Uz lasītāju jautājumiem atbild Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

— Plānots, ka Rīgas un Augusta ielu rekonstrukcijas darbi jābeidz līdz oktobra vidum, jo vairāk tālab, ka pie pārāk zemām tem-peratūrām uz ielas vienkārši nav ko darīt. Līdz šodienai ir veikta braucamās daļas asfaltēšana vairākos posmos, izbūvēta apgaismošanas sistēma, tīkli un caurteka Lazaretnajas upītei. Faktiski šie būvdarbi paveikti no tehniskā viedokļa sarežģītākajā ielas posmā, palicis vieglākais posms. Zinot situāciju citās pašvaldībās, varu apgalvot, ka mums ir paveicies ar būvuzņēmēju. Latvijā ir pašvaldības, kurās tamlīdzīgos objektos uz šodienu paveikti vien 15% no visa darbu apjoma. Pie mums paveikts ievērojami vairāk, domāju, būvdarbi tiks pabeigti laikā, ja netraucēs kādi neparedzēti apstākļi.

— Nav aiz kalniem apkures sezona, tālab krāslavieši jautā, kāda ir pašvaldības nostāja: gaidīs, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas būs zemāka par +8 grādiem un tikai tad sāks sildīt dzīvokļus, vai rīkosies saprātīgi un sāks apkuri ātrāk, lai nepieļautu, ka izsaldētajās mājās mitruma dēļ iet bojā mēbeles, ieviešas pelējuma sēnīte, slimo bērni?

— Bērnudārzi un skolas tā ir cita kategorija, tur apkuri sāksim pēc pirmās nepieciešamības. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, būtu labi, ja mājas vecākais aptaujātu iemītniekus un informētu pašvaldības uzņēmumu par nepieciešamību pieslēgt apkuri. Jārīkojas saprātīgi, nepieļaujot, ka iet bojā iedzīve un slimo bērni. Daudzi prasa iekurināt vēlāk, lai ietaupītu naudu, bet katrs privātmājas īpašnieks zina, ka labāk sākt agrāk un mazliet pakurināt, nekā ļaut ieviesties mitrumam. Jāņem vērā arī tas, ka tehniski nav iespējams pieslēgt apkuri visiem vienā laikā, visu māju pieslēgšanai nepieciešamas trīs diennaktis. Tāpēc, kad vieniem jau silti dzīvoklī, citiem nākas pagaidīt.

Vēlreiz uzsveru — vislabāk būtu, ja mājas vecākais piezvanītu un pateiktu, lūdzu, pieslēdziet apkuri. Ja tāds zvans būs, centīsimies izpildīt. Siltumtrases iet no mājas uz māju, līdzko būs pirmie lūgumi, tie pārējie nekur neliksies — process sāksies. Jebkurā situācijā visātrāk pieslēgsim bērnudārzus. Mēs sekojam āra gaisa temperatūrai, bet strikti nepieturamies pie tiem 8 grādiem. Mēs nekad nebijām pēdējo skaitā, kuri pieslēguši daudzdzīvokļu mājas apkurei. Ja ir mitrums, ir jākurina ātrāk.

— Pilsētā šovasar daudzviet veikti rakumi. Būvbedres aizbēra, vai zālīti arī iesēs?

— Pēc agronomijas noteikumiem tagad ir par vēlu to darīt — būs izmesta nauda. Ja kāds sēj, tad tikai objekta nodošanai. Mēs līdz galam visu sakārtosim pavasarī. Šovasar par pašvaldības uzņēmuma “Krāslavas nami” līdzekļiem uzlabojām dažas siltumtrases pilsētā.

— Pagājušā gada rudenī uz pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” jumta uzstādīja saules kolektorus karstā ūdens sagatavošanai. Vai tas deva efektu, vai ieguldījumi atmaksājas?

— Jā, efekts ir. Pērnā gada vēsajā un lietainajā rudenī es nobrīnījos, kad ieraudzīju, ka ūdens uzsilst līdz + 46 grādiem. Jo saules kolektoriem nevajag saules siltumu, galvenais ir gaisma. Ja visu maksā no saviem līdzekļiem, tad tas ir dārgi. Mēs to darījām, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Krāslavas pilsētas PII ”Pīlādzītis” infrastruktūras attīstība”, kur līdzfi- nansējums bija 15%. Nedrīkstēja laist garām šādu iespēju, tika veikti arī citi darbi siltumapgādes uzlabošanas jomā. Enerģijas cenas visu laiku celsies.

Šī sistēma paredzēta ūdens uzsildīšanai, bet ir arī citas tehnoloģijas. Ir programma gaismas teh-noloģijām, bet tā vēl atpaliek no saules kolektoru izmantošanas karstā ūdens sagatavošanai. Mums bija doma ar enerģiju, ko iegūst no saules kolektoriem, apgaismot pilsētas centru. Mēs veicām eksperimentu — atvedām dažas mūsdienīgas lampas, uzstādījām poliklīnikā, bet atklājās, ka uzkrātās enerģijas pietiek pusotras līdz divu stundu darbam. Karstā ūdens sagatavošanas tehnoloģija ir tālu priekšā, bet, domāju, ka pāris gadu laikā arī apgaismes tehnoloģiju jomā būs jūtami uzlabojumi. Mēs esam uzrakstījuši un iesnieguši kārtējos projektus saules kolektoru izmantošanai karstā ūdens sagatavošanā. Ar šo sistēmu vēlamies aprīkot Skuku veco ļaužu pansionātu Robežnieku pagastā, PII “Pienenīte”, Krāslavas pamatskolu un bērnu sociālās rehabilitācijas centru “Mūsmājas”.

— Šovasar tika siltinātas četras nozīmīgas ēkas: Krāslavas kultūras nams, Robežnieku pamatskola, Varavīksnes vidusskola un Krāslavas pamatskola. Vai viss rit kā plānots?

— Šobrīd tiek siltināts Krāslavas kultūras nams, pārējos trīs objektos lielākā daļa darbu jau pabeigta. Mums galvenais bija līdz 1.septembrim nodrošināt iespēju bērniem tikt skolās.

Kultūras namā darbi aizkavējās, jo projektētāji nebija paredzējuši, ka no ēkas atdalās viena siena un vajadzīgi nostiprināšanas darbi. Meklējām papildus līdzekļus, bija vajadzīgi — 30000 latu, kas jau ir atrasti. Kamēr rit remonti, tikmēr parādās nepieciešamība veikt jaunus neplānotus darbus: savest kārtībā tualetes, nomainīt apkures baterijas, pārtaisīt durvis, un tam vēl vajag kādus 29000 latu. Redzēsim, kā mums veiksies, ceru, ka izdosies atrast naudu arī šiem darbiem.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA