Alkoholiķi zirgā, vara plāta rokas...

Var izdalīt divas aktuālākās tēmas, kas šajā sanāksmē dominēja: alkoholisms un varas struktūru bezspēcība, kā arī pagalmu un ielu sliktais stāvoklis, remonts.

Šķiet, mikrorajona ļaužu lielākā sāpe ir alkoholiķi, kuri dienām un naktīm uzturas pie veikala, kas izvietojies mājā Aronsona ielā 16, kā arī siro tuvākajā apkārtnē. Iedzīvotāji asi pauda neizpratni par to, kāpēc nekas netiek darīts ar šo cilvēku kategoriju, kas visām amatpersonām un tiesībsargiem ir labi zināma, bet visiem ir vienalga. Ja tomēr notiek brīnums un viņus savāc valsts policija, tad burtiski pēc pāris stundām dzērāji ir savā vecajā vietā un turpina ierasto dzīvesveidu. Izskanēja arī tāds apgalvojums — nonācis tik tālu, ka bērniem vairs nav droši iet garām šai kompānijai, jo esot bijuši gadījumi, kad alkoholiķi viņiem pieprasa naudu.

“Rakstiet protokolus! Sodiet! Lieciet viņiem strādāt! Piespiediet alkohola tirgotājus pie saviem veikaliem uzstādīt biotualetes! Reiz vasarā Krāslavas policija dažus dzērājus savāca un uzreiz izlaida. Kāpēc tā dara? Dodiet reģionālās policijas tālruņus, zvanīsim un sūdzēsimies tur, kamēr apniksim un sāks kaut ko darīt!”, šie un tamlīdzīgi saukļi izskanēja no iedzīvotāju mutēm.
Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atzina, ka problēma pastāv. Viņš norādīja, ka pašvaldības policijas kapacitāte ir zema un acīmredzot tā būtu jāpastiprina. Neatbildēts palika jautājums, vai tas tiks darīts un kā?

Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina apgalvoja, ka ne tikai vienmēr reaģē un iedzīvotāju sūdzībām, bet arī gadījumos, kad nepieciešams braukt garām šai vietai un redz šo pamatīgi iereibušo publiku tukšojam kārtējo pudeli, vienmēr piestāj un viņus izklīdina.

Arī Jacina atzīst, ka problēma pastāv, turklāt šī publika sastopama arī citviet pilsētā, kur iedzīvotāji tāpat pauž neapmierinātību: “Pēc visiem zināmajām reformām valsts policijai Krāslavā vairs nav telpas, kur izmitināt aizturētos alkoholiķus, nav arī detoksikācijas palātas, kas agrāk tautā tika dēvēta par atskurbtuvi. Tāpēc nevienam nav tiesību viņus tur turēt un neviens no valsts policijas tādu atbildību negrib uzņemties. Labākajā gadījumā tiek izsaukta neatliekamā palīdzība, kas šos cilvēkus var aizvest uz Daugavpili, kur ir detoksikācijas palāta. Acīmredzot mūsu novada domei būtu jānoslēdz līgums ar Daugavpils atskurbtuvi un jāiedala benzīna limits viņu transportēšanai. Jo nav citu variantu.

Valsts policija šos cilvēku aizved uz mājām vai kādu brīdi patur dežūrdaļā un izlaiž, pēc tam šie cilvēki turpina iesākto. Šeit ir vēl viena problēma: starp pļēguriem ir cilvēki, kuriem invaliditāte acīmredzami neizpaužas, bet viņiem ir invaliditātes grupa un viņi turpina dzert. Ja tāds nonāk iecirknī, pret viņu vispār neko nevar pasākt, jo viņš ir invalīds un viņš to labi zina.

Daudziem dzērājiem ir sastādīti protokoli par visādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, bet diemžēl šie cilvēki ir ļoti bezkaunīgi, jo zina, ka viņiem nekas nebūs. Vienam otram sodu kopsumma pārsniedz 1000 latu, bet cilvēks zina, ka no viņa neko nevar paņemt, ka viņam nekas nedraud un turpina parazitēt. Varu nosaukt konkrētus piemērus. Likumdevējs diemžēl nav paredzējis, ka šīm personām var likt atstrādāt sodus.

Finanšu trūkuma dēļ nevaram pilsētā ierīkot detoksikācijas palātu. 2008. gadā bija projekts par detoksikācijas palātas izveidi, bet realizācijai bija vajadzīgi kādi 60000 latu, plus tai bija jābūt pie slimnīcas un bija vajadzīgs mediķis. Tā ka šodien vienīgā iespēja ir sadarboties ar Daugavpili.

