņainā gadatirgus stundas. Raujoties trijās frontēs, no jautrības un darba sakarsis, es ar prieku būtu izdzēris krūzi alus un uzkodis šašliku, bet kaut kā tos nekur nemanīju... Varbūt ielūkojos ne visos stūrīšos, jo pēc pamatīgās renovācijas mūsu pilsētas centrs gluži kā radīts vērienīgiem gadatirgiem, kur var izvietot jebkādas tirgus rindas. No dzīvām precēm šoreiz manīju tikai vistas un pāri kaķēnu.

Aleksejs GONČAROVS