Atskats uz paveikto

Programmā: reģistrēšanās, LM Latgales novada foruma atklāšana, Miķeļtirgus visiem interesentiem, projektu aizstāvēšana (5 grupas), sporta aktivitātes mazpulcēniem un draugiem, radošās darbnīcas: “Kaķis maisā”; ”Rudens ziedi”; “Kiš-miš” un ”Pie griezējvecenes” (Izvaltas un Sauleskalna skolēniem). Taciņa “Vasals, Izvoltā” (5 grupas), radošās darbnīcas mazpulkiem: “Audējas”; ”Folklora”; “Lauksaimnieki”, ”Muzejs” un “Nākotne” (zīlē raganas). Protams, arī pusdienas un vakariņas.

Emocionālas uzrunas

Forums savu darbu sāka ar kopīgu mazpulku himnas dziedāšanu. Oficiālās uzrunas tika atšķaidītas ar īsiem amatierkolektīvu priekšnesumiem, koncertprogrammas nagla bija milzīga Bizmārīte, kura uzturēja zālē možu garu.

Bijušā jezuītu klostera ēkas senajās un vismaz pusotru metru biezajās sienās foruma dalībniekus un visus klātesošos sveica Izvaltas pamatskolas direktore Zenta Gaveika: “Šogad mūsu skolā rit 195. mācību gads. Daudz mūsu vairs nav: 74 skolēni mācās 1.-9. klasēs un 14 — pirmsskolā. Pateicoties skolotājas Ingas Leikumas lielajam entuziasmam, aktivitātei un radošajam garam, mūsu bērni ir ieinteresēti darboties mazpulkos Izvaltā un piedalīties mazpulku pasākumos novadā un valstī. Šodien mums ir dota iespēja sagaidīt Latgales novada labākos mazpulcēnus, jums — iespēja apmeklēt mūsu skolu, parādīt savas prasmes, apgūt jaunas zināšanas, iegūt jaunus draugus, iepazīt tuvāk vienam otru.”

Mazpulcēnus uzrunāja Izvaltas pagasta pārvaldes vadītāja Māra Miglāne: “Tas, ko jūs iemācīsieties tagad, savā bērnībā, lieti noderēs tālākās dzīves gaitās. Novēlu jums šodien radošajās darbnīcās vienam no otra pamācīties, lai veicas vienmēr un visur, jo tikai darba mīlestība un darbs palīdzēs jums dzīves gaitās!”

Mežsaimnieku apvienības Krāslavas valdes priekšsēdētājs Valērijs Drozdovs foruma dalībniekiem uzsvēra, ka mazpulcēnu zināšanu ieguve ir saistīta ar dabu un cilvēki ir neliela dabas sastāvdaļa: “Mūsu mājas ir planēta Zeme, mēs savās mājās varam iegūt gan ēdamo, gan to, ko velkam mugurā, gan uzbūvēt sev siltākas mājas, kurās dzīvojam, gan braukt ar mašīnām, vilcieniem, lidot. Mūsu dzīve atkarīga no tā, kā mācēsim ne tikai no dabas ņemt, bet arī dot!”

Daiļrunīgs bija mazpulcēnu atbalstītājs, zemnieks Jānis Bogdāns: “Mēs visi dzīvojam vienotā ekosistēmā, un katrs jūsu darbs, ko strādājat laukos, jebkas, ko darāt pēc sentēvu metodēm, ir ļoti atzīstami vērtējams. Uzrokot zemīti ar lāpstu, iesējot sēkliņu un izaudzējot gatavu augu, jūs faktiski atkārtojat to, ko darījuši senči kopš seniem laikiem. Svarīgākais, ka jūs faktiski esat tā genofonda nesēji, kuriem ir saprašana, ka ne tikai ar traktoru, kombainu un jaunākajam tehnoloģijām var iegūt iztiku, bet to var izdarīt visvienkāršākajā veidā. Strādājot kārtīgi un cītīgi, var dabūt produktu, kas ir mūsu dzīves svarīgākā sastāvdaļa. Mobilais tālrunis katram kabatā parādījās pirms gadiem 15, automašīnas un traktori vēl agrāk, bet pirms tam cilvēki visu darīja, kā jūs šodien. Ja jums atņemtu mobilo — brītiņu paskumsiet, ja nebūs transporta — būs jāiet kājām, ja atņems ēdienu, tad jūs noteikti sapratīsiet, ka bez telefona, interneta un vieglā automobiļa var iztikt, bet bez dienišķās maizītes nespēsiet iztikt nekad. Ar sirdsapziņu izdariet jebkuru, pat vissīkāko darbiņu. Lai veicas!

Esmu gatavs uzdāvināt katram mazpulkam vienu sarkano ozolu, ko iestādīsiet savās mājās par piemiņu, ka esat bijuši Izvaltā.”

Sveic atbalstītājus

Forumā piedalījās biedrības “Latvijas Mazpulki” pārstāvji, kuri atveda ābelītes no Kurzemes, Latvijas mazpulku padomes priekšsēdētājas Ilzes Kļavas parakstītos Pateicības rakstus saņēma ģimenes par sniegto atbalstu un palīdzību mazpulkam. Izvaltas mazpulkam palīdzējusi Bogdānu ģimene, 132. Kalupes mazpulkam — Rozentālu ģimene, Dagdas mazpulkam — Zvidriņu ģimene; Krāslavas Varavīksnes vidusskolas mazpulkam — Purpišu ģimene, Krāslavas pamatskolas mazpulkam — Stivriņu ģimene. Mazpulku padomes vārdā viesi mazpulcēniem novēlēja būt drošiem, aizstāvot savus projektus.