Atzīstu, tā ir liela problēma. Mūsu iespējas arī ierobežotas. Man ir trīs darbinieki, kuri dienā strādā skolās par 0,7 no minimālās algas. Man ir pilna slodze. Pa to laiku, kuru mēs dežurējam pilsētas pasākumos, valsts policijā nomainās četras maiņas. Tāda, lūk, pārstrāde un neko nevar darīt.”

Ja gadījumā valsts policija kādam atsaka pieņemt iesniegumu par cilvēkiem, kuri alkohola reibumā traucē sabiedrisko kārtību, Jacina aicināja darīt viņam to zināmu un solīja pats nosūtīt personas iesniegumu valsts policijai, lai tad tā dod atbildi viņam. Iedzīvotājiem tas laikam tomēr ir mazs mierinājums, jo viņi turpināja uzstāt uz to, ka: “mēs jums nepārmetam, bet ir nopietni jāmeklē šīs problēmas risinājums.”

Uz šīs nots diskusija par konkrēto tēmu beidzās.

Novada domes izpilddirektors Jānis Geiba informēja, ka pilsētā turpinās un turpināsies siltumtrašu nomaiņas darbi, tāpēc tajos virzienos, kur siltumtrašu tīkli vēl nav pārlikti, ielas neasfaltē. Kā piemērs tika minēta Lielā iela, kur šie darbi vēl jāveic.
J. Geiba: “Ceram, ka caur projektu vai citādi varēsim turpināt siltumtrašu nomaiņu un noasfaltēt ielas. Par aku lūkām. Informējiet mūs, ja zināt, kur tādas trūkst. Pēdējā laikā mums nav ziņu par to, ka tās zagtu.”

Iedzīvotāji uzzināja, ka par brīdinājuma zīmju uzlikšanu pie atvērtajām lūkām atbild Vilis Skerškāns no SIA “Krāslavas ūdens”, viņam tās ir pietiekamā daudzumā. Ziņot par atvērtajām lūkām var arī pašvaldības aģentūrai “Labiekārtošana K” un pašvaldības policistam P. Jacinam, kurš aicināja vecākus aizdomāties arī par to, ka nereti šīs lūkas atver pašu bērni, kuri netiek pienācīgi pieskatīti.

“Pats atbraucu, aizveru un pēc pusstundas lūka atkal vaļā,” sacīja Jacina. ”Reti gadās, ka lūku pēc paveiktā darba aizmirst aizvērt kādu dienestu strādnieki.”

Starp citu, kad mainīja siltumtīklus mājai Aronsona ielā 16, dziļajā būvbedrē rosījās tuvāko māju jaunākā vecuma bērni, un personīgi man nācās zvanīt P. Jacinam, kurš uz īsu brīdi tur ieviesa kārtību. Paši šo bērnu vecāki laikam gaida traģēdiju, lai nāktu pie prāta un sāktu uztraukties par to, ko dara viņu atvases.

Savas dusmas sapulcē pauda iedzīvotāji, kuri sūdzējās par bedrēm mājas Aronsona ielā 12 pagalmā, sakot, ka SIA “Krāslavas nami” viņus sūta uz domi, no turienes — atpakaļ, bet problēmu nerisina: ”Neprasām asfaltu, vismaz aizberiet tās bedres!” Turpmākās diskusijas gaitā radās iespaids, ka pašvaldībai ir lielas problēmas ar SIA “„Krāslavas nami” vadību.

Pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana K” vadītājs Ēvalds Cauņa uzsvēra, ka tieši SIA 'Krāslavas nami” vadītājam Maslova kungam būtu jāsit trauksmes zvans par pagalmiem, jo šobrīd Rīgas un Augusta ielas remontdarbos tiek ņemts nost vecais asfalts, ko var izmantot bedrīšu aizbēršanai: “Bet pēc savas iniciatīvas esam aizbēruši bedrītes Raiņa ielā un citur pilsētā, taču tas būtu jādara SIA ”Krāslavas nami””.

Tika uzdoti jautājumi un saņemtas atbildes par kārtību pie atkritumu konteineriem, koku izzāģēšanu pilsētā un citi.
Trūcīgajiem un mazturīgajiem informāciju sniedza Krāslavas novada sociālā dienesta vadītāja Vija Bārtule.

Juris ROGA