Zināšanu, pieredzes un jaunības entuziasma simbioze

Inese ir dzimusi asūniete, šeit izaugusi, mācījusies Asūnes pamatskolā, kuru pabeidza 1992. gadā. Šķiet, tas bija tikai vakar, patiesībā strauji tuvojas 20 gadu jubileja. Pēc pamatskolas Inese izglītojās Dagdas vidusskolā, studēja ekonomiku Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Ekonomikas fakultātē un ieguva ekonomistes specialitāti. Pēdējā studiju gadā mācības savienoja ar skolotājas darbu Asūnes pamatskolā, kur nostrādāja gadu. Ineses nākamā darbavieta bija bezpeļņas organizācija SIA “Dagdas Fenikss”, kur sākotnēji viņa bija grāmatvede, bet 2000. gadā tika iecelta par direktori. Šī iestāde bija pirmā, kur Inese tieši saskārās ar pašvaldību darbu un pārmaiņām, kuru rezultātā viņas darbavieta piedzīvoja vairākas reorganizācijas: ar 2003. gada 1. janvāri tā pārtapa par pašvaldību aģentūru “Attīstības centrs “Dagdas Fenikss””, no 2006. gada 1. janvāra reorganizējās par pašvaldību kopīgu iestādi “Dagdas Fenikss”. Pēc pašvaldību reformas un novada izveides 2009. gada vasarā Dagdas Fenikss pārtapa par Dagdas novada pašvaldības tūrisma informācijas centru, bet Inese pieņēma piedāvājumu vadīt pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļu, kur nostrādāja divus gadus. Kad dome izsludināja konkursu uz Asūnes un Ķepovas pārvaldes vadītāja amatu, Inese tam pieteicās un uzvarēja. Kopumā pretendenti bija astoņi: četri pieredzes bagāti konkurenti, četri — jaunie speciālisti.

“Skolā man nepatika rēķināt un skaitīt, arī tagad nepatīk,” atzīstas Inese, atbildot uz jautājumu par profesijas izvēli. ”Man patīk organizēt. Bet tajā laikā, kad pabeidzu vidusskolu, augstskolā nebija nekādas plašās izvēles — ekonomisti vai skolotāji. Vēl varēja studēt inženieros, bet tehniskā puse man nebija no stiprākajām. Skolotājas darbs nesaistīja, laikam skolā biju pārgurusi no mācībām, un šo variantu atmetu uzreiz. Tiesa, turpmākajos gados man izveidojas cieša saikne ar pedagoģisko darbu — gadu nostrādāju Asūnes pamatskolā, pēc tam paralēli darbam “Dagdas Fenikss” desmit gadus nostrādāju Dagdas arodvidusskolā, kuras audzēkņiem mācīju ekonomiku un sociālās zinības. Starp citu, ar arodvidusskolas audzēkņiem bija patīkami strādāt. Sākumā man negribējās pieņemt šo darbu, bet tas izrādījās radošs un interesants. Jā, tagadējai paaudzei vajag pavisam citādu pieeju, tāpēc skolās grūti strādāt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mūsdienās nevienu nepiespiedīsi zināšanas iekalt, ja bērns negrib mācīties, viņš nemācīsies. Tāpēc vajag pielietot radošas metodes, vajag atrast tādu pieeju, kas viņus aizrauj, jo vienkārši sēdēt solā viņi nesēdēs. Diemžēl skolēnu paliek arvien mazāk, stundu nepietika un amatu savienotājus atlaida pirmos, cenšoties saglabāt pamatdarba veicējus.

“Dagdas Fenikss” bija pašvaldību veidota sadarbības iestāde, kurā pirmo reizi mūžā saskāros ar pašvaldības darbu un konkrēti — ar plānošanas darbu. Katram pagastam vajadzēja izstrādāt teritorijas plānojumu, saprašanas par to nebija nekādas, un šīs sadarbības ietvaros mēģinājām rast risinājumu. Vārījāmies savā sulā, daudz izpratnes par veicamo darbu tobrīd mums deva sadarbība ar SIA “GIS projekts” no Rīgas, kas bija ļoti pretimnākoša iestāde, piedāvāja arī apmācības. Galu galā uz novada izveides brīdi visiem Dagdas novada pagastiem bija teritorijas plānojums, izņemot Ķepovas pagastu, kur tas bija iesākts, bet nepaspēts novest līdz galam. Neskatoties uz to, pagasts spēja izgrozīties — Ķepovas padomes priekšsēdētājs nebija starp tiem, kurus ar ministra lēmumu atcēla no darba šī plānojuma dēļ. Strādājot par plānotāju novadā, visus pagastu plānojumus apvienojām vienā — novada teritorijas plānojumā — un iesākām jauna teritorijas plānojuma izstrādi. Tā kā nodaļā ir tikai trīs cilvēki, bija jāstrādā visiem vienādi, vadošā funkcija man bija faktiski tikai formāli.

