Aglonas novada pirmsskolas izglītības iestāde jauno mācību gadu sagaidīja ar jaunu rotaļu laukumu un spilgtiem iespaidiem

Vasara aizsteigusies vēja spārniem, vēl dārzos zied un smaržo puķes, gājputni jau ievingrina spārnus tālajam ceļam, bet mazie pirmsskolnieki paaugušies lielāki un piepildījuši Aglonas novada bērnudārzu ar smiekliem un klaigām.

“Vasarā tika domāts arī par to, kā sagatavot iestādi jaunajam mācību gadam. Ikvienu, kas tagad iet garām bērnudārzam, vilina krāsainie rotaļu laukumi. Rotaļu laukumi tapuši, pateicoties novada domes deputātu atbalstam un tās priekšsēdētājam Igoram Reščenko. Dome atvēlēja līdzekļus materiālu iegādei un strādniekus, kas īstenoja mūsu ieceres. Paldies darba veicējiem — Genādijam Selickim, Romanam Jevstignejevam un Albertam Žagatam,” stāsta Aglonas novada PII vadītāja Valentīna Mihailova.

“Grupās nomainītas mēbeles — galdi, krēsliņi un dvieļu pakaramie. Mēbeles 25 gadu laikā bija nolietojušās, un daudz ko salabot nebija iespējams. Par to mums visiem liels prieks. Paveikts daudz. Prieks par padarīto gan bērniem, gan darbiniekiem, gan domei, un, protams, arī vecākiem.

1. septembrī bērni ienāca sakoptās un tīrās telpās, savus spēļu laukumus ieraudzīja skaistus un košus. Vēlreiz visiem, kas palīdzēja veikt šos darbus, saku lielu paldies, jo paldies par daudz nekad nevar būt, lai veicas Jums, lai veicas mums.
Paldies visiem bērnu vecākiem, kuri savu bērnu audzināšanu uztic mums.

Bērnudārza darbiniekiem šī vasara paliks atmiņā ar brīnišķīgu ekskursiju. Ne tik bieži sanāk kaut kur aizbraukt, tāpēc bijām pacilātā garastāvoklī, ka mums radusies tāda izdevība.

12.jūlija rītā devāmies skaistajā atpūtas braucienā uz Kurzemi. Pirmais apskates objekts bija kinopilsēta “Cinevilla” Slampes pagastā. Tur uzzinājām, kā tika uzņemtas filmas “Rīgas sargi” un “Rūdolfa mantojums”. Pabijām Daugavmalā pirms 100 gadiem. Ielūkojāmies kino tapšanas aizkulisēs un izstaigājām Rūdolfa lauku sētu. Pēc tam ceļš veda uz Jaunmoku pili. Pils telpas pārsteidza ar savām skaistajām zālēm un gleznām. Iegriezāmies Meža muzejā. Izstaigājām pils parku un baudījām foto izstādi galerijā.

Nākošā apskates vieta bija Talsu pilsēta, kas izvietojusies uz 9 pakalniem. Izrādās, ka pilsētai ir acis — tie ir divi ezeri. Mums ļoti paveicās, jo auklīte Ligita ir talsiniece un viņa uzņēmās veikt gides pienākumus. Izstaigājām un apskatījām pilsētu. Viņa dalījās ar mums savās bērnības atmiņās un cienāja ar ķiršiem, kas vēl aug vecāku pamestajā dārzā. Tiešām, Talsu pilsēta ir viena no gleznainākajām Latvijas pilsētām.

Apstājāmies Dundagā pie Krokodila. Tas ir piemineklis Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai. Konkrētāk Arvīdam Blūmentālam, kuru pazīst arī Eiropā kā Crocodille Harry, jo savā mūžā viņš nomedījis apmēram 10 000 krokodilu.
Tad ceļš vijās uz jūras pusi. Patīkams novakars Mazirbē, gulējām teltīs, dažu metru attālumā no jūras. Kopīgas vakariņas, peldēšanās jūrā un dziesmas pie ugunskura. Vārdos nav aprakstāmas izjūtas!

13.jūlijā ceļu turpinājām uz Kolkas ragu. Kolka un Mazirbe ir senie lībiešu zvejniekciemi ar savu unikālo līvu valodu . Apmeklējām Līvu muzeju, kur iepazinām lībiešu tradīcijas un vēsturi. Sajūsmā vērojām, kā lībiešu krastā satiekas divas jūras -Mazjūra un Dižjūra. Mājupceļā iegriezāmies apskatīt tēlnieces Diānas Kalvānes informatīvo dārzu.

Ekskursijā tika gūtas gaišas un pacilātas emocijas. Lai visu to uzrakstītu, ko šajās dienās piedzīvojām, iznāktu ļoti garš stāsts. Ar transportu palīdzēja novada dome, par ko sakām viņiem liels paldies. Paldies mūsu autobusa vadītājiem Jānim Račikam un Ivaram Verzam par laipno un labo darbu, mūs vizinot.”