Bija 2001. gads, Latgales novada deju svētki “Latgales sadancis” Višķos, kad pirmo reizi tika skandināts ”Raitas” vārds! Tāpēc tieši to notikumu dejotāji uzskata par “Raitas” dzimšanas dienu. Un šogad tiks izdejots pirmais desmits. Ir mainījušies dejotāji, vadītāji... Kādi gan ir bijuši pirmie desmit gadi jauniešu deju kolektīvam “Raita”?
Kas kaitēja nedejot’i?
Vai kāds gan spētu atbildēt, cik gan daudz koncertos ir dejojusi “Raita”? Diezin vai. “Raitas” dejotāji ir priecējuši skatītājus ikvienā pilsētas koncertā, kopā ar citiem Latgales deju kolektīviem ir sadancots Latgales deju svētkos Daugavpilī, Jēkabpilī, Višķos, arī šeit pat — Krāslavā. Jauniešu deju kolektīvs ”Raita” ir dejojis arī Latvijas mēroga deju pasākumos - 2006. gadā festivālā “Latviju bērni danci veda” Valkā, 2010. gadā konkursā ”Ziemassvētku kauss” Īslīcē, 2011. gadā piedalījies Valsts ģimnāziju 15 gadu jubilejas koncertā Rīgā. Un arī turpmāk “Raitai” būs neatņemama vēlme dalīties savā dejotpriekā ar citiem.
No “Zelta kamolīša” līdz “Deja kāpj debesīs”
Jauniešu tautas deju kolektīvs “Raita” ir saņēmis atzinību no Latvijas deju lielmeistariem, skatēs pārstāvot savu pilsētu un gūstot neaizmirstamu iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos.
Pirmoreiz krāslaviešu deju kurpju papēži Daugavas stadionā skanēja 2000. gadā, XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kur līdz ar citiem Latvijas dejotājiem tika izdejotas dejas Deju svētku koncertā “Zelta kamolītis”.
Kopš tā laika “Raita” ir izcīnījusi ceļazīmi uz visiem Dziesmu un deju svētkiem.
Nu, kad aiz muguras ir 2010. gada X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku karstums, neskaitāmie mēģinājumi, negulētās naktis, deju lielkoncerts “Deja kāpj debesīs”, deju kolektīvs ”Raita” ir ceļā uz 2013. gada XXV Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem.
Tautiņās...
Jauniešu tautas deju kolektīva “Raita” vārds ir izskanējis ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
“Mēs piedalījāmies vienā no Krāslavas pilsētas koncertiem. Uz to bija ieradušies arī poļu — čehu biedrības pārstāvji no Rīgas, un vienai kundzei mēs iepatikāmies tik ļoti, ka tikām uzaicināti piedalīties folkloras festivālā Čehijā, kur dejojām astoņas dejas pēc kārtas. Tas bija 2005. gadā,” stāsta ”Raitas” pirmā vadītāja A. Andžāne. Arī Prāgā ar gida starpniecību “Raita” saņēma ielūgumu no Sandras Kalnietes piedalīties viņas grāmatas ”Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” prezentācijā Latvijas vēstniecībā.
Laikam ritot, “Raitas” dejotāji ir iepazinuši arī tuvākas zemes. 2008. gadā latvju deja tika demonstrēta festivālā Dubrovnā, Baltkrievijā, un Partneru dienās Podembicē, Polijā, 2010. gadā — festivālā Braslavā, Baltkrievijā. Šogad, pēc veiksmīga snieguma un gūtiem panākumiem starptautiskajā konkursā ”Zeme zem baltajiem spārniem” Mozirā, Baltkrievijā, jaunieši mājup pārveda trešās pakāpes dipomu.
Sūrs darbs ir zelta vērts
Deju kolektīva “Raita” panākumi nav nākuši viegli — darbs, sviedri, neatņemams gribasspēks... Taču vislielāko ieguldījumu ir devušas ”Raitas” vadītājas — Aloīda Andžāne, Ingrīda Grišāne un Valda Timule. Kāds viņām ir bijis laiks kopā ar “Raitu”?
A. Andžāne: “”Raitā” dejoja ļoti labi un atsaucīgi jaunieši, kuri prata sadzīvot viens ar otru. Viņi bija draudzīgi un atbildīgi, jo cītīgi apmeklēja mēģinājumus. Man izveidojās ļoti labs kontakts ar bērniem, un saprasties bija itin viegli. Atmiņās ir palikušas kopīgās pasēdēšanas pēc skatēm un koncertiem, Dziesmu un deju svētki, kur kopā dejojām un arī kārtis spēlējām. Nekad neaizmirsīšu savus pēdējos Dziesmu un deju svētkus kopā ar “Raitu” 2005. gadā, kad tieši uz Skonto stadiona saņēmu dāvanu — grāmatu un ”Raitas” piekariņu. “Raitai” desmit gadu jubilejā novēlu raitu soli arī turpmāk, dejotājiem būt draudzīgiem, atbalstīt vienam otru, neaizmirst savus kolektīva biedrus un vadītājus, kuri iemācīja pirmos deju soļus un ieveda plašajā dejas pasaulē.”
I. Grišāne: “”Raitu” vadīju vien vienu mācību gadu, taču paspēju kolektīvu iepazīt. Strādāju ar pieaugušiem cilvēkiem, uz kuriem varēja paļauties. Dejotāji bija atbildīgi gan par sevi, gan par kolektīvu. Novēlu, lai sirdī vienmēr valda dejotprieks, lai nekad nepazūd dejotvēlme, un arī nākotnē nepamest dejošanu!”
V. Timule: “Kopā esam jau no 2007. gada rudens. Toreiz ”Raitu” apvienoja ar jauniešu deju kolektīvu “Zīlēni”. Sākumā dejotāji bija sadalījušies divās daļās un nespēja saprasties, taču ātri viss mainījās. 2008. gada Dziesmu un deju svētkos jaunieši redzēja, kā dejo republikas labākie kolektīvi un saprata, ka arī viņi grib tā dejot, radās kopīgs mērķis. Pēc svētkiem sākām dejot tehniski grūtākas dejas, augustā aizbraucām uz Poddembici un pirmo reizi nodejojām ”Man deviņi bāleliņi”. Jā, kad sāk dejot tehniskākas dejas, tad arī kolektīva meistarība aug. Nu “Raita” ir solījusi palikt vecajā sastāvā, lai kopā varētu sākt gatavoties Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, tāpēc novēlu saglabāt to dzirkstelīti, kas šobrīd mīt dejotājos, jo deja ir sagaršota, tā patīk, un lai šī patika nezūd!”
“Raitas” dejotāju vārdā Ilze ANDŽĀNE