”Lauksaimnieks 2011” Dagdas novadā

Tika sastapti daudzi pozitīvi noskaņoti cilvēki, kuriem ir savas idejas, mērķi, griba un arī iespēja savas idejas īstenot. Neskatoties uz to, ka tiešām bija iestājies karstais (ne tikai temperatūras ziņā), saspringtais ražas novākšanas laiks, šie jaukie cilvēki atrada iespēju parādīt savus laukus, fermas, dravas. Dalījās savos plānos, pie reizes interesējās par jauniem ES projektiem — kādās programmās būs iespēja vēl piedalīties.

Mēs tikāmies gan ar lielo zemnieku saimniecību īpašniekiem, gan ar mazo piemājas saimniecību saimniekiem, kur ir tikai 20 ha zemes. Ar mazā tūrisma viesu mājas “Vējrozes” viesmīlīgo un laipno saimnieci Inu Zandari, kur katrs krūmiņš, kociņš, katra puķīte ar mīlestību ir pašas stādīta un kopta. Kur mieru, atpūtu un zvejas prieku var rast dabu mīloša ģimene. Ar lielo tūrisma objektu “Obi-teļs” Andzeļu pagastā. Par šo tūrisma objektu var daudz un plaši stāstīt un ieteikt lielām tūristu grupām, jo te ir padomāts ne tikai par klienta labsajūtu un komfortu, bet arī par sporta aktivitātēm vasaras un ziemas sezonā. Modernais interjers, pirts, baseins ar Narūtas upes caurtekošo ūdeni, sporta laukums, laivu un velosipēdu noma, ēdināšanas serviss, arī tulka pakalpojumi ārzemniekiem.

Aināra Streļča saimniecība (z/s “Kaparlauki” Andrupenes pagastā) nodarbojas ar tūrismu un laivu nomu. Ir iegādātas 34 laivas un piedāvātas tiek 2 viesu mājas. Jāatzīst, ka lielākie ienākumi tomēr ir no laivu nomas, saimniecība bija arī iesaistījusies ES projektos. Sakopta vide, skaista lapene, kur zem jumta ir izveidota galdnieka darbarīku un zirglietu eksponātu izstāde.
Andrupenes pagastā vienai ģimenei ir reģistrētas divas zemnieku saimniecības, kurās kopējā zemes platība ir pāri par 1200 ha, kur zeme papildus tiek nomāta astoņās novada pašvaldībās. Tās ir Ļevkovu ģimenes zemnieku saimniecības “Bronki” un “Tingala”. Te nodarbojas gan ar augkopību, gan ar gaļas lopu audzēšanu, gan ar kokapstrādi, gan ar guļbūvju celšanu, tūrismu un transporta pakalpojumiem. Skatu piesaistīja ne tikai tīrie graudaugu lauki, bet arī pasakainā dzīvojamā māja ar dīķi, ziedošajām puķu dobēm, plašo izkopto zālienu un daudzām dekoratīvām niansēm, pie kā ilgi kavējās skats. Ir arī ļoti skaista viesu māja ezera krastā “Lejas sētas”.

Interesants hobijs ir Aleksandra Lubāna z/s “Priežu kalns”, kura arī atrodas Andrupenes pagastā. Šajā saimniecībā vaļasprieks ir daiļdārzniecība pēc pašas mājsaimnieces ieskatiem. Ir ierīkoti vairāki akmeņdārzi, daudzas puķu dobes un arī dekoratīvo skujkoku stādījumi. Kopējā ainava ir ļoti iespaidīga un brīnišķīga. Pat ozolam, kurš kuplo un ēnu dod mājas pagalmam, ir dota puķu krāšņa rota piesaknē. Ozols tiek kopts, un tā zari kalpo ikgadējiem Jāņu dienas vainagiem. Te tiek ievērotas sentēvu tradīcijas un svinēti latgaliešu tautai raksturīgie svētki. Līgots topošajā latgaliešu pilskalnā līdz rītausmai. Jā, tieši tā, top latgaliešu pilskalns (tiek veidots 12. gs. stilā). Par to vēl daudz nerunāsim, tas ir ar ļoti lielu entuziasmu uzsākta iecere, kura pārtaps īstenībā — pamati jau aizsākti paša saimnieka Aleksandra spēkiem. Būs pilskalns ar torņiem, nolaižamo tiltu un pats ķēniņš, tērpies tautas tērpā, vēros apkārtni un sagaidīs ciemiņus. Andrupeniešiem būs vēl viens lepnums, tāpat kā esošā Andrupenes Lauku sēta. Bet Pušas pagastā Aleksandram ir iestādīta Ozolu Svētbirze no 1887 ozo-liem, ko nebūs nekad un nevienam cirst. Tas ir paša saimnieka liegums viņa pēctečiem, ar atzīmi Zemesgrāmatā. Bet sava ciltskoka saknes ir atšķetinājuši pat līdz 1700. gadam. Savukārt Bērziņu pagasta bioloģiskie lauksaimnieki priecē gan ar biteniekiem, gan ar gaļas un piena ražotājiem, gan ar zivsaimniecību. Z/s “Graubes” ir bioloģiski tīras gaļas šķirnes lopu audzētāji, kuri audzē Limuzīnu tīršķirni vaislai. Apsaimnieko 148 ha savas un 260 ha nomātās zemes. Izveidoti trīs ganāmpulki ar 74 liellopiem. Gaļas ražošana, t.i., tāda veida lopu likvidēšana saimniecei Veronikai Lācei nav pieņemama. Tāpēc arī savus lopiņus pārstrādes uzņēmumiem nerealizē. Saimniekojot mantotajā vecāku zemē, augstu vērtē garīgās vērtības, kā arī dzīvo saskaņā ar dabu un harmonijā ar cilvēkiem. Uztur un kopj ciema mazo lūgšanu namiņu un gandarīti par to, ka te brauc kādreizējie ciema ļaudis un viņu pēcteči, lai veldzētos lūgšanās un atmiņās.

Z/s “Jaunkalni” saimnieks A. Mizāns saimnieko ar četriem ganāmpulkiem, kur 50 zīdītājgovis, 20 teles, 47 jaunlopi un trīs vaislas buļļi. Ganāmpulka aizsākums ir meklējams Aizkrauklē, no turienes iepirkti pirmie lopi. Nākošgad “Šarolē” šķirnes 20 telītes tiks aplecinātas un ganāmpulks paplašināsies.

Bet Ilmārs Pabiņš nodarbojas gan ar gaļas lopu audzēšanu, gan ar biškopību, gan ar zivsaimniecību. Pats kopj bišu mātes un pavairo saimes. Saimniecībā ir pāri pār 200 ha zemes, 24 gaļas liellopi, 100 bišu saimes. Pēc saimnieka vārdiem spriežot, medus ienesumus varētu būt šogad ap 4 tonnām. Bitenieki E. Brenčs un I. Pabiņš izrādīja labi ierīkotas telpas, inventāru un aprīkojumu, kurš nepieciešams medus pirmapstrādei. Arī medus iepakošana un marķēšana notiek pēc PVD prasībām.

Biškope Liāna Igaune no Andzeļu pagasta nodarbojas ar bišu māšu audzēšanu un realizāciju. Saimniece ir ļoti zinoša un ar lielu pieredzi. Gan prot izstāstīt, gan parādīt — klātienē izsekot jaunas bišu saimes izveidošanai. Viņiem (kopā ar vīra dravu) ir daudzsološa perspektīva biškopības attīstībai. Bišu stropus un māšu audzēšanas mājiņas Jurijs izgatavo pats. Ierīkota liela galdnieka darbnīca ar neskaitāmiem darbgaldiem, kuri arī ir iegādāti par ES projektu līdzekļiem. Kā arī ir sava kokzāģētava. L. Igaune ir brīvprātīgais konsultants un darbojas Latvijas biškopības biedrības padomē.

Arī Dagdā ir viens zinošs bitenieks, praktiķis Jānis Viļums. Viņš audzē bišu mātes un gatavo invertsīrupu bišu piebarošanai. Viss aprīkojums ir viņa paša izdomāts un izstrādāts no pieejamiem materiāliem. Jānis ir racionalizators, sadarbojas ar SIA “A.M.L.”. Rā- mavas izstāžu zālē bija izvietots vaska kausēšanas un dezinfekcijas aprīkojums. Drīzumā taps “bišu māja”, kur tad visas iekārtas un aprīkojums saistībā ar bitēm tiks izvietots.