Kabineta darbs mani īpaši nesaistīja, gribējās pārmaiņus. Kad tika izsludināts konkurss uz pārvaldes vadītāja amatu, tam pieteicos, jo uzskatīju, ka šis darbs ir interesantāks un radošāks.

Divus sasaukumus esmu bijusi Asūnes pagasta pašvaldības deputāte, par visu šeit esmu lietas kursā. Arī Ķepovas pagastu labi pazīstu, jo šiem diviem pagastiem bija kopīga vēsture ilgus gadus, tiek rīkoti kopīgi svētki un pasākumi. Gandrīz visi Ķepovas bērni mācījušies un mācās Asūnes skolā. Savos skolas gados braucām vākt ražu uz Ķepovas pagasta kolhozu “Ošupe”. Rakām kartupeļus, cepām ugunskurā, ciemojāmies pie draudzenēm. Tagad, izbraucot pagastu, spilgti atceros tās vietas, kur tas bija. Atšķirībā no citiem kolēģiem man jāorganizē darbs divos pagastos, kas ir interesanti: divas neatkarīgas pārvaldes, katra ar savu grāmatvedību. Jādomā divos virzienos, jāredz katra vajadzības un atšķirības. Asūnē ir lielāka infrastruktūra, piemēram, skola, daudzdzīvokļu mājas ar centrālo apkuri, tā visa nav Ķepovā, bet tur šobrīd ir liela būvniecība.”
Inese uzskata, ka savulaik izvēlējusies pareizu profesiju. Iegūtā specialitāte noder visur, jo tolaik augstskolā daudz lekciju bija vadībā — menedžments un mārketings. Teorētiskās zināšanas 12 gados apaugušas ar vērā ņemamu darba pieredzi. Pirmā darba diena jaunajā amatā viņai izrādījās visai simboliska — tas bija 1. septembris, Zinību diena. Inese devās uz savu skolu, lai apsveiktu skolēnus, vecākus un skolas kolektīvu ar jaunā mācību gada sākumu.

Ineses dzīve patiesībā rit starp Dagdu un Asūni, kur dzīvo mamma Lidija, Asūnes pamatskolas skolotāja. Šeit ir arī neliela piemājas saimniecība, kur vairāk darba tieši vasarā. Līdzīgs dzīvesveids ir arī Ineses brālim Ivaram, kurš strādā robežsardzē un dzīve rit starp Dagdu un mammas mājām Asūnē.

Inesei ir tikai pāris lieli hobiji. Adīšana un tamborēšana viņu neaizrauj, arī tehnika tā nav. Personīgo auto mērķtiecīgi nemeklēja, nopirka “Volkswagen-Polo” un ir ļoti apmierināta. Inese audzē puķes — mīļākās ir dālijas, rudenī tās sāk ziedēt, un viss paslēpjas zem ziediem, pat nevajag daudz ravēt. Patīk ieviest jaunas šķirnes, patīk eksperimentēt. Ik gadu izmēģina audzēt jaunas kartupeļus šķirnes. Kāda kaimiņiene izteicās, ka Inese nepareizu darbu izvēlējās, jo katram interesentam detalizēti māk pastāstīt par kartupeļu šķirnēm un katras priekšrocībām.

Vēl viņa sporto — Dagdā izveidojusies fitnesa grupa, kas darbojas vidusskolas sporta zālē. Inese cer, ka varbūt nākotnē arī Asūnē būs fitnesa nodarbības, vajag iegādāties inventāru un atrast domubiedrus. Sporta spēles viņa nemāk nevienu, tālab nekad netika ņemta komandā uz pašvaldību sporta svētkiem. Tagad pats pārvaldes vadītājas statuss liek būt kopā ar komandu.

Juris ROGA