Asūne - Ķepova: līdzīgais un atšķirīgais

— Savulaik par pagastu apvienošanās mērķdotācijas līdzekļiem, kas palika pāri pēc projektu realizācijas, daļā pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu tika nomainīti vecie logi pret mūsdienīgajiem plastikāta. Nesen veikta balkonu margu nomaiņa, kas bija nolietojušās. Šie darbi veikti par iekasēto apsaimniekošanas un īres maksu.

Apkures sezonas uzsākšanai malka ir, bet visai sezonai tās nepietiks, tālab šobrīd aktīvi apsaimniekojam pašvaldības nekustamo īpašumu “Rubeņi”, piesaistot ES stipendiātus, lai ātri sagatavotu malku visai sezonai. Malka nepieciešama arī pašvaldības iestādēm. Malkas apkures katli mums ir arī skolas, pagasta pārvaldes, feldšerpunkta un tautas nama ēkām.

— Daudzdzīvokļu māju apkure ir maksas pakalpojums. Cik dārgi iedzīvotājiem jāmaksā par šīm un citām ērtībām?

— Novada dome uz tuvojošos apkures sezonu apstiprināja tarifu 78 santīmus par kvadrātmetru, plus PVN. Vēl ir jāmaksā īres (par pašvaldības dzīvokli) vai apsaimniekošanas (par privatizētu dzīvokli) maksa. Īres maksa ir 15 santīmu par kvadrātmetru, apsaimniekošanas — 10 santīmu par kvadrātmetru. Centralizētā ūdensapgāde nodrošina tikai aukstā ūdens padevi. Lielākoties iedzīvotāji maksā pēc apstiprinātajām patēriņa normām, kas ir atšķirīgas atkarībā no dažādiem faktoriem, lielākā — 200 litru diennaktī uz cilvēku. Sarēķinām kubus un piemērojam tarifu. Daži iedzīvotāji ir ierīkojuši ūdens skaitītājus, viņi par patērēto ūdens daudzumu maksā pēc tarifa — 44 santīmus par m3. Kanalizācijas maksa ir 52 santīmi par m3.

Ūdens skaitītājus ierīko arī privātmāju īpašnieki, jo novada dome apstiprina lielas normas, lai mudinātu iedzīvotājus ierīkot skaitītājus. Tas ir pareizi, bet, tā kā Asūnē ir problēma ar ūdens kvalitāti, daudzi nogaida. Ir uzsākts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Dagdas novada Asūnes ciemā” — aktualizēta topogrāfija un notiek projektēšana. Pavasarī sāksies ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcijas darbi, pēc kuru pabeigšanas uzlabosies ūdens un sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Šobrīd skaitītājus nepasargā pat filtri.

— Bezdarba nomocītajiem lauciniekiem centralizētā apkure tomēr nav lēta...

— Abās mājās ir maz privatizētu dzīvokļu, līdz ar to nevar piedalīties iedzīvotājiem paredzētajā daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmā. Doma siltināt mājas pastāv, ir jāmeklē citas iespējas, jo tikai tā varētu ieekonomēt kurināmo un strauji necelt tarifu. Kurināmā cena katru gadu pieaug, minimālā darba alga pieaug, un kurinātājiem ir jāmaksā vairāk. Tagad var iegādāties granulu katlus, kuriem nevajag četrus kurinātājus, bet citas izmaksas ir dārgākas. Jārēķina, jāmeklē risinājumi.

— Kas notiek Račevā?

— Račevā centrālās apkures nav, bet ūdensapgādes tīkli ir pavisam nolietojušies. Situācija bēdīga, nevaram sakārtot šo saimniecība, iesaistoties ERAF projektos, kas paredzēti 200 līdz 2000 iedzīvotāju aglomerācijai. Tik daudz iedzīvotāju Račevā vienkārši nav, tālab šī problēma pastāv visur mazajos ciematos. Arī Ķepovas pagasta Neikšānos un Apaļos ir tieši tāda problēma. Mēģinām izlīdzēties ar remontiem. Kanalizācijas mazajos ciematos arī nav, iedzīvotāji iztiek ar nosēdakām.

— Kas aktuāls izglītībā, kultūrā, sportā?

— Pamatskola ir līdzīgā situācijā, kā visas pārējās lauku skolas: bērnu arvien mazāk. Asūnes pamatskolā mācās bērni arī no Ķepovas un Svariņu pagasta. No Bērziņu pagasta nav, viņiem šī skola tomēr ir patālu, pārvadāt ar pagasta transportu nav izdevīgi. Bet kādreiz mācījās arī Bērziņu bērni, kad uz šo pusi regulāri kursēja sabiedriskais autobuss. Mums ir Šveices programmā saņemtais 19-vietīgs autobuss, ļoti labs. Vispirms atved bērnus no Račevas, tad brauc uz Svariņu pagastu un atved bērnus no Kairīšiem. Ķepovas bērni ierodas ar reisa autobusu, viņiem ir brīvbiļete, par ko pagasts samaksājis līgumā noteiktu summu autoostai.

Kultūras dzīvē jaunākais ir šogad pēc projekta tapusī brīvdabas estrāde. Ja uz atklāšanas dienu vēl nebija nožogojuma ceļa pusē, tad tagad tāds ir. Vietas tur pietiek, bet tik tuvu ceļam estrādi būvēja tāpēc, ka nebija citas vietas — tur tālāk ir privātā zeme, kuras iegāde visu sadārdzinātu. Jauno estrādi izmanto ne tikai tautas nams, bet arī skola. Vispār skolai un tautas namam ir cieša sadarbība. Savukārt sporta zāli izmanto gan skola savam mācību procesam, gan pagasta ļaudis savām sporta aktivitātēm. Tautas namā viss tagad pilnīgā kārtībā — ne tik senā pagātnē tajā tika veikta liela rekonstrukcija.

— Asūnes centrā upes krastā ir veco dzirnavu ēka, vienkārši briesmīga...

— Tas ir privātīpašums, un nav skaidrs tā turpmākais liktenis. Gribam, lai īpašnieki objektu sakārto, nojaukt būtu žēl, jo šī ir vēsturiska ēka. Tad jau labāk iekonservēt un sakārtot vidi, kas izmainīta. Ja atbrauc kādi uzņēmēji, cenšamies radīt viņiem interesi par šo objektu, iedodam tagadējo īpašnieku kontakttālruņus. Varbūt kaut ko sarunā. Citas nesmukās ēkas Asūnes centrā ir nojauktas.

— Kādi darbi šobrīd aktuāli Ķepovā?

— Ķepovā rekonstruē saieta namu un plānota izstāžu zāles-muzeja iekārtošana. Būvdarbi bijušajā bērnudārza ēkā rit pilnā sparā. Rekonstrukcija tiks veikta divos korpusos, viens paliks, kā ir, jo tur saimnieko privātais bizness: izvietojies veikals un Latvijas pasta nodaļa. Saietu zāle Ķepovā bija bēdīgā stāvoklī, tagad tā būs plašāka un ievērojami uzlabots kosmētiskais izskats. Jumts arī būs slīpais. Šobrīd siltina ēku, liek logus, lai ziemā veiktu iekšdarbus. Pabeigs objektu nākamgad.

— Pagasta pārvaldes darbinieki pārbrauks atpakaļ?

— Nē, paliks Līvānu mājā. Tur ir pašauri, bet uz sasietu namu varētu pārcelt bibliotēku, tad būtu brīvāk. Ķepovā nav skolas, ir tikai bibliotēka un tautas nams, kas šobrīd nefunkcionē, bet agrāk te notika pasākumi. Cilvēku trūkuma dēļ savu amatierkolektīvu Ķepovā nav, koncertēt šurp brauc asūnieši.

— Ķepovā ir centralizētā ūdensapgāde. Kas vēl?

— Centrālapkure ir pārvaldes ēkā un bijušajā bērnudārzā. Ķepovā (atšķirībā no Asūnes) ir saglabājusies lauku apdzīvotība. Turklāt Ķepova ir nostūris pie Baltkrievijas robežas, cilvēkiem šeit nav ko darīt, un daudzi izbraukuši. Līdz ar to Ķepovā pamesti stāv trīsstāvu un divstāvu nams, neliela dzīvība ir vēl vienā divstāvu mājā. Jādomā, ko darīt, jo vietējiem šāds dzīvojamais fonds nav vajadzīgs, viņiem ir savas mājas. Asūnē visi dzīvokļi aizņemti, jo te labāka apdzīvotība centrā.

Ķepovā ir vairāk tehnikas nekā Asūnē — traktori, piekabināmais inventārs ekskavators. Arī jaunais traktors, kas iegādāts ziemā un kuru sākotnēji gribēja paturēt Asūnē, ar domes lēmumu ir nodots Ķepovas pārvaldei. Asūnē ir mazs traktoriņš, piekabe un dažs cits piekabināmais inventārs.

— Vai pagastu pārvaldes gatavas ziemai?

— Pagājušā ziema visu nolika vietās — ir ģenerators gan Asūnē, gan Ķepovā. Nekādā gadījumā nevar pieļaut, ka bez elektroapgādes paliek daudzdzīvokļu namu ūdensapgāde, kanalizācija un centrālapkure, jo tas draud ar visas sistēmas sasaldēšanu un dārgu remontu. Ja par ceļiem, tad līdzšinējā pieredze rāda, ka lielākā problēma ziemā ir valsts ceļi. Asūni šķērso vairāki valsts ceļi, kuru pagasts likumīgi nevar iztīrīt, bet valsts nesteidzas to darīt.

— Vai tiesa, ka Ķepovas pārvaldē nav sava vieglā autotransporta?

— Ķepovā ir 26-vietīgs lietots autobuss, kas nopirkts par pagastu apvienošanās naudu un UAZ automašīna iekšējām vajadzībām. Cita autotransporta nav. Asūnē ir viena 7-vietīgā “Volkswagen” automašīna. Ne vienmēr iztiekam ar vienu automašīnu, reizēm man nākas braukt ar personīgo automašīnu darba vajadzībās.

— Paldies par interviju!

Juris Roga