Z/s “Upeslīči” Bērziņu pagastā ir labi aprīkota ferma ar piena vadu. Pati saimniece L.Burova ir mākslīgās apsēklošanas tehniķe, tāpēc arī tiek piestrādāts pie ciltsdarba un pie govju apsēklošanas, tiek meklēti labākie varianti šķirņu krustojumam. Viņas enerģiju, dzīvesprieku var apbrīnot. Ir jaunas idejas, plāni. Viņa strādā piecos pagastos par mākslīgās apsēklošanas tehniķi, pat Ludzas novadā. Arī meitas ģimene ir ievirzīta lopkopības attīstībā, gaida jaunas iespējas, lai varētu piedalīties ES projektos. Ir plāni saimniecības attīstībai.

Konstantinovas pagastā apskatītas z/s “Žavoronkovo”, z/s “Utāni” dārzeņu ražotājiem segtās platībās, plašie Kavunu ģimenes ābeļdārzi, krūmu melleņu, aroniju stādījumi. Pat melones aug P. Kavuna siltumnīcā. Z/s” Eži” un z/s “Skudras” ir lielākie dārzkopji. Arī z/s ”Utāni” ir 2ha ābeļu. Kopā tēvam Pāvelam, dēlam Oskaram un vedeklai Karinai Kavuniem ir iestādīti 46 ha ābeļu. Karina startē ES programmā “Jaunais Lauksaimnieks”. Viņas z/s “Utāni” ir piecas karkasveida plēves siltumnīcas, katra pa 25 kvadrātmetriem. Te audzē tomātus, gurķus, vairāku veidu saldos piparus. Ir doma ierīkot vēl vairākas tāda tipa siltumnīcas.

Z/s “Žavoronkovo” dēls Aleksandrs pārņēma amatu no tēva — pazīstamā gurķu, tomātu audzētāja Vasīlija Žavoronkova. Izmantojot doto iespēju, Vasīlijs savlaicīgi aizgāja ES subsidētajā priekšlaicīgajā pensijā. Tēva iemaņas un padomus izmantojot, kopā strādājot ar dzīvesbiedri Ingu, saimniecība sekmīgi attīstās un paplašinās. Audzē tomātus, gurķus, kāpostus, saldos piparus, tomātu, gurķu un puķu stādus.

Bioloģiskā p/s “Saules” nodarbojas ar aitkopību, un kā vaļas prieks ir seno sadzīves priekšmetu, darbarīku un mēbeļu kolekcija. Droši, ka uz to tagadējo saimnieci Nelliju mudināja pati šī vieta, sentēvu mājas gaisotne. Te ezera krastā turīgi ir dzīvojuši N. Ivanovas vecve- cāki, par ko liecina lielā māja, vairākas kūtis un klēts, simtgadīgie vītoli. Tagad klētī ir ierīkota sadzīves priekšmetu un darbarīku ekspozīcija un liels akmens kamīns.

Dagdas pagasā z/s “Čadi” sadarbībā ar Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociāciju tika ierīkots savs hipodroms. Saimnieks sagaida pajūgā. Pašam saimniekam ir 5 zirgi. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību, bet saimnieka hobijs ir sporta zirgi. Godalgu kausi, balvu kolekcija par uzvarām sacensībās, daudzi goda raksti un publikācijas avīzēs. 3. septembrī šajā saimniecībā Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija rīkoja sacensības, kurās piedalījās Rēzeknes, Gulbenes, Jumpravas, Ludzas novada un arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji.

Vēl Dagdas pagastā apmeklējām p/s “Dzeguzes”. Pētera Brokāna saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un audzē arī graudus savām vajadzībām. Zemes nepietiek, tiek arī nomāta. Neskatoties uz to, ka saimniecības dzīvojamā māja un saimniecības ēkas ir tuvu viena pie otras, pagalmā valda tīrība un kārtība. Pat kombainam ir ierīkota vieta. Ar savu pagājušajā gadā pirkto kombainu saimnieks ir ļoti apmierināts. Ir iepirkta tehnika, uzcelta piena māja un nopirkts piena dzesētājs. Saimnieki ir pratuši iekārtot saimniecības ēkas tā, ka uz mazā zemes pleķīša ir parocīgi, ērti un skaisti. Gan Pēteris, gan sieva, gan vecākais dēls mācījās lauksaimniecības pamatus Krāslavas LLKC biroja organizētajos kursos. Saimnieki ir optimistiski noskaņoti, palielinās govju skaitu, ja būs iespējams, iznomās papildus vēl zemi. Par dzīvi nesūdzas.

Asūnē apskatīti V. Jeremenoka, V. Krūmiņa, V. Ižika plašie, tīrie graudaugu lauki, agrotehnika, kaltes. Tika apskatīts, kā graudi tiek gatavoti ziemāju sējai. V. Krūmiņš ar lepnumu demonstrē savu jauno kombainu un šī gada ražu. Ziemas kvieši citā laukā būs ap 40 cnt no ha. Priecē gaumīgie, ziedošie pagalmi, kurus var apskatīt pie V. Krūmiņa un V. Jeremenoka mājām. Te mājsaimnieces ielikušas lielu darbu un skaistuma izjūtu. Ziedu daudzveidība saskaņā ar koka veidojumiem izskatās iepriecinoši un izteiksmīgi.

Šķaunē iepazītas J. Kisiļeva un I. Kiseļeva bioloģiskās piemājas saimniecības, kuras specializējušās piena lopkopībā. Ar pavisam nelielām zemes platībām un ar nelielu lopu daudzumu, pielāgojoties apstākļiem un izmantojot ES dotās iespējas, prot uzturēt ģimenes un nejūtas atstumti vai pamesti. Īstenoti projekti, ierīkotas piena telpas, ir tehnika. Apskatītas I.Kiseļeva bioloģiskās auzas 2 ha platībā. Lauks tīrs no nezālēm, jo te tiek ievērota augu seka.

Bet Irēna un Juris Puduli ir lielākie gaļas lopu audzētāji. Viņiem ir ap 300 ha zemes un ierīkoti 6 ganāmpulki, kuros ganās 160 gaļas liellopu. Sezonai vajag sagatavot ap 1200 siena ruļļu. Tas ir pats lielākais darbs gaļas lopu audzēšanas procesā. Lopiņi ganās lielu platību aplokos, un īpaši nav jāpiebaro, tikai jānodrošina ar ūdeni.

Ezernieku pagastā atsaucīga uz mūsu aicinājumu piedalīties skatē bija piemājas saimniecība “Ābeles”. Nadežda Domkova ir arī startējusi ES programmās un ar prieku varēja parādīt savu piena māju un visu nepieciešamo aprīkojumu piena pirmapstrādei. Saimniecība nav liela, bet saimniece ir apmierināta ar sasniegto. Viņai pietiek laika nodarboties ar savu vaļasprieku, pagalma sakopšanu. Cik var saprast, tad te ir ļoti akmeņains reljefs. Saimniece tad nu ir likusi lietā savu iztēli, un katram akmentiņam te ir sava vieta, sava nozīme. Skaisti izskatās ierīkotais piknika laukumiņš. Akmeņi te iederas ļoti labi. Oriģināls sniegavīrs, no čuguna podiem veidots, ērti iekārtojies pagalmā un gaida ziemu. Saimnieka garāžas, saimniecības ēkas izrotātas. Te, ejot visapkārt ēkām, ir kur skatu pakavēt. Kaimiņos arī skaisti sakopts un ierīkots pagalms. Cik patīkami tomēr ir redzēt, kā cilvēks prot savu mājokli un tā apkārtni uzspodrināt un sakopt.

Par to var pārliecināties arī pie A.Tuča piemājas saimniecības Andrupenes pagastā. Te arī viss ir pilnīgā kārtībā. Puķudobes, baseiniņš, stārķis, nakts apgaismojums, zālājs. Tepat piena māja, tepat kūtiņa un labi pārredzams ganāmpulks ielejā. Smaidoša saimniece ar saviem mājdzīvnieciņiem un apdomīgi darbīgs saimnieks. Viss liecina, ka cilvēki grib, prot un var saimniekot ar prasmi.

Paldies visiem par laipno sagaidīšanu, atvērtību, sapratni. Lai izdodas īstenot visus sapņus, ieceres un idejas!

Dagdas novada lauku attīstības speciāliste Lūcija NIKITINA