Pa to laiku mazpulcēnu draugi rosījās darbnīcās. Vieni izgatavoja dāvanu maisiņus, citi darbojās pie griezējvecenes, kura ne tikai mācīja izgatavot daudzas skaistas lietas, bet arī nepārtraukti stāstīja: “Tā kā dzīve tagad vieniem viegla, citiem grūtāka, daudzi grib paslēpties. Ja kādam nav vairs vietas, kur paslēpties, var nākt pie griezējvecenes taisīt maskas un pārvērsties. Mūsu devīze — ne no kā uztaisām kaut ko! Varam griezt ne tikai ar šķērēm, nazi, skalpeli, bet pat ar motorzāģi!”
Liela piekrišana bija raganām, kuras zīlēja nākotni un visus dāsni dzirdīja ar veselīgu zāļu tēju. Forums beidzās ar koncertprogrammu un mazpulcēnu apbalvošanu.

Ekspresintervijas:

Ar Izvaltas mazpulka vadītāju, skolotāju Ingu Leikumu

— Kas šodien ir pulcējušies jūsu skolā?

— Tas ir mazpulcēnu darba gada noslēguma pasākums, uz forumu atbraukuši paši labākie. Nevis tie, kuri pavasarī tikai iedomājas, ka veiks to vai citu projektu, bet tie, kuri ieceri realizējuši un ir vislabākie savā grupā. Te ir gan burkānu audzētāji, gan meža projektu dalībnieki, gan tie, kuri realizēja dažādus individuālos projektus pēc pašu izvēles.

— Izvaltā daudz mazpulcēnu?

— Tā ir ceturtā daļa no mūsu skolēniem, un īstenībā arī tie, kuri piedalās citos pulciņos, piedalās arī mazpulka aktivitātēs. Jāatzīmē arī tas, ka mazpulkā nereti darbojas bērni, kuri varbūt ne tik labi dzied un dejo, bet var parādīt sevi šeit.

— Kāds ir viņu galvenais uzdevums?

— Iemācīties strādāt, labi paveikt darbu no sākuma līdz galam. Visi mazpulcēnu darbiņi vairāk vai mazāk ir saistīti ar lauksaimniecību un lopkopību. Ir rokdarbi, bet pamatā — augu un lopu audzēšana. Viņi ar to nodarbojas savu vecāku saimniecībās.

— Visu paveic paši vai palīdz vecāki?

— Es uzskatu, ka vislabākais mazpulcēns ir tas, kuru vecāki atbalstījuši un nav atstājuši pašplūsmā, jo bērns sākumskolas vecumā viens pats nevar veikt darbu izcili, ja viņam neviens nepalīdz. Mazpulkā darbojas cilvēki līdz pat 24-25 gadiem. Mūsu bērni aiziet uz citām skolām, bet daži paliek uzticīgi savam mazpulkam arī tur. Pēdējā laikā bērni biežāk izvēlas gada projektus, piemēram, biešu, burkānu audzēšanu.

Ar Latvijas mazpulku padomes locekli un Rīgas klubiņa vadītāju Lindu Strazdiņu.

— Ar ko Latgales mazpulcēni atšķiras no mazpulcēniem Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē?

— Latgales mazpulcēni patiesībā ir visaktīvākie, visdrošākie un runātīgākie. Bieži vien uzņēmīgāki un darboties gribošāki, tālab man ir liels prieks, ka varu tikt uz Latgales forumu.

— Šogad bērni daudz strādāja ar burkāniem, šodien esat atveduši ķiplokus...

— Jā, nākamais vēl nē, bet aiznākamais gads solās būt ķiploku gads. Mazpulku vadītāji tiks nodarbināti, lai pavairotu īpašas šķirnes ķiplokus, kurus uzdāvināja puķkopis, sīpolpuķu audzētājs un liliju selekcionārs Jānis Vasarietis.

— Vai visā Latvijā mazpulki strādā vienādi?

— Mazpulcēni ir jaunieši, ar kuriem, pēc manas pieredzes, ir daudz vieglāk sadarboties nekā ar citiem. Viņiem acīs ir degsme, viņi grib kaut ko darīt. Latgale ir reģions, kur mazpulcēnu visvairāk, šeit mazpulka kustība guvusi lielu popularitāti.

— Vai no šīm aktivitātēm pašiem mazpulcēniem ir kāds taustāms labums?

— Pašizaugsme. Kad pati darbojos mazpulkā, es nebūtu teikusi, ka mana darbošanās deva ielu ieguldījumu pašizaugsmē, bet šodien, būdama pieaugusi, es saprotu, ka tas, ko man ielika mazpulkā, ir darba mīlestība un pedantiskums. Mazpulcēni paši šodien to tā nenovērtēs, bet viņu darbošanās mazpulkā atmaksājas ilgākā laika posmā — viņi iemācās paši strādāt. Varbūt šajā burkānu projektā ir tūlītējais ieguvums, kur varēja mācīties savu biznesu — audzēt burkānus, nodot ZS “Ezerkauliņi” un nopelnīt sev naudiņu.

— Nosauciet kādus Latvijā ievērojamus, citādi pazīstamus cilvēkus, kuri savulaik darbojušies mazpulkā.

— Nevarēšu nosaukt vārdā un uzvārdā, bet tādi cilvēki ir gan politikas, gan kultūras, gan citās jomās.